Piebalgas kultūrtelpas (pieteicējs: Cēsu novada pašvaldība) iedzīvotāji – piebaldzēni – ir būtiski latviešu nacionālās identitātes nesēji savā savdabīgajā patībā, kas veidojusies, savijoties senām prasmēm, dzīvestelpas specifikai, nerimstošajai vajadzībai pēc izglītības un zināšanām. Savukārt Bārtas kultūrtelpa (pieteicējs: Dienvidkurzemes novada pašvaldības Kultūras pārvalde), kas atrodas Lejaskurzemē, kopā ar kaimiņu (Nīcas un Rucavas) kultūrtelpām ir nozīmīga kultūrvēsturiska vieta Latvijā, kur tiek saglabātas, joprojām dzīvas uzturētas un arī atjaunotas senās tradīcijas.
Iekļaušanai sarakstā apstiprināta arī celu jostiņu aušanas tradīcija Ziemeļlatgalē (pieteicējs: biedrība "Upītes jauniešu folkloras kopa") – viens no senākajiem jostu aušanas veidiem, kas pazīstams visā Latvijā, bet bijis īpaši izplatīts Latgalē, kā arī sēņu vākšana un izmantošana (pieteicējs: Latvijas Mikologu biedrība) – nacionāla mēroga tradīcija, kas tiek kopta visā Latvijas teritorijā un kas ir saistīta gan ar zināšanām par dabu, gan kulinārajām un citām prasmēm.
Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) eksperte Gita Lancere stāsta: "NKM padome, izvērtējot līdz 2023. gada 5. jūnijam iesūtītos pieteikumus, no vienpadsmit atlasīja deviņus, kuru iesniedzējiem ar ekspertu palīdzību tika dota iespēja savus pieteikumus papildināt un precizēt, un galu galā
līdz iekļaušanai Nacionālajā sarakstā tikušas šīs četras nemateriālā kultūras mantojuma vērtības, kas ir gan šaurākā kopienā, gan visā Latvijā pazīstamas un rūpīgi koptas."
Svinīgā ceremonija, kurā tiks pasniegti apliecinājumi par vērtību iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, notiks 25. novembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Apliecinājumu pasniegšanas ceremoniju būs iespēja vērot tiešraidē Latvijas Nacionālā kultūras centra tīmekļvietnē , kā arī platformas "Facebook" profilā.
Nākamā pieteikumu iesniegšana tiks izsludināta 2024. gada janvārī, un to sagatavošanai tiks dots pusgads laika.
