Nupat ANO starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades lielās, globālās vadības grupas sēdē ir apstiprināti četri darbības virzieni: pirmiedzīvotāju valodu apguve, pārmantošana, digitālā vienlīdzība un tiesiskais statuss. Katrā no šīm virzieniem tiks izveidota darba grupa.
"Kopumā man šķiet, ka tas galvenais virziens visām šīm četrām grupām ir, ka tā ir liela politikas dokumentu, virzienu izstrāde pasaules līmenī, un tad valstis atbilstoši savām vajadzībām tālāk izstrādā savas politikas.
Man šķiet, tas pozitīvais ir tajā, ka šīs grupas veido šos dokumentus lielā sadarbībā starp dažādu valstu pārstāvjiem un to dara dažādu līmeņu, profesiju cilvēki," sacīja Kļava.
Līdz ar to šajā desmitgades iniciatīvā tiek pārstāvētas visas jomas – gan politikas īstenotāji, gan veidotāji, gan paši valodu runātāji un kopēji.
"Tā ir ļoti būtiska iniciatīva. Jau 2019. gadā tika izsludināts ANO pirmiedzīvotāju valodu gads ar domu pievērst uzmanību un veicināt valodu daudzveidības saglabāšanos visā pasaulē. Tas tiešā veidā attiecas arī uz lībiešu valodu un to, ko mēs darām šeit. Tā viena gada laikā radās izpratne, ka ar to vien būs par maz," piebilda Ernštreits.
Viņš atklāja, ka līdz ar pirmiedzīvotāju valodu desmitgades iniciatīvu un darbu pie tās lībieši ir guvuši reālu atpazīstamību pasaules līmenī, jo līdz šim bijis spēcīgs priekšstats, ka Eiropā vienīgie pirmiedzīvotāji ir sāmi.
Tas, ka jau 30 gadus lībieši Latvijā ir oficiāli atzīti par pirmiedzīvotājiem, daudziem bijis liels jaunums.
Ernštreits norādīja, ka pirmiedzīvotāju valodas, kas pamatā visas ir apdraudētas valodas, veido absolūti lielāko daļu no visām pasaules valodām. Pasaulē ir apmēram septiņi tūkstoši valodu, un lielākā daļa no šīm valodām ir patiešām maz runātas un apdraudētas valodas.
"Parasti jēdzieni "pirmiedzīvotāji" un "apdraudētas valodas" visdrīzāk cilvēkiem saistās ar stāstiem par indiāņiem vai aborigēniem. Bet tas būtiskākais, ko šis 2019. gada lielais pasākums parādīja, ka, lūk, šī problēma nav saistīta tikai ar Dienvidamerikas kontinentu vai Austrālijas kontinentu, vai daudzajām salam Āzijā. Tas notiek arī tepat Eiropā, kas patiesībā mums, lībiešu valodai, bija tāds liels atbalsts," skaidroja Kļava.
Līdz ar to, dzirdot par pirmiedzīvotājiem un apdraudētām valodām, jāatceras, ka tas tiešā veidā attiecas arī uz mums, uz lībiešu valodu, kurai ir nepieciešams īpašs atbalsts.
"Tas ir tas, ko šī ekspertu grupa un iniciatīva par pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi parāda – nepieciešamais atbalsts ir ļoti dažāds. Ir ļoti svarīgi, lai tiešām valstiskā līmenī būtu izpratne par valodu daudzveidību un ne tikai par pirmiedzīvotāju valodām, bet vispār. Mēs šobrīd jau esam izauguši līdz tam, ka saprotam daudzveidību dabā, ka tā ir nepieciešama un ļoti svarīga pasaules ekosistēmai, un cilvēcei savukārt svarīga valodu un kultūru daudzveidība," pauda Ernštreits.
Tātad nozīmīga ir izpratne valstiskā un sabiedrības līmenī, ka katra valoda un katra kultūra ir vērtība. Taču tas nav tikai stāsts par valsts atbalstu un likumdošanas sakārtošanu, bet arī par ļoti praktiskām lietām.
"Tāpēc ir šīs četras darba grupas, kas fokusējās praktiski uz tādu gandrīz vai veselu spektru. No vienas puses, ir šis tiesiskais statuss, kas ir valsts atbalsts. Otrs ir valodas apguve un pieejamība, kā tad mēs to valodu uzturam un kādā veidā strādājam. Tad ir valodas pārmantošana, kas ir valodas vides jautājumi, un, kas ir supersvarīgi šajā laikā, – digitālā vienlīdzība," skaidroja Ernštreits.
Tieši digitālo jautājumu aspekts ir bijis viens no galvenajiem pamudinājumiem arī ekspertiem no Latvijas iesaistīties ANO pirmiedzīvotāju valodu desmitgades iniciatīvā, jo digitālā vide ir mūsu tagadne un nākotne.
"Šobrīd tā plaisa starp valodām ar lieliem resursiem un kultūrām un starp valodām ar maziem, ierobežotiem resursiem aug ar katru jaunu tehnoloģiju. Ja mums parādās "ChatGPT", tas uzlabo angļu valodas situāciju un to valodu situāciju, kurām ir lielie dati. Savukārt ar mazajām valodām šīs tehnoloģijas nevar pilnvērtīgi izmantot," skaidroja Ernštreits.
Diemžēl, kā pieredze rāda, lielie tehnoloģiju uzņēmumi nav ieinteresēti jau esošus datus par, piemēram, lībiešu valodu iekļaut savās sistēmās vai kur nu vēl ievākt paši, atzina Ernštreits.
"Tas ir tāds interesants virziens šīs desmitgades kontekstā – lauzt to priekšstatu, ka tikai ekonomiski apsvērumi, tikai cilvēku skaits diktē to, kādi produkti ir jāizstrādā un kādas iespējas ir jānodrošina," secināja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits.
