Logina ir Rīgas domes deputāte un kultūras politikas eksperte. No 2021. gada decembra viņa vada Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeju. Nozarē strādājusi kā kino kuratore, veidojot kino programmas dažādos starptautiskos festivālos un muzeju ekspozīcijās. Tāpat Logina ir dažādu publikāciju autore par kino, kultūras un politikas tēmām.
Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot humanitāro zinātņu maģistra grādu, un Amsterdamas Universitātes koledžā ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu, vēstīts partijas "Progresīvie" paziņojumā.
Jādod iespēja strādāt
Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere portālam LSM uzsvēra, ka Agnesei Loginai ir profesionālās zināšanas un pieredze kultūrā, kā arī politikā.
"Latvijas Radošo savienību padomei ir bijusi veiksmīga sadarbība ar Agnesi kā Rīgas domes deputāti, un ceram uz sadarbību arī turpmāk. Ministrijai ir svarīgi uzturēt dialogu ar nozari un nodrošināt līdzvērtīgu un ilgtspējīgu dažādu kultūras nozaru attīstību. Manuprāt, ir jādod iespēja Agnesei strādāt, un tad arī vērtēsim rezultātu," norādīja Brūvere, piebilstot, ka Latvijas Radošo savienību padome turpinās aizstāvēt radošo darbinieku profesionālās, sociālās un ekonomiskās intereses.
Praktisko darbu saraksts
Tikmēr Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija (LKNVOA) cer no potenciālās kultūras ministres sagaidīt līdzsvarotu pieeju kultūras nozares attīstībā. To var panākt, sabalansējot kultūras mantojuma un tradīciju saglabāšanu ar labvēlīgas vides veidošanu jauna piedāvājuma un laikmetīgās kultūras radīšanai un izplatīšanai visā Latvijas teritorijā, pievēršot uzmanību arī starptautiskajai dimensijai.
"No praktiskajiem darbiem – Laikmetīgās mākslas muzeja ieceres virzīšanu pragmatiskākā gultnē ar taustāmiem rezultātiem; autoratlīdzības režīma saglabāšanu; finansējuma palielināšanu programmai "Latvijas skolas soma" un Valsts kultūrkapitāla fonda regulārajiem konkursiem, lai arī publiskā finansējuma projektos, ko īsteno nevaldības vai privātais sektors, darbiniekiem būtu iespējams nodrošināt vidējo atalgojumu kultūras nozarē; veikt kultūras nevaldības sektora kartēšanu un darbības rezultātu iekļaušanu kopējā kultūras nozares uzskaitē," prioritātes portālam LSM uzskaitīja asociācijas valdes priekšsēdētāja Maija Pavlova.
Potenciālais lobijs kino nozarē
Topošās kultūras ministres Agneses Loginas darba gaitas liek "ar lielām cerībām" raudzīties uz viņas darbu jaunajā amatā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) prezidents Igors Dobičins.
Dobičins norādīja, ka ar Loginu kā muzeja direktori ir notikusi sadarbība vairākos jautājumos. "Nežēlīgi, protams, ka viņa piekritusi vadīt Kultūras ministriju bez nozarei pietiekama finansējuma. Pastāv iespēja, ka Logina lobēs kino nozari. Tas ir neizbēgami. Vienlaikus jāsaka, ka viņa ir koleģiāla un saprotoša," vērtēja Dobičins.
LMS prezidents uzsvēra, ka Loginai kultūra nav pilnīgi sveša, nav tā, ka viņa iekāpusi nozarē, par kuru politiķe neko nezinātu. Viņš pauda cerību, ka topošā kultūras ministre veicinās Rīgas domes lielāku iesaisti profesionālās kultūras nozarē, tostarp arī vizuālajā mākslā.
"Būtu lieliski, lai rudenī Rīgā atkal notiktu kultūras aktivitātes, lai vizuālā māksla parādītos plašāk. Ir demontēti "vecās ideoloģijas" objekti, ir laiks jaunajai ideoloģijai. Mums ir jābūt radošiem un atvērtiem," sacīja Dobičins.
Viņa skatījumā, līdzšinējā ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) vadībā daudzi kultūras projekti "peldot" un nav pietauvojušies. "Visur ir vajadzīga skaidrība, piemēram, saistībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Manuprāt, Logina saprot, ka šis projekts ir jāvirza uz priekšu," sacīja Dobičins.
KONTEKSTS:
Iepriekš izskanējušās ziņas, ka ZZS kultūras ministra amatam varētu virzīt deputātu, bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Gunāru Kūtri izsauca plašu rezonansi nozares profesionāļu vidū. Sākta arī parakstu vākšana, aicinot nekavējoties izvirzīt citu kandidātu kultūras ministra amatam.
Šobrīd Kūtrim tiek piedāvāts Saeimas priekšsēdētāja krēsls, bet Kultūras ministrijas vietā ZZS pārziņā nonākusi klimata un enerģētikas ministrija.
Nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" un līdz šim opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, bet ar neatkarīgā deputāta Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") atbalstu – 53.
