Mākslīgā intelekta zīmētas ilustrācijas bērnu grāmatai
Rakstniece Baiba Zīle, kura pati ar mākslīgā intelekta rīku veidojusi ilustrācijas savai bērnu grāmatai "Lilī un burvju kaķis Bubass", lai parādītu, kā šī lieta darbojas, ātri paklikšķina ar pirkstiem skārienjūtīga telefona ekrānā. "Es tieši mobilajā telefonā sāku to darīt, jo tā ir aplikācija. Protams, to var darīt arī datorā, bet es sāku to visu kā spēlējoties. Bilžu kvalitāte nav atkarīga no tā, kādā ierīcē to dari," skaidro rakstniece un "Midjourney" rīka lodziņā ieraksta uzvedni virtuālajam palīgam – "divas sievietes sēž kafejnīcā". Ekrānā ātri parādās gleznas kopija ar dāmām pie galda ar kafijas krūzēm, aiz loga – pilsēta. Rīks atsūta četrus variantus, Baiba Zīle izvēlas sev tīkamāko.
Tieši tāpat ritējusi pirms gada iznākušās grāmatas "Lilī un burvju kaķis Bubass" ilustrēšana. Tērzējot ar mākslīgo intelektu, autore var attēlu uzlabot pēc saviem ieskatiem – "vecināt" cilvēku sejas, mainīt matu krāsu vai interjeru. Ja ilustrāciju izvēlētos grāmatai, viņa to, protams, palielinātu citā programmā. Tāpat tapis arī grāmatas turpinājums – "Lilī, Bubass un Snaudas grāmata", kas jau nodots tipogrāfijā. Grāmatas tekstam mākslīgais intelekts gan nav pielicis pirkstu. Viņa stāsta, ka pasaulē bijuši arī šādi mēģinājumi – uzticēt mākslīgajam intelektam arī tekstus – bet rezultāts pagaidām nav iepriecinošs. Zīle ir pieredzējusi autore, radījusi vairākus romānus un stāstu krājumus pieaugušajiem. Arvien lielu vērību velta ilustrācijām, pati diskutē ar to autoriem. Palepojas, ka vienu no grāmatām izdaiļojis arī pasaulslavenais rīdzinieks Māris Bišofs, viņa cerot ar šo mākslinieku vēl kādreiz sadarboties. Mākslīgā intelekta izmantošana esot eksperiments, bet to ar prieku atbalstījusi arī vienmēr jaunus ceļus meklējošā "Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka.
Top arī grāmatu vāki
Kilbloka rāda – apgādā ar šo palīgu jau top arī grāmatu vāki. Pirmais – amerikāņu rakstnieka Entonija Dora darbam "Putnu pilsēta mākoņos".
"Interesanti bija, kad mūsu mākslinieki sāka lūkoties, kāds tas vāks varētu būt, bijām drusku "iestrēguši". Tad jauna meitene mūsu reklāmas daļā teica – skolā strādājam ar AI, es varētu uztaisīt to vāku. Reāli tas notika tik ātri, tik interesanti, kā AI veidoja to vāku. Galvenais ir pateikt, ko tev īsti vajag," skaidro izdevēja.
Digitālā rīka iesaistīšana krasi saīsinājusi garo ceļu, kādā parasti dzimst vāku attēli: mākslinieks izdevniecībā atrāda variantus, tad kaut ko pielabo, ņemot vērā, ka Latvijā veidotajai ārzemju dižpārdokļa vāka versijai jābūt līdzīgā noskaņā kā oriģinālam, taču tas nedrīkst dublēties. Izdevēja Kilbloka pati kļuvusi par moderno tehnoloģiju fani, viņa stāsta, ka AI šī gada laikā, kopš to iepazinusi, ir attīstījies ¬ iemācījies pārcelt tēlu no vienas ilustrācijas uz otru, nepieļaut muļķīgas kļūdas, piemēram, piezīmējot kādu lieku pirkstu.
"Frankfurtes grāmatu tirgū seminārā mums tika teikts – AI ir jau pats spējīgs ģenerēt attēlus. Pirms tam, protams, visi radošie cilvēki varēja teikt: AI, tās ir šausmīgi daudz sazagtas bildes, ko viņš kombinē un piedāvā," norāda Kilbloka.
Lidojumu žurnāls un reklāmas
Arī "airBaltic" lidojumu žurnāla vāku un dažādus rakstus, kur stāstīts par aviokompānijas galamērķiem, jau kopš janvāra palīdz ilustrēt mākslīgais intelekts, apstiprina aviokompānijas komunikācijas pārstāvis Augusts Zilberts, kurš to nosauc par progresīvu izteiksmes veidu: "Katrs no šiem attēliem ir veidots, balstoties attiecīgā galamērķa vietējā mākslinieka daiļrades stilistikā. Izraudzīts tiek tāds mākslinieks, kurš konkrētajā "airBaltic" galamērķī vai valstī ir dzīvojis senāk vai dzīvo joprojām, taču vienlaikus ir gan vietējās, gan pasaules kultūras vēstures daļa. "airBaltic" tādā veidā šo mākslinieku izceļ. Jūlija numura vāks ir veidots Ziemeļmaķedonijas mākslinieka Sašo Blazesa stilā, viņš, uzrunāts, par šo ideju bija ārkārtīgi iepriecināts, dalījās arī ar vāku savos sociālajos tīklos."
Arī "airBaltic" reklāmas materiālus tagad daļēji veido mākslīgais intelekts, tas samazina izmaksas un ekonomē cilvēkresursus, stāsta Zilberts. Lidojumu žurnāla jūnija numurā intervēts viens no vadošajiem mākslīgā intelekta ekspertiem Eiropā Pīters Sārlins (Peter Sarlin).
Cik svarīgs ir cilvēks?
Taču daudzi profesionālie mākslinieki par mākslīgā intelekta zibenīgi ģenerētajiem attēliem nav sajūsmā, uzskata to par sāncensi, kas atņem darbu un nosit cenas nozarē.
Izdevēja Vija Kilbloka uzsver, ka gan par "Putnu pilsētas mākoņos" vāku, gan par Baibas Zīles darbu, sagādājot ilustrācijas savai grāmatai, viņa samaksājusi tikpat, cik parasti maksā māksliniekiem.
Pati autore komentē, ka šis ir eksperiments, kādu viņa neatļautos, piemēram, veidojot pieaugušo literatūru, jo cilvēka rokas pieskāriens ilustrācijai joprojām sniedz pavisam citu tēlainību un kvalitāti. Tāpat "airBaltic" runaspersona Zilberts apliecina, ka bez cilvēka formulētajiem uzdevumiem šiem attēliem neiztikt, turklāt aviācijā jādomā par drošību – sensitīvi dati mākslīgā intelekta programmās nedrīkst nonākt, un te "cilvēciskais faktors" joprojām ir noteicošais. Notiekot arī diskusijas par autortiesību jautājumu.
