Jaunizveidotajā Raiņa centrā jau šobrīd apskatāmas vairākas ekspozīcijas, piemēram, par botāniķi, augu ģeogrāfu, matemātiķi un filozofu Kārli Reinholdu Kupferu un grafiķi, vienu no Latvijas ģerboņa veidotājiem, vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metu autoru Rihardu Zariņu, kuri 19. gadsimta beigās dzīvoja un mācījās Grīvā.
Centru izveido vien 3 mēnešu laikā
Simboliski dzejas dienu nedēļā un Raiņa dzimšanas dienā 11. septembrī Daugavpils pilsētvide ieguva jaunu kultūrtelpu.
Skola Daugavas kreisajā krastā – Grīvā, kurā savulaik mācījās mazais Žaniņš un kura kā skola optimizācijas procesā pilsētā beidza pastāvēt –, nu ieguvusi jaunu elpu, bet zīmīgi turpina nest Raiņa vārdu.
"Raiņa vārdu pilsētā ir jāsaglabā, šī vēsturiskā ēka, kurā ir mācījušies tik daudzi izcili cilvēki, tajā skaitā arī Rainis, turpinās savu dzīvi gan kā kultūras centrs, gan kā izglītības un sabiedriskais centrs. Raiņa dzimšanas dienā jāpasaka paldies Rainim, jo, pateicoties viņam, šī ēka turpina savu dzīvi un ir ieguvusi jaunu elpu," Raiņa centra atklāšanā sacīja Līvija Jankovska, Daugavpils domes Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja no "Mūsu partijas".
Faktiski 3 mēnešu laikā speciāli veidota domes darba grupa īstenoja ideju par Raiņa centra izveidi, kas nu tagad nonācis Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja paspārnē. Muzeja vadītājas pienākumu izpildītāja Līga Čible norādīja, ka tas vēsta par dižgara Raiņa saknēm te, Latgalē un Sēlijā.
"Šis centrs ir iepazīšanās ar Raiņa bērnību, skolām, kurās viņš mācījies. Faktiski tas ir stāsts par to, kā mazais Žanis kļūst par Raini," sacīja Čible.
Raiņa nevar būt par daudz
Vācot materiālus par Raini, centra izveidē aktīvi iesaistījās arī Daugavpils latviešu biedrība.
"Tagad gaidām no Lugano muzeja kādus eksponātus, ko varētu vēl pielikt klāt šai ekspozīcijai. Latviešu biedrības biedri arī vāca materiālus. Te taps normāls muzejs ļoti ievērojamam Latvijas dzejniekam, Vislatvijas vislabākajam – Rainim! Lai nāk tūristi un skatās, lai brīnās, ka Latgalē ir piezimis tads cilvēks un jaunību pavadījis te , jo viņa saknes ir Latgalē un Sēlijā," norādīja biedrības pārstāvis Alberts Mendriķis.
"Šeit ir tas vēsturiskais pamats, kas ir saistīts ar pašu Raini. Un tātad tas turpinās gadsimtiem, atceroties pagājības un gadsimtus uz priekšu," sacīja rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs.
Raiņa nekad nevar būt par daudz, tāpat kā vietu, kas godā viņa piemiņu un liek vēsturiskus zināšanu pamatus jaunām paaudzēm. Šādam Raiņa centram Daugavpilī ir sava sūtība, turpināja Hānbergs.
"Šis topošais centrs spēs rosināt kultūras daudzveidību un aktivizēs Raini. Tas viss, kas šeit notiks dažādos atzaros, būs Raiņa turpinājums realitātē un pārsteidzošās izpausmēs, kas līdz šim nav bijušas. Tas būs turpinājums, kas varētu pārsteigt Latviju.
Ir tik daudz visādu Raiņa muzeju, Raiņa piemiņas zīmes, Rainis bibliotēkās, Rainis teātrī, Rainis kino, un tomēr vēl kaut ko var. Un šis jaunas centrs pavērs jaunas iespējas vēl kaut ko paust, turpinot Raini,"
vērtēja publicists.
Raiņa centra izveide bijušajās Daugavpils 6. pamatskolas ēkā nav nejauša. Skolā jau bija iedibinātas labas tradīcijas, vācot materiālus par Raini, un ne tikai, jo šī skola var lepoties ar vairākiem izciliem skolēniem, piemēram, botāniķi, augu ģeogrāfu, matemātiķi un filozofu Karli Reinholdu Kupferu un grafiķi, vienu no Latvijas ģerboņa veidotājiem, vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metu autoru Rihardu Zariņu.
"Tiešām ir liels pamats, uz kā mēs šo centru veidojām. Bet tas nenozīmē, ka centrs uz šo dienu ir gatavs. Tas ir tikai sākums," secināja Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja galvenā speciāliste Ruta Ģiptere.
