Jau otro reizi – ar deviņu gadu distanci – Stūra mājā notiek izstāde/akcija "Disidents". Tās mērķis ir vidē, kas savulaik bija totalitāras varas bastions, runāt par to, kas ir vārda un personības brīvība šodien un kas ir tās iespējamie apdraudējumi.
Stūra mājas telpas ir baisas liecinieces, kā tika salauztas daudzas dzīves. Mākslas darbos izmantotas lietas, kur jūtama pagātne, tagadne un nākotne.
"Disidents vienmēr ir mazākumā, man tā tēma ir tuva. Tagad mazākuma jēdziens lielā mērā attiecas uz brīvību un viedokļu neatkarību," skaidro mākslinieks Kirils Panteļejevs.
"Disidents" veidots kā informatīvs manifests, kur mākslinieki pauž savu viedokli un skatījumu. Izstādes darbi veidoti no dažādiem materiāliem.
"Tas aiziet arī sabiedrībā, tāda kā publiskā pēršana, ja tu kaut ko nepareizi pateiksi, kļūsi par galveno apsmieklu," teic mākslinieks Andris Maračkovskis.
Kopumā izstādē piedalās deviņi mākslinieki, bet jau atkal īpašu uzmanību pievērš tieši Toms Jansons, kurš ir arī izstādes kurators. Viņa darbu, kas saucas "Paliec drošībā", izstādes atklāšanā šodien nemaz aplūkot nevarēja, jo – kā viņš skaidroja – Okupācijas muzeja vadība to liegusi izstādīt. Darbā viņš apskatījis paradoksus, kas saistās ar drošības un brīvības jēdzieniem, apspēlējot mūsdienās izplatīto frāzi – ja gribi mieru, gatavojies karam.
"Manuprāt, tās abstrakcijas vedina domāt, ka – vai tad bez kara tiešām nav iespējams miers? Manuprāt, ir iespējams. Un vai tiešām miers ir panākams tikai ar vardarbību un vai brīvība ir spriedums, kas var tikt piespriests ar varu kādam? Tie ir jautājumi, ko es šajā darbā mēģināju apskatīt," skaidro mākslinieks. "Darbs ir lielformāta glezna, kurā ir atainots Izraēlas valsts karogs, kas visaptveroši ietīts ar dzeloņstiepli, tādējādi veidojot diskusiju par šo drošības apstākli, kas mūsdienās ir tik ļoti globāli nozīmīgs."
Toms Jansons uzskata, ka darbu nav ļauts izstādīt tādēļ, ka tajā saskatīta jūtīga tematika, līdz ar to diskusijai, ko viņš ar šo darbu vēlējās raisīt, piepulcējas vēl viens aspekts:
"Es domāju, ka mēs varam izvērst diskusiju par bailēm. Par bailēm runāt par aktuālām tēmām. Manuprāt, par to nebūtu jābaidās, jo no tā izriet, ka mēs baidāmies paši no sevis. Ne tikai institucionāli, bet kā sabiedrība. Man liekas, ka tas gan ir bīstami. Un par to gan būtu jābaidās."
Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība muzeja lēmumu pamato galvenokārt ar diviem iemesliem – darbs neiekļāvās izstādes kopējā koncepcijā, pie tam mākslinieks to atnesa tikai dienu pirms izstādes atklāšanas, pirms tam nemaz nebija zināms, ka šāds darbs izstādē ir paredzēts. "Šis darbs nebija pieteikts. Mēs jau ilgi strādājām ar mākslinieku grupu, kuratoru. Bija pieteikti astoņi darbi, kas tiešām bija izrunāti un mūsu Stūra mājas stāstam, kontekstam papildinoši, simboliski, uzrunājoši, lai palīdzētu mums izstāstīt šo te VDK stāstu par represijām, upuriem, par to, kā tiek ierobežota brīvība, cik svarīgi ir kolektīvā un individuālā līmenī šo brīvību nosargāt.
Un pēdējā brīdī atnest nepieteiktu darbu un nostādīt mūs fakta priekšā… Nu, mēs tomēr runājam par kaut kādiem sadarbības nosacījumiem.
Vai tā bija provokācija no mākslinieka puses? Ļoti sāpīgi man tas ir, es uz to nevaru atbildēt," saka Vība.
Pārējo astoņu mākslinieku darbi – viņu vidū Oļegs Tilbergs, Kirils Panteļejevs, Jānis Noviks un citi – izstādē "Disidents" apskatāmi līdz 10. novembrim.
