Teātra laukums atrodas pašā Rīgas centrā. Tā vienā pusē redzama grāmatnīca "Valters un Rapa", bet otrā – viesnīca "Grand Hotel Kempinski", netālu arī Nacionālā opera. Pirms kāda laika šajā laukumā atradās autostāvvieta, šobrīd te izvietoti apstādījumi, bet pēc vairākiem gadiem šeit redzēsim pieminekli Aspazijai. Tieši šobrīd ir izsludināts pieminekļa metu konkurss.
Kā atzīst Rīgas pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola – konkursa rezultātā ļoti gribētos sagaidīt oriģinālus un laikmetīgus risinājumus, jo tieši tāda bija arī Aspazija.
"Ar nolūku metu konkursa nolikumā ir teikts, ka piemineklis var būt ļoti plaši interpretējams šoreiz," norāda Evelīna Ozola, "ka drīkst izmantot visdažādākos izteiksmes līdzekļus – gan tradicionālus tēlniecības paņēmienus un materiālus, gan arī domāt par pavisam mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Tas var būt arī kaut kas diezgan netverams. Tā var būt arī skaņa, tas var būt kaut kas, ko mēs redzam iebūvētu ielas segumā, tas var būt objekts, kas neattēlo Aspaziju tādā ļoti burtiskā izpratnē. Es domāju, ka mūsdienās mums ir virkne dažādu paņēmienu. Un noteikti gribētos redzēt kaut ko laikmetīgu un izvairīties no klišejām.
Aspazija ir pietiekami oriģināla un interesanta personība, lai viņai veltītā piemiņas vieta arī būtu oriģināla, īpaša, varbūt ar kaut ko pārsteigtu, radītu kādu emocionālu pārdzīvojumu."
Līdz ar pieminekļa izveidi tiks labiekārtots un arī vairāk akcentēts Teātra laukums kā mūsdienīga un pievilcīga publiskā ārtelpa. Evelīna Ozola turpina: "Ar šo konkursu mērķis ir iegūt būtībā jaunu laukumu, jo šis laukums līdz šim nav iekārtots kā augstvērtīgs pilsētas laukums. Aspazijas piemiņas vieta tam būtu kā telpisks akcents, tāda vieta, kas piesien skatienu un ap ko viss pārējais laukumā iekārtojas.
Lai ap jauno pieminekli veidojas pietiekami plaša un cieņpilna publiskā telpa."
Teātra laukums kā pieminekļa vieta izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem. Bet vieta ir simboliska arī citās nozīmēs, atzīst Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte: "Man tīri emocionāli liekas svarīgi tas, ka tā ir arī šī robeža starp veco viduslaiku feodālo Rīgu un to jauno Rīgu, kas sāka būvēties pēc vaļņu nojaukšanas.
Teātra bulvāris, kas tagad nes Aspazijas vārdu, tā tieši ir šī robežšķirtne. Un Aspazija jau arī bija šis laikmetu maiņas cilvēks, jaunā laikmeta ideju nesēja."
Aspazijai jau ir trīs pieminekļi Jūrmalā, viens no tiem dubultportrets ar Raini, bet viņa noteikti ir pelnījusi pieminekli arī Rīgā, ar ko saistās nozīmīgākā viņas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa, uzskata Rita Meinerte: "Aspazija nenoliedzami ir viena no spilgtākajām personībām latviešu kultūras vēsturē. It īpaši tāpēc, ka viņa ir tā pirmā redzamākā latviešu sieviete, radoša latviešu sieviete, kura ir lieliska dzejniece, dramaturģe, vienlaikus arī sabiedriska darbiniece. Viņai tas izdevās. Tad, kad mēs runājam par cīņu par sieviešu tiesībām, tad es to redzu tieši tādu, kādu to redzēja Aspazija."
Februāra nogalē izsludinātajam metu konkursam par Aspazijas pieminekli Teātra laukumā darbi iesniedzami līdz 10. maijam. Tad darbu sāks žūrija, un rezultāti būs zināmi aptuveni mēnesi vēlāk – jūnija sākumā.
Ja viss ritēs kā plānots, tad Aspazijas 160. jubileju 2025. gadā jau vajadzētu sagaidīt ar jaunizveidotu viņai veltītu pieminekli Rīgas centrā.
