Līvbērzes katoļu baznīca atrodas Jelgavas novadā. Tā celta 1684. gadā no baļķiem, bet 19. gadsimtā apšūta ar koka dēļiem. To, ka baznīcas ārpusē ir apkrāsota dzega, eksperti atklāja jau pagājušā gadsimta 80. gados, taču šajā vasarā, mainot baznīcas jumtu, būvnieki konstatēja, ka sienu gleznojumi stiepjas visa dievnama logu aiļu garumā.
"Gan no iekšpuses, gan no ārpuses acīmredzot muižnieki ir izrotājuši dievnamu," sacīja Līvbērzes Svētā Jāzepa draudzes prāvests Arnis Vizbelis.
Baznīcu cēlis un uzturējis Līvbērzes muižas īpašnieks Vilhelms Henriks de Līvens. 20. gadsimta sākumā dievnamam tika piebūvēta sakristeja un arī iekštelpās notika vērienīgi remontdarbi, kas senos zīmējumus paslēpa.
"Vilhelms Henriks Līvens jau uzsāka šo baznīcas interjera pielāgošanu katoļu dievkalpojumu vajadzībām, un acīmredzot tajā laikā, mans tāds minējums, tad arī šie zīmējumi ir tapuši, bet tādiem zīmējumiem ir jābūt zem katra loga," sprieda Vizbelis.
Līdz ar vecā jumta seguma maiņu zem dēļiem virs baznīcas sakristejas bēniņu telpās būvnieki atrada arī trīs senus priekšmetus, kas bijuši ietīti un tur novietoti ar nolūku.
"Iniciāļi, arī ģerbonis, laikam no zārka, varbūt rotājums tāds bijis. Un arī plāksne, uz kuras rakstīts, ka tā ir grāfiene Marta Filipīna fon Lasī," atradumus raksturoja prāvests.
Par jaunatklājumiem ziņas ir nodotas Latvijas valsts Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, kas, veicot apsekošanu, secinājusi, ka atradumi ir patiesi vērtīgi.
"Veicām tādu pirmo novērtējumu, cik iespējams. Atklājums ir diezgan nozīmīgs. Tā ir kārtējā liecība par baroka laika arhitektūru un mākslu, par tradīcijām, par mākslinieciskajiem līmeņiem, par tādu ārkārtīgi krāsaino pasauli, par kuru mēs arvien zinām ne visu, protams," atzina Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes mākslas eksperte Rūta Kaminska.
Mākslas vēsturniece norādīja, ka sākumā nepieciešams restaurācijas darbs, lai iekonservētu to, kas saglabājams. Pēc tam priekšmetiem tiks piešķirti numuri un tie tiks iekļauti nacionālā kultūras mantojuma sarakstā.
