Raidījuma "100g kultūras" diskusijas "Tikumu revolūcija" dalībnieki atzīst, ka pārmaiņas saistībā ar stingru piedienības robežu novilkšanu un ievērošanu prasīs laiku, taču drosme par to runāt ir sākums.
ĪSUMĀ:
- Latvijā cīņa par piedienības robežām sākusies vēlāk nekā citviet, jo sabiedrība nebija gatava par to runāt, bet, mainoties paaudzēm, ir prasība pēc cita uzvedības modeļa.
- Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore Antra Priede uzskata, ka tikumu revolūcija šobrīd skar tikai augstskolas un vēl tāls ceļš ejams, līdz tā sasniegs plašāku sabiedrību.
- Augstskolas šobrīd kļūst par flagmaņiem, strādājot pie sistēmas, kā pasargāt upurus un saukt pie atbildības vainīgos.
- Diriģents Arvīds Platpers uzskata, ka visa pamatā ir uzvedības kultūra, kurai jāveidojas jau ģimenē.
- Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Čerņa aicina sabiedrību nevis vainot upuri, meklējot notikušajā cietušā vainu, bet atbalstīt.
- Psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis mudina upurus runāt atklāti, nevis anonīmi, lai sabiedrībā notiktu straujākas pārmaiņas.
Nenobriedusi sabiedrība
Pasaule kampaņas #metoo apogeju piedzīvoja pirms septiņiem gadiem. 2021. gadā Centrālās statistikas pārvaldes veica aptauju, kurā atklājās, ka Latvijā 11% sieviešu un 5% vīriešu ir piedzīvojuši seksuālu uzmākšanos darba vidē. Vecuma kategorijā no 18 līdz 29 gadiem ar to saskārusies katra sestā Latvijas iedzīvotāja. Šis biedējošais pētījums neizsauca tik plašu rezonsansi, kādu izraisīja 8. marta raidījums "Kultūršoks".
Tajā izskanēja liecības no septiņām studentēm, kuras piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos no atsevišķiem Mūzikas akadēmijas pasniedzējiem. Psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis kavēto reakciju salīdzina ar situāciju ģimenē: "Ir vairāki cilvēki, kuriem ir nosacīti 20 gadi, bet viens no viņiem joprojām ir bērns, savukārt otrs jau kārtīgs pieaugušais. Visiem pēc kalendāra un pases ir 20.
Mēs sabiedrības briedumā esam tur, kur mēs esam, un mēs uzvedamies tā, kā mēs uzvedamies."
Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore Antra Priede uzskata, ka beidzot sākts atklāti runāt par šīm zem tepiķa paslaucītajām lietām, jo, mainoties paaudzēm, kritiskā masa sāk svērties citu vērtību virzienā: "Pieaugušie ap 60, pēc 60, tuvu pensijas vecumam šobrīd ļoti konfliktē ar paaudzi, kas ir dzimusi vēl Padomju Savienībā, taču zināšanas, izglītību un izpratni, vai tā būtu lokāla vai ārvalstu, ieguvuši neatkarības laikā.
Manuprāt, ir spēcīgs paaudžu nomaiņas aspekts, un tas notiek tieši šobrīd, šajā desmitgadē.
Tāpēc tas varbūt nav noticis iepriekš, jo nav bijusi sasniegta tāda kritiskā, domājošā masa, profesionāļi, kas spētu ienest šo jauno izpratni par ētikas, pietātes un attiecību formām."
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) docents Arvīds Platpers nenoliedz, ka laikā, kad bijis katedras vadītājs, bijušas lietas, kuras izdevies atrisināt bez ieslīgšanas detaļās, piemēram, nomainot pasniedzēju: "Jūtu pasaule ir ārkārtīgi dažāda un, piedodiet, viens cilvēks telpā nevar jūsmot par plikām sienām, griestiem un grīdu. Tikko parādās tā otra puse, tad vienmēr ir kaut kāda reakcija – vai tā ir vienaldzība, vai uzmanība, vai pietāte. Es domāju, ka visa pamatā ir uzvedības kultūra, kurai jābūt gēnos, kas nāk no ģimenes. Tad nerastos tādas duālas situācijas, kur tiek varbūt pārkāptas tā saucamās normālās robežās."
Lai gan Arvīds Platpers pazīst pasniedzējus, kuri apprecējuši savas bijušās studentes, tagad atklātībā nonākušie stāsti viņam ir pārsteigums: "Mums ir diezgan paliels pedagogu pulks, un te nu, godīgi sakot, man jāsaka tā, ka dažu pedagogu dēļ arī man ir neērti, ja man uzstāda jautājumu, kas jums tur notiek? Faktiski citi pasniedzēji vai nu noklusējuši, vai nu zinājuši. Ej nu tagad skaidro!"
Vainojam upurus, nevis pāridarītājus
Pēc 8. marta raidījuma "Kultūršoks" sabiedrības reakcija bija ļoti polarizēta. Viena puse solidarizējās ar studentēm, uzteica viņu drosmi runāt, kamēr otra puse komentāru jūrā sociālajos tīklos notikušajā vainoja pašus upurus. Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Čerņa redz iemeslus, kāpēc upuri izvēlas labāk klusēt: "Cietušajam ir ļoti grūti ziņot, jo tas ir milzīgs izaicinājums sabiedrībā – pateikt šādu informāciju, nākt ar to klajā, ja sabiedrība to uztver nievājoši vai dažreiz pat izsmejoši. Tas nav pieņemami.
Mūsu atbalstam tomēr ir jābūt cietušajam, izvērtējot situāciju, atrodot faktus, kas to raksturo, un tad attiecīgi rīkojoties."
Psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis atzīst, kas šis upuru vainošanas fenomens novērots visā pasaulē. Viens no iemesliem – sabiedrības ticība taisnīgai pasaulei: "Tātad, ja kādam kaut kas ir nodarīts pāri, tad nu, lai saglabātu savu ticību taisnīgai pasaulei, viņš saka – nu tad viņš pats, kuram nodarīja pāri, viņš pats ir vainīgs, viņš pats kaut ko izdarīja, kaut ko neievēroja." Otra lieta, ka sabiedrība jūt līdzi tai pusei, ar kuru sevi identificē: "Piemēram, ja es esmu pasniedzējs, esmu skolotājs skolā, es esmu baltais, es esmu vīrietis – trīs pazīmes, un tagad es dzirdu, kāds cits baltais vīrietis, pasniedzējs skolā ir kaut ko izdarījis. Un es jūtu, ka mūsējie tādi nav. Mēs tā nedarām. Droši vien tur ir kaut kas noklusēts, tada profesionālā grupas solidaritātes domāšana, ka mūsējie pret tiem otrajiem. Tas nozīmē – es simpatizēju vienai grupai un nostājos pret otru." Savā ziņā to apstiprina diriģents Arvīds Platpers, kurš vēršas pret meitenēm, kas pamostas nepareizajās gultās: "Nu kā var būt tāds stāvoklis, kad cilvēks neatceras, kā viņš aizgājis gulēt un kā blakus guļ kāds cits, ko viņa nevēlas."
Nekas nesākas pirmajā stundā
Bijusī Latvijas Mākslas akadēmijas studente Emīlija Lielā, raksturojot studiju vidi, uzskata, ka familiārās attiecības starp studentiem un pasniedzējiem kaitē studiju kvalitātei: "Es esmu piedzīvojusi, ka mani pasniedzēji kā mazi puikas vienkārši "nojūdzas" uz kādu no kursabiedrenēm. Protams, ir visas tās kopīgās iedzeršanas, kad robežas brūk un it kā viņi būtu studenti, tur vārtās uz matracīšiem un bučojas. Ir ļoti neērti to piedzīvot, jo es zaudēju respektu pret šiem cilvēkiem."
JVLMA docētājs Arvīds Platpers atzīst, ka nekas jau nesākas pirmajā stundā: "Acīmredzot darba procesā un kaut kur tas viss veidojas, jo kaut kas nav sakārtots, un es tiešām vadīju katedru ilgus gadus, un zinu, ko nozīmē, kad tu nevari vērsties un atlaist profesionāli no darba, jo likumdošana ir tāda, kāda viņa ir. Ja mēs gribam ko uzlabot, tad mums jau no paša sākuma jāradina cilvēki pie tā, ka ir kaut kādi likumi, un tā ir tā uzvedības kultūra. Ja nu baznīcā ir tādi desmit baušļi, nu tad te ar jābūt kaut kādiem 10 baušļiem, kas to reglamentē."
Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Čerņa piekrīt uzskatam, ka tam jāparādās jumta likumā: "Augstskolu likumā šobrīd ētika nav atrunāta vispār, tāds vārds nav piesaukts.(..) Ir daudzi jautājumi, ar kuriem vēl strādāt tālāk. Es paredzu ļoti aktīvu gadu un arī nākamos."
Robežlīnijas izplūdušas abās pusēs
Kamēr vienā pusē ir studentes, kuras cieš no pasniedzēju uzmācības, otrā pusē ir arī priecīgas studentes, kas pavada savus pasniedzējus uz izstāžu atklāšanām un citiem publiskiem pasākumiem. Bijusī Mākslas akadēmijas studente Emīlija Lielā to nenoliedz: "Ir piedzīvots arī no studenšu puses pilnīgi neadekvāta uzvedība, izaicinoša, vulgāra. Tas ir neērti visiem – gan pasniedzējam, gan pārējiem kolēģiem. Es domāju, ka tie pasniedzēji arī jutās stulbi, jo – nu kā tu iesi kā vīrietis tagad teikt, ka šitā meitenīte kārās kaklā. Tādēļ, es domāju, ka šim Ētikas uzvedības kodeksam ir jābūt abpusējam."
Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Čerņa uzskata, ka tas ir jānosaka augstskolai: "Augstākās izglītības iestādei ir jānodefinē, kā tad organizēt šo studiju procesu, kas ir šīs pieņemamās darbības, kāda ir šī komunikācija, kāda ir šī sadarbība, kā tiek organizēts pats process. Kā jau minēju, arī valstiskā līmenī šis jautājums ir jāsakārto, tomēr likums ir mūsu sabiedrības vērtību spogulis."
Kamēr Mūzikas akadēmijas docents Arvīds Platpers nodala studiju vidi un vidi ārpus augstskolas, LMA prorektore Antra Priede norāda, ka
pēc Mākslas akadēmijas Ētikas nolikuma – "pasniedzējs arī ārpus augstskolas sienām turpina prezentēt institūciju un pārstāv attiecības, kas viņam ir ar studējošo".
Pašu mācību iestāžu sodīti, pasniedzēji turpina darbu ar studentiem
Kamēr pēc skandāla sākuma no darba Mūzikas akadēmijā atbrīvoti divi pasniedzēji, Mākslas akadēmijā ar studentiem darbu turpina Andrejs Ameļkovičs, par kuru ziņots augstskolas Ētikas padomei. Bijušajai Latvijas Mākslas akadēmijas studentei Emīlija Lielajai grūti to pieņemt: "Ir nopietnas apsūdzības, arī Ētikas komisijas bijušas, un tas rezultāts ir vienkārši vājš.
Es nesaprotu, kā var cilvēks, kurš tiek apsūdzēts par seksuālu uzmākšanos, turpināt strādāt, un ir vairākas šādas apsūdzības par konkrētiem pasniedzējiem.
Tas nav tikai viens. Un viņš turpina strādāt, un tas nav neaizstājams cilvēks."
LMA prorektore Antra Priede norāda, ka nav viegli atlaist pasniedzēju pie esošās likumdošanas: "Konkrēti savā pieredzē ir bijuši divi gadījumi, izskatot šādas oficiālas liecības, jo jāpiebilst, ka juridiskais ietvars ir pietiekoši vājš, lai reaģētu uz šādām situācijām. Šobrīd tiek prasīta tāda juridiskā atbildība no augstskolām – bez oficiāla politiska vai valstiska dokumenta. Tur būtu ļoti, ļoti daudz ko darīt, lai mēs kā augstskola krietni ātrāk varam reaģēt, jo Darba likumā pārtraukt darba attiecības un tas punkts, kas šajā varētu ietvarā atbilst, saucas – pārkāptas vispārpieņemtās tikumiskās robežas, kas ir tik plašs un nekonkrēts, ka sasien rokas man personīgi, aizstāvot sieviešu tiesības un uzklausot šīs liecības."
Ētikas komisijas bezjēdzīgas?
Marta beigās Mākslas un kultūras augstskolas vienojās par kopīga, neatkarīga augstskolu ombuda izveidošanu, lai būtu iespēja droši ziņot par seksuālo uzmākšanos. LMA prorektore Antra Priede uzsver, ka tas nenozīmē augstskolu Ētikas padomju bezspēcības atzīšanu: "Augstskolai nav šīs juridiskā vai psiholoģiskā atbalsta kompetences, kā ir profesionāļiem, jo mūsu gadījumā esam mākslas profesionāļi, un ir nedaudz absurdi prasīt šīs kompetences ne no jomas speciālistiem. Liels paldies Kultūras ministrijai par to, ka meklē šos alternatīvos scenārijus esošajā juridiskajā ietvarā."
Prorektore atzīst, ka augstskolām nav ne trenēta jurista seksuālās uzmākšanās vai varmācības jautājumos, ne pieejams psiholoģiskais vai terapeitiskais atbalsts, tāpat esot nepieciešama spēcīga valstiska atbalsta sistēma, kas palīdzētu risināt citas problēmas, kas kalpo par iemeslu studiju nepabeigšanai.
Stiklotas durvis un kameras ir daļējs risinājums
Citviet pasaulē ir ne tikai ļoti strikti savstarpējās saskarsmes kodeksi, bet mācību procesam burtiski nodrošināta atklātība. Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, lai pasargātu gan studentus, gan pasniedzējus, profilaksei ir stiklotas durvis. Skandināvijā kabineti ir aprīkoti ar kamerām. Diriģents Arvīds Platpers uzskata, ka kameras katrā kabinetā liktu viņam justies "šausmīgi": "Es laikam esmu par vecu priekš tā. Praktiski tad iznāk tā, ka man katrs vārds jāpārdomā. Tas ārkārtīgi bremzētu un nebūtu vairs tā tempa stundā, ja zinu, ka kāds tur klausās, kā es tur runāju. Man liekas, ka mums līdz tam nevajadzētu nonākt. Esmu par to, ka būtu jāsakārto likumdošana, darba pienākumu apraksti un viss pārējais, un es domāju, ka vismaz to sākumā izdarīt, lai netiktu pārkāpti šie darba principi."
LMA prorektore Antra Priede tehnoloģiju atbalstu redz kā palīgmehānismu: "Jaunā paaudze nāk ar šo caurspīdīgumu, pieņemšanu un skaidrošanu. Tad varbūt šī stikla durvis vai videonovērošana būs šis pārejas posms, kurā mēs beidzot uzticēsimies."
Svarīgākais – izglītības un izpratnes vairošana, nevis sodi
Marta beigās tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere spēra ļoti kardinālu soli, rosinot paredzēt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. Aptaujas liecina, ka vairākums – 77% sabiedrības – atbalsta grozījumus Krimināllikumā. Arī Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Čerņa: "Noteikti ir jāskata arī, kā tiek strukturēts Ētikas komisijas, kas tajās ir, kādi eksperti, kas ir spējīgi šo izvērtēt, vai tiem ir kompetences resursi un zināšanas šajos jautājumos. Un tālāk jābūt šīm iespējām, šiem rīkiem, ar ko tad var arī tālāk darboties, ja arī pārkāpumi konstatēti."
Diriģents Arvīds Platpers uzskata, ka tieši nesodāmība ir viens no iemesliem, kāpēc tāda uzvedība ir demonstrēta: "Valstiskā līmenī tiešām nopietni jāsakārto šī likumdošana. Man patīk, ka ir reglaments, kas regulē manu darbību, nosaka manas tiesības, pienākumus, un, ja es viņus pārkāpju, tad būs tiesisks pamats, godīgi sakot, mani bremzēt vai atlaist no darba, izteikt rājienu vai arī sodīt."
Ansis Jurģis Stabingis atzīst, ka arī veidi, kā gribam risināt problēmas, parāda sabiedrības briedumu: "Tas, ka mēs jebkuru problēmu, kas eksistē, gribam uzreiz sodīt, ir brieduma rādītājs, respektīvi, tas briedums ir baigi maziņš. Tur nav izpratnes, tur nav izglītošanas, tur nav dziļāku cēloņu meklēšanas. Tur ir pats primitīvākais risinājums – sodīt.
Ar ideju, ka, ja būs sods, tad būs bailes no soda un [pārkāpumu] nedarīs – tas nekādā veidā neveicina izpratni."
LMA prorektore Antra Priede tomēr uzskata, ka sabiedrība ir jau pietiekami nobriedusi, lai būtu drosmīga:
"Drosmes kultūra ir jāaudzina, un, pat ja mēs secinām, ka ir trūkumi reglamentējošajos dokumentos, tas neatceļ katra indivīda atbildību pret sabiedrību un no proaktīvas rīcības – vai tās būtu anonīmas aptaujas, vai pašveidotas diskusijas.
Piemēram, šobrīd akadēmija arī plāno jau tuvāko nedēļu laikā publisku diskusiju, tieši iesaistot tiesībsargājošās institūcijas jomas profesionāļus, jo kādam ir jāiet un par to jārunā, tāpat kā mediji vērsa uzmanību uz šo situāciju, kas ir ļoti būtiski, un vienlaicīgi neejot šajās melnbaltajās kategorijās, ar drosmi un atbildību jāturpina."
Tikumu revolūcija vēl pašā sākumā
Teorijā ir divi galvenie sociālo pārmaiņu veidi – evolucionāras jeb dabiski progresējošas sociālās pārmaiņas un revolucionāras sociālās pārmaiņas, kas ir krasas izmaiņas no iepriekšējām sociālajām normām.
Antra Priede domā, ka pašlaik tikumu revolūcija notiek tikai kultūras burbulī: "Publiskajā diskusijā šobrīd fokuss ir tikai uz vienīgi divām augstskolām kā institūcijām. Taču, lai šī tikumu revolūcija notiktu plašākā sabiedrības līmenī, ir vēl ļoti, ļoti tāls ceļš ejams, kā to var redzēt un lasīt komentāros. Jo, kas ir ļoti būtiski, kas arī notika šajā gadījumā, kā, pievēršot uzmanību šiem pāridarījumiem un netaisnībai, ilgus gadus noklusētai, emocionāli vardarbīgai videi, procesi, kas sākās apkārt, noņēma fokusu tieši no šīm cietušajām personām. Līdz ko mēs turpināsim šādā veidā risināt problēmas, iesaistot politiskās intereses, varas cīņas, citādu veidu komercdarbību, mēģinot dabūt klikšķus uz šīm ziņām, nekas arī nemainīsies."
JVLMA studentu pašpārvaldes priekšsēdētājas vietniecei Kirai Maijai Kirsanovai ir vīzija, uz kādu sabiedrībai būtu jātiecas: "Mums visiem kopā jāstrādā pie tādas sabiedrības veidošanas, kurā cietušie nejūtas apdraudēti iesniegt ne-anonīmus ziņojumus par to, ko viņi ir piedzīvojuši, jo tieši ar ne-anonīmiem ziņojumiem institūcijas kaut ko var legāli darīt. Turpretī ar anonīmu informāciju galvenokārt tiks vienkārši sacelts liels skandāls, bet likumiski neko izdarīt nevarēs izdarīt, un ir risks, ka tiks nomelnoti arī cilvēki, kuri patiesībā nav to pelnījuši. Tādēļ es ceru, ka mums izdosies atrast līdzsvaru šajā visā un izveidot drošu sabiedrību."
Sabiedrībai palīdzētu augt upuru atklātība
Psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis domā, ka vislielākās pārmaiņas sabiedrībā var izraisīt paši vardarbības jeb seksuālās uzmācības upuri: "Ja šie cilvēki, kas ir piedzīvojuši vardarbību, grib saukt tos varmākas pie vainas un paši vienlaicīgi grib slēpties, tas īsti nestrādā. Saprotot visus tos iemeslus, kāpēc grib slēpties – tāpēc, ka būs ķengas un tā tālāk – bet, ja es gribu padarīt sabiedrību labāku, man ir jāliek kaut kāds ziedojums no savas puses, ieguldījums no savas puses. Tas ziedojums, ieguldījums ir būt atklātam. Ja es esmu atklāts un godīgs, tad nu es pats sev neko nevaru pārmest, vai ne? Bet tas prasa drosmi, bet tas arī ir briedums. Briedums nozīmē spēju teikt patiesību, atklāti, neslēpjoties, neizvairoties, stāstot, kas ir, nepiedomājot neko, nenoklusējot neko, – tas arī ir brieduma rādītājs."
Lai gan psihoterapeits uzskata, ka pretējā gadījumā būs "gumijas vilkšana", Studentu apvienības prezidents Alens Čerņa viņam nepiekrīt: "Anonīmā ziņojumā mēs arī saskatām lielu vērtību. Tas mums izceļ konkrētu situāciju konkrētā vietā. Mums ir iespēja šim faktam pievērsties, un tās iespējas ir daudz un dažādos veidos. Ja tā ir taisnība, to neapslēps, un galu galā mēs varam noskaidrot to, arī skatoties no malas. Mēs esam nodibinājuši sadarbību tieši šīs sadaļas ietvaros ar tiesībsargu, kas tālāk izskata šo faktisko situāciju, cenšas noskaidrot, veicot informācijas pieprasījumus, izpētot sākumā pašu sistēmu, un tad jau precīzāk skatoties, kā īsti šī situācija ir risinājusies, kas ir noticis un kā rast reālu risinājumu, lai rosinātu pārmaiņas, sauktu pie atbildības un kaut ko sasniegtu."
Sabiedrība gatava publiski runāt par seksuālo uzmākšanos un vardarbību
Par spīti polarizācijai pēc 8. marta "Kultūršoka", sabiedrība uzskata – par līdz šim noklusētajām problēmām jārunā.
Portāla LSM.lv rosinātā aptauja atklāj, ka 80% sieviešu uzskata, ka par seksuālo uzmākšanos vai vardarbību ir jārunā publiski. "Jā" un "Drīzāk jā" ir teikuši arī 69% vīriešu.
Izglītības un zinātnes ministres padomniece iekļaujošās izglītība jautājumos Nellija Repina atklāj, ka par to skolotāji drīz sāks atkal runāt arī ar bērniem skolās: "Izglītības un zinātnes ministrija ar Latvijas Universitāti parakstīja vienošanos par kursa izstrādi pedagogiem seksuālajā izglītošanā, kas tiek balstīta uz UNESCO vadlīnijām par seksuālā un reproduktīvā audzināšanu."
Kamēr bērni mācīsies atpazīt seksuālo uzmākšanos un atbilstoši reaģēt, Studentu apvienības prezidents Alens Čerņa redz darba lauku, izglītojot iesaistītos mācību procesā par ētikas principiem, un kā tos ievērot: "Kur var ziņot, pie kā var vērsties. Arī personālam ir ļoti svarīgi novērot kaut kādus pārkāpumus. [Zināt], kā komunicēt, kā uzklausīt studējošos un citu personālu. Nenoliedzami, situācijas mēdz būt ļoti dažādas. Es ceru, ka mums izdosies efektīvi un pareizi atrunāt ētikas normatīvo regulējumu, neieejot otrā grāvī."
Psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis atzīmēja: "Izglītības jautājums ir svarīgs, bet jautājums, ko izglītot? Mana atbilde ir – sirdi, sevi, pazīt sevi. Tajā ideālajā pasaulē būtu mazāk likumu, bet vairāk sirdsapziņas. Vairāki jutīguma, vairāk vērīguma."
Pārmaiņām vajadzīgs laiks
Cik ilgu laiku prasīs sabiedrības pārmaiņas, nav prognozējams, taču LMA prorektore Antra Priede aicina apzināties, ka, visticamāk, ideālas pasaules nekad nebūs: "Jo cilvēks pats par sevi ir daudzšķautņains un nebūs tāda viena pareiza cilvēka, kas spēs novērst vardarbību, spēs viņu atpazīt, spēs par viņu ziņot un spēs tajā situācijā arī palīdzēt. Taču tuvākie gadi, cerams, būs tādi, kuros būs daudz drosmes.
Cilvēki nebaidīsies nospraust ne tikai sarkanās robežas, kas šobrīd ir aktuāli, bet arī dzeltenās un zaļās, attiecīgi noteikt skaidras robežas, kurā es kā indivīds jūtos droši un kur man ir vajadzīgs ilgāks laiks pārkāpt nākamajā robežā.
Es gribētu – vai es sagaidītu – ka arī pārējie to spēs saprast."
Psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis redz gaismu tuneļa galā: "Tagad ir pavasaris, pirms tam bija ziema un kaut kur bija sniegs. Tad sāk spīdēt saulīte, sniegs kūst, bet nenokūst visur uzreiz. Ir vietas, kur viņš joprojām saglabājās vēl tagad. Droši vien kaut kur mežā, kaut kur ielokā pie upītes vēl varētu atrast sniega čupiņu. Nu bet pienāks laiks, kad arī tas sniegs izkusīs, un te ir tieši tas pats. Tās izmaiņas notiek, pateicoties arī šai diskusijai, pateicoties iepriekšējiem raidījumiem, pateicoties paaudžu nomaiņai, visam kam. Tā ir paradigmu maiņa, vērtību maiņu, uzskatu maiņa, tas notiek lēnām, tas ir sabiedrības briedums, mēs nevaram nobriest vienā naktī, un tas ir traumatiski, tas notiek lēnām, pamazām."
KONTEKSTS:
Nevēlami pieskārieni, seksuāla satura ziņas sociālajos tīklos, divdomīgas piezīmes ikdienā, kailfoto sūtīšana vai pieprasīšana, intīmās attiecības starp audzēkni un pasniedzēju. Latvijas Televīzija aicina neklusēt un runāt par šādiem gadījumiem!
Mēs saglabāsim jūsu anonimitāti, bet neklusēsim – rakstiet uz e-pastu [email protected], ziņojiet uz "WhatsApp" numuru 20553333. Klusēšana iedrošina varmākas!
Kopš Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" rīcībā nonākušas septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju rīcību, līdz šim par iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm atstādināti divi LMA pasniedzēji.
Akadēmija vērsusies Valsts policijā saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju, arī Kultūras ministrija ir aicinājusi akadēmijas studentes, kas cietušas no pasniedzēju seksuālās uzmākšanās, iesniegt trauksmes ziņotāja pieteikumus.
Policija 11. martā ir saņēmusi iesniegumu un sākusi resorisko pārbaudi, bet dažas dienas vēlāk tika sākts kriminālprocess.
JVLMA padome 11. martā izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja atkāpties no amata. Padome aicinājusi akadēmijas Senātu sasaukt sēdi par Prānim izteikto neuzticību.
Sūdzības par seksuālu uzmācību saņemtas arī Mākslas akadēmijā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") rosina paredzēt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos, tā ļaujot vardarbības upuriem saņemt nepieciešamo atbalstu un aizsardzību. Tikmēr Mūzikas akadēmijai, Mākslas akadēmijai un Kultūras akadēmijai piedāvā veidot kopīgu ombudu – uzticības personu studentiem un pasniedzējiem.
