Vai var mainīt sabiedrības uztveri par prusaku, dodot tam balsi? Kā muzeju darbā talkā nāk mākslīgais intelekts

Kembridžas Universitātes Zooloģijas muzejā apmeklētājiem talkā nāk mākslīgā intelekta rīki, ar kuriem piešķirta balss vairākiem mirušiem dzīvniekiem, ar kuriem aprunāties un kas var dalīties savos stāstos un pat pēcnāves pieredzē. Vai arī Latvijas muzeji izmanto mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas?

Kembridžas Universitātes Zooloģijas muzejā 13 mirušie zvēri spēj sarunāties ar balsi vai īsziņām. "Tehnoloģija ļauj dzīvniekiem aprakstīt izaicinājumus, ar kuriem viņi saskārušies, dzīvojot uz mūsu planētas, tādā veidā cerot novērst vienaldzību pret bioloģiskās daudzveidības krīzi. Mākslīgā intelekta ģenerētā izstāde Kembridžas Universitātes Zooloģijas muzejā ir tikai viens no daudziem piemēriem mākslīgā intelekta attīstībai radošo nozaru sektorā. Tomēr šī ir pirmā lietojumprogramma, kurā runāts no objekta perspektīvas," medijiem skaidroja Kembridžas Universitātes Zooloģijas muzeja direktora palīgs Džeks Ešbijs.

Eksponāti maina toni un valodu, lai pielāgotos apmeklētāja vecumam, ar kuru viņi runā, un var sarunāties vairāk nekā 20 valodās.

"Vai, piešķirot mirušiem dzīvniekiem pašiem savas balsis, cilvēki par tiem domās citādāk? Vai varam mainīt sabiedrības uztveri par prusaku, dodot tam balsi?" projekta organizatoru motivāciju skaidroja Ešbijs.

Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslas institūta pētniece Elīna Vikmane komentēja: "Latvijas muzejos mākslīgais intelekts izmantots pētniecībā. Piemēram, plašāk zināms ir "Transkribus", ko izmanto senu dokumentu un rokrakstu atpazīšanai. Miljonos mērāmais muzeju kopējais krājums ļauj pētniekiem meklēt kopsakarības, piemēram, atpazīt līdz šim neidentificētus cilvēkus fotogrāfijās, meklēt līdz šim neatklātas kopsakarības. Mākslīgā intelekta projekti šobrīd ir atsevišķu indivīdu un zinātnieku īstenoti, tāpēc aicinātu muzejus, kuriem pašiem nav šādu resursu, proaktīvākai sadarbībai ar zinātniekiem."

2023. gadā Imanta Ziedoņa fonds integrēja mākslīgā intelekta izmantošanu, lai sintezētu Ziedoņa balsi tekstiem, kurus viņš pats nekad nav runājis, tādējādi rosinot arī diskusijas un pretējus viedokļus par to, cik ētiska ir miruša cilvēka balss "pārradīšana" ar tehnoloģiju palīdzību. Savukārt tehnoloģiju entuziasts Elvis Strazdiņš izrādei "Artūrs Skrastiņš nedrīkst būt noguris" ar mākslīgā intelekta palīdzību radījis mākslīgā intelekta ģenerētu balsi, un, lai gan, viņaprāt, pie mums Latvijā mākslīgais intelekts izmantots dažādās sfērās, tam ir arī virkne blakņu.

"Patiesībā grūti novilkt to robežu, kur beidzas cilvēka darbs un sākas mākslīgā intelekta darbs, (kam tas varbūt būs jaunums), bet katra bilde, ko fotografējam burtiski ar jebkuru viedierīci, tiek apstrādāta ar mākslīgo intelektu," norādīja Elvis Strazdiņš, atzīmējot arī: "Skaidrs, ka vienmēr gribēsim īstu mākslu, bet, ja mākslīgais intelekts var uzģenerēt tikpat kvalitatīvi, tikpat labi un, iespējams, pat vēl labāk, tad diemžēl kaut kādā ziņā īsta māksla daļēji tiks aizvietota."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti