Eiropas kultūras mantojuma dienu tradīcija iedibināta 1985. gadā, un Latvija starptautiskajā pasākumā piedalās jau 28. reizi. Pasākumu norisi organizē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) sadarbībā ar kultūras pieminekļu saimniekiem. Katru gadu tiek izvēlēta kāda mantojuma nozarei aktuāla pamattēma, un 2022. gadā sabiedrības uzmanība vērsta "Atbildībai par nākotni".
Ar "Atbildību par nākotni" plānots izcelt tādus būvētā mantojuma objektus, kas radīti vai kvalitatīvi atjaunoti atbilstoši ilgtspējības principiem. NKMP vadītājs Juris Dambis par šī gada tēmu stāstīja: "Vārds "energoefektivitāte" arvien vairāk ienāk mūsu ikdienas dzīvē, gan pieaugošu prasību, gan arī ekonomisku apsvērumu ietekmē. Tomēr sabiedrībā ir izveidojies nepamatots priekšstats par kultūras mantojuma nozares attiecībām ar energoefektivitāti. Radusies ilūzija, ka kultūras pieminekļi patērē ievērojamus energoresursus, bet to siltināšana saskaras ar aizliegumiem. Patiesībā kultūras mantojuma aizsardzības filozofija māca sabiedrību dzīvot atbildīgāk, būvētais mantojums atspoguļo izcilākos zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumus gadsimtu griezumā, veidojot kvalitatīvu, ērti lietojamu un racionālu cilvēka dzīves telpu. Vēsturiskās ēkas izceļas ar ilgu kalpošanas mūžu, dabīgu un videi draudzīgu vietējo materiālu izmantošanu, salīdzinoši mazu enerģijas patēriņu to būvniecībā un ir gudras lietojumā."
Kultūras mantojuma dienu apmeklētājiem 16. – 18. septembrī būs pieejami 36 objekti Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Rīgas reģionā. Apmeklētājiem objektos būs iespēja uzzināt, kāds ir viens no pasaulē senākajiem ēku siltināšanas veidiem, kā nodrošināt maksimāli efektīvu malkas apkures sistēmu, cik liela nozīme ir ēku izvietojumam lauku sētā, ņemot vērā vides īpatnības, kā senajās ēkās saglabāt koka logus un kāpēc tas ir ieteicams. Tāpat varēs noskaidrot, kā cilvēki agrākos gadsimtos pratuši izmantot vēja un ūdens enerģiju, kā mazgāja un žāvēja veļu, kad mājās nebija tekoša ūdens un elektrības, kā arī kā kaltēja čiekurus, lai iegūtu sēklas izdegušo mežu atjaunošanai. Baznīcu apmeklētāji varēs iepazīt seno meistaru zināšanas – kā nodrošināt atbilstošu mikroklimatu mākslas vērtību saglabāšanai, kā arī modernos risinājumus dievnamu apsildē, neiejaucoties oriģinālajā substancē. Vēl kādam varētu būt aizraujoši atklāt kas ir "svina lietus" vai unikālā "ceļojošā" baznīca, kas ir viena no sešām metāla baznīcām pasaulē.
Ar apskates objektiem un programmu var iepazīties mantojuma pārvaldes tīmekļa vietnē.
Par visiem 2022. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objektiem pieejams digitālais buklets.