Vasaras kultūras akadēmijas dalībnieki – kultūras dzīves aktīvisti no visiem Latvijas reģioniem – šogad pulcējas Dobelē, lai dalītos pieredzē un idejās par iedzīvotāju iesaisti un kopienu vajadzībām, kā arī kultūras lomu iedzīvotāju labbūtības veicināšanā.
"Kultūra nav iespējama bez cilvēkiem," uzsver Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. "Protams, kultūra nevarētu pastāvēt bez iedzīvotāju iesaistes, un šis ir atslēgas koncepts šai Vasaras kultūras akadēmijai. Otrā lieta – kas iesaista šos iedzīvotājus? Vienmēr jābūt līderim, un šie līderi ir kultūras darbinieki."
Tāpat rektore uzsver, ka svarīgais, ko piedāvā Vasaras kultūras akadēmijā, ir tīklošanās iespējas. "Cilvēki no dažādiem novadiem sabrauc kopā un turpina iesāktās diskusijas. Impulss, ko viņi izdzird no mūsu zinātniekiem, no mūsu pasniedzējiem, viņi pēc tam to apspriež un īsteno arī praksē. Tas ir svarīgākais mūsu Vasaras kultūras akadēmijas uzdevums – dot ne tikai teorētiskās zināšanas, bet tādas praktiskas, ļoti konkrētos datos, pētījumos balstītus padomus, ar kuriem pēc tam var strādāt kultūras darbinieki un jebkurš interesents, kuru interesē kultūra."
"Mēs nepiedāvājam tikai vienvirziena skatījumu uz kultūru, mēs plaši skatāmies uz kultūru, uz tās ekonomisko atdevi, arī uz ģeopolitiskiem jautājumiem," piebilst Rūta Muktupāvela.
Kultūrai ir daudz plašāka nozīme 21. gadsimta sabiedrības un valsts attīstībā, kā arī katra indivīda dzīvē, jo tā aptver visas sfēras, nevis, kā šauri skatoties ierasts domāt, – teātris, mūzika vai māksla.
Siguldas Kultūras centra vadītāja Jolanta Borīte atzīmē:
"Pēdējos gados arvien vairāk runā par kultūras paplašinātu definīciju, ka tā nav tikai tradicionālā izpratnē kultūras notikumu apmeklējums, ka tā ir arī dzīves vide, kuru veido, cik tu labi šeit jūties, visas dizaina lietas, arhitektūra."
Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis piebilst, ka kultūra varētu būt un ir mazo ciemu attīstības akselerators, ka cilvēki ar kultūras palīdzību ierauga jaunus potenciālus: "Mēs arī savā kultūras stratēģijā cenšamies novērtēt kultūras ietekmi starpdisciplināri, jo kultūra ir ekonomika, kultūrā var risināt un runāt par klimata pārmaiņām, par sociālajiem izaicinājumiem, galu galā kultūra var palīdzēt integrēt. Tā kā kultūra vairs nav tikai kultūra. Kultūra, es tiešām ticu, ne tikai tērē, bet arī pelna."
Jolanta Borīte arī atzīmē: "Šobrīd arvien vairāk šī kultūras starpnozariskā sadarbība meklē saķeres punktus nevis tikai ar tipiskajām, tradicionālajām, piemēram, izglītība vai tūrisms, bet – veselība, sociālā palīdzība, mentālā veselība. Tāpēc man šķiet, ka kultūra šobrīd ir vispār tas pamatu pamats, caur ko mēs varam iziet un caur ko mēs varam sadarboties."
Tam piemēru min Atis Egliņš-Eglītis: "Ir starptautisks projekts, kur kopā ar dažādām universitātēm no Eiropas un kultūras iestādēm mēs strādājam pie tā, lai kultūra kļūtu par nosūtījuma iemeslu.
Respektīvi, ka ģimenes ārsts nosūta vai izraksta kultūras pasākumu vai kultūras notikumu.
Tādu piemēru jau daudz ir Eiropā, un jautājums, – kā mēs varam iekļaut kultūru valsts atmaksāto ārstniecības pakalpojumu sarakstā? Biblioterapijas, kopā lasīšana un kopā tikšanās!"
