Vijolniecei Vinetai Sareikai Izcilības balva kultūrā piešķirta par spilgtu un starptautiski atzītu māksliniecisko darbību, mirdzot simfoniskās mūzikas koncertprogrammās Latvijā un pasaulē, un gūto uzvaru Berlīnes Filharmonijas orķestra pirmā koncertmeistara amata konkursā.
Viņa kļuvusi par pirmo sievieti leģendārā kolektīva 141 gada vēsturē, kura ieņem šo prestižo posteni, ar savu profesionālo sniegumu raisot plašu un cieņpilnu rezonansi Latvijas un ārvalstu akadēmiskās mūzikas vidē.
Izcilības balvu kultūrā saņēma arī Austris Mailītis un arhitektu biroja "Mailitis Architects" komanda, Juris Poga un arhitektu biroja "Arhitekta J. Pogas birojs" komanda. Apbalvojums piešķirts par Mežaparka Lielās estrādes "Sidraba birzs" – augstas kvalitātes unikālās akustikas arhitektūras objekta, kas novērtēts ar Starptautisko arhitektūras balvu 2022 kategorijā "Publiskā telpa" – izveidi.
"Sidraba birzs" kļuvusi par kultūrtelpu, kas palīdz pilnvērtīgi īstenot Latvijas un pasaules nemateriālā kultūras mantojuma fenomenu, Dziesmu un deju svētku tradīciju, kā arī vēstīt par šo tradīciju pasaulē.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komandai Izcilības balva kultūrā pasniegta par starptautiska mēroga pasākumiem Latvijā un pasaulē, īpaši izceļot plašu ievērību un ekspertu atzinību saņēmušo mākslinieču tandēma Skuja Braden radītās ekspozīcijas "Tirgot ūdeni upes malā" projekta īstenošanu Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē, kas ir
profesionāli nozīmīgs ieguldījums Latvijas mākslas atpazīstamības un laikmetīgās kultūras vērtības apziņas veicināšanā Latvijas sabiedrībā.
"Mēs esam kultūras lielvalsts, piederību kurai ar lepnumu izjūtam ikreiz, kad atkal un atkal uzzinām par mūsu cilvēku augstajiem starptautiskajiem sasniegumiem mūzikas, mākslas, literatūras, kino, dejas, dizaina un citās arēnās. Ikgadējā Kultūras ministrijas Izcilības balva kultūrā ir spilgts šī apgalvojuma apliecinājums. Mēs lepojamies ar cilvēkiem, kuri ieguldījuši savu darbu un dzīvi Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, cēluši mūsu valsts prestižu pasaulē un līdz ar to stiprinājuši kultūras vērtību arī pašmāju sabiedrībā. Izcilība kultūrā ir sasniedzama vien ilggadējā, neatlaidīgā un pašaizliedzīgā darbā. Izcilību nodrošina gan personīgais darbs, gan pasniedzēji, kolēģi un tuvinieki, kuru atbalsts un kopdarbs ļauj sasniegt savas jomas augstākās pakāpes. Tāpēc arī izcilību vēlamies īpaši atzīmēt un izcelt," akcentēja kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie").
Turpinot tradīciju, arī šogad Izcilības balvas kultūrā ceremoniju rīkoja kāda no trim radošajām kultūras augstskolām. Šogad apbalvojuma svinīgās norises organizatora godu uzņēmusies Latvijas Kultūras akadēmija (LKA); apbalvojuma ceremoniju rīkoja LKA Radošās darbības centra komanda, producente Kristīne Freiberga, pasākuma režisore Endīne Bērziņa. Jubilejas gadā Izcilības balvas kultūrā virstēmai izvēlēta ikdienība un tajā paslēpušās izcilības, kultūras nesēji, indivīdi, kuri rada impulsus, ienes krāsas, uzdod jautājumus, veidojot līmi – kultūru, kas spēj savienot nesavienojamo. Šī gada ceremoniju caurvija kustība un deja LKA Laikmetīgās dejas mākslas programmas 3. kursa studentu izpildījumā, horeogrāfes – Rūta Pūce un Olga Žitluhina. Ceremonijas vizuālās mākslinieces ir Justīne Jasjukeviča un Dace Ignatova, muzikālo noformējumu ceremonijai radīja jaunais komponists Henrijs Poikāns, gaismu dizainu – Ivars Vācers, bet video – Viktors Keino. Svinīgo ceremoniju vadīja aktrise Anta Aizupe.
Aicinājumam izvirzīt pretendentus šogad atsaukušies septiņi pieteicēji. Pretendenti šogad pārstāvēja tādas kultūras nozares kā arhitektūra, literatūra un grāmatniecība, muzeji, mūzika, teātris un vizuālā māksla.
Kandidātu pieteikumus apbalvojumam izvirzīja KM pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas un juridiskās personas. Iesniegtos pieteikumus atbilstoši apbalvojuma nolikumā noteiktajam izvērtēja Latvijas Nacionālā kultūras padome un apstiprināja kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie").
Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, viesizrādes, koncerti, izstādes un citi pasākumi, guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
Kultūras ministrijas apbalvojums – Izcilības balva kultūrā – tika iedibināta 2014. gadā.
Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris "Kremerata Baltica", režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš, Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča, Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, platforma "Latvian Literature", Pēteris Vasks, Anete Melece, Rundāles pils muzejs, kino un teātra režisors Viesturs Kairišs, izdevniecība "Liels un mazs" un Latvijas Radio koris.
