Raidījums "100 grami kultūras" šonedēļ sociālajos medijos veica ekspresaptauju. Mēs noskaidrojām, ka visbiežāk jūs raidierakstus klausāties latviski.
Lai arī dažādi izdevumi Kristiānu Grāmatiņu mēdz dēvēt par influenceri, viņa ir podkāstere. Kristiāna veido raidierakstus, un apmēram sešus gadus to dara kopā ar labāko draugu Roju Rodžeru Linkeviču. Viņu stundām garajiem dialogiem par dažādām tēmām podkāstam "Vai viegli būt?" ir vairāk nekā 2000 abonementi.
"Mēs īsti nekad neesam domājuši par auditoriju un cilvēku, kas klausās to materiālu, ko mēs taisām, jo – ja mēs sāktu domāt, man liekas, ka mēs pazustu kaut kādās detaļās – kas katram ir svarīgi, kā noturēt uzmanību. Tā arī ir tā atslēga – jo mazāk tu domā par gala patērētāju, jo labāks tas saturs var būt. Ja mēs sāksim aizdomāties – ja es pateikšu šo, kurš apvainosies, vai kam šis ir aktuāli, tad zūd maģija tai sarunai," uzskata Kristiāna Grāmatiņa.
Pasaulē patlaban ir vairāk nekā 5 miljoni podkāstu, populārāko epizožu ilgums sasniedz pat piecas stundas.
Par spīti regulārajiem minējumiem par podkāstu ēras drīzo norietu, tie pasaulē un arī pie mums turpina attīstīties.
Latvijas Radio podkāstu redaktors attīstītājs Andrejs Siliņš stāsta: "Mēs tieši nupat veicām nacionāli reprezentatīvu pētījumu, kurā ir secināts, ka joprojām podkāsti kā mediju kategorija ir augoša kategorija, tas pieaugums varbūt ir mērenāks nekā iepriekš, ko var novērot arī dzīvē pēc skaitļiem, ko mēs apkopojam.
Cilvēki klausās podkāstus, bet tas bums, kas bija 2018.–2020. gadā, tas vairs nav tāds."
Līdzīgi secinājumi ir arī Kristiānai Štālai, kura ne tikai klausās un veido raidierakstus, bet arī organizē ar tiem saistītus pasākumus: "Manuprāt, nozare attīstās tādā ziņā, ka viņa kļūst kvalitatīvāka. Ir nostabilizējušies tie podkāsti, kas jau eksistē ilgi. Un tad jaunie spēlētāji, kas ienāk tirgū, viņi nāk kvalitatīvi iekšā, viņi jau nāk kā video podkāsti, viņi strādā pie digitālās reklāmas, pie satura reklāmas."
Saskaņā ar Latvijas Radio veiktā pētījuma datiem 49% Latvijas iedzīvotāju klausās podkāstus un dara to vismaz reizi nedēļā.
"Kas ir interesanti – salīdzinot ar trim gadiem iepriekš, kad mēs veicām iepriekšējo pētījumu, ir pieaugusi vēlēšanās iegūt vairāk ziņas podkāstu formātā. Tas droši vien ir saistāms ar ģeopolitisko situāciju un vispār pasaules situāciju, bet tā ir interesanta tendence," atzīmē Andrejs Siliņš.
Raidierakstu klausītāja Arīna atklāj, ka viņu interesē vēsture, politika un pašpilnveidošanās: "Es to daru, jo man ir ļoti daudz brīvā laika staigājot, braucot mājās, uz darbu, un to laiku varu pavadīt nedaudz kvalitatīvāk un paklausīties kaut ko vērtīgāku nekā mūzika."
Raidierakstu klausītājs Adrians Zālītis tikmēr min: "Es esmu mūžā klausījies tikai vienu podkāstu, un kritēriji ir tādi, lai tas būtu tāds sirsnīgs un taisnīgs. Piemēram, es klausījos Artūru Jenotu "Sarunas par mīlestību", un, jā, tas visu pasaka."
Aktieris Matīss Budovskis savukārt atzīst: "Es klausos pazīstamos [cilvēkus] vairāk, piemēram, "Pīpētavas sarunas", kas ir Liepājas teātrī. Tas ir par teātri arī, un man ir interesanti, ka tur aiziet kāds no kolēģiem un pastāsta vairāk, nekā, iespējams, es par viņu zinu. Man liekas, ka tas ir ērts veids, kā aizpildīt laiku ceļā, tāpēc man tā sanāk, ka es to vairāk klausos, esot kustībā."
Andrejs Siliņš piebilst, ka interesanta tendence raidierakstiem ir tāda, ka tieši "YouTube" šobrīd ir to galvenā platforma: "Tas nozīmē, ka video platforma ir kļuvusi par it kā oriģināla audio satura galveno patērēšanas vietu. Podkāsts pēc savas definīcijas ir audio saturs, bet šobrīd šī robeža ir nojaukta."
Raidījuma "Kultūras ziņas" uzrunātie ir pārliecināti, ka podkāsti mūsu mediju vidē ienākuši uz palikšanu, turklāt vairākus radio un televīzijas raidījumus klausītāji jau vispirms atpazīst pēc to podkāsta versijas.
