"Atzolys" jeb latviski "jaunie asni" jau vairāku gadu garumā ir nozīmīgs latgaliešu valodas popularizētājs tieši jauniešu vidū, kas devis iespēju arī šobrīd sabiedrībā zināmiem cilvēkiem vairāk izzināt Latgali un turpināt iesaistīties tās attīstīšanā.
Aizvadītajā nedēļā Krāslavas novada Dagdas vidusskola bija jauniešu rosības piepildīta. Vairāk nekā 20 jaunieši no Balviem, Varakļāniem, Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas, Liepājas un pat Bostonas caur dziedāšanu, lekcijām, meistarklasēm kopā izzināja latgaliešu valodu, kultūru, vēsturi un tradīcijas.
Tā, piemēram, iepazīt latgaliešu valodu un kultūru dažādos aspektos un izmēģināt arī darbībā jauniešiem bija iespēja kopā ar Mārtiņu Kozlovski jeb Kozmenu, kas pasniedza improvizācijas pamatus, savukārt Jānis Kronis caur praktiskām nodarbībām iepazīstināja ar teātra mākslu. Par Latgales mārketingu stāstīja uzņēmējs un zīmola "Latgalactica" radītājs Raimonds Platacis. Tāpat kopā ar Latvijas Radio paspārnē tapušā raidieraksta "5breinumi" komandu jauniešiem bija iespēja veidot arī savu podkāstu.
Latgaliskajā seminārā "Atzolys" galvenā saziņas valoda ir latgaliešu valoda.
Jaunieši atzīst, ka seminārs ir viena no vietām, kas mudina viņus nekautrēties no runāšanas latgaliski un apzināties, cik vērtīgi tas ir. Vairāku semināru dalībniece Sonora stāsta, ka latgaliešu valodu izmanto ne vien ikdienā, bet arī ar to sastopas, pat studējot Rīgā: "Tagad pārceļoties uz Rīgu, es studēju universitātē, un man tur ir folkloras kopa "Ceidari", tur arī sanāk izmantot latgaliešu valodu. Tā kā es domāju, lai arī dzīvoju Rīgā, kur ir diezgan latviska vide, sanāk dzīvot savā mazajā, latgaliskajā burbulī."
"Tu esi visu laiku dzīvojis tajā latgaliskajā vidē, un tagad, pārceļoties kaut kur citur, tu negribi mainīt to savu vidi uz kaut ko citu, bet tu gribi paturēt to kā lielu vērtību, un es to gribētu arī, ja man Dieviņš dos, nodot to arī saviem bērniem un to nest arī tiešām kā tādu pārmantojamu vērtību."
Savukārt dalībniece Signe atzīst, ka latgaliešu valodu līdz šim nav izmantojusi savā ikdienā: "Šobrīd es gribētu teikt, ka tā jau paliek svarīga, tāpēc ka es apzinos vērtību un to: kad sākt runāt, ja ne tagad?
Es vienmēr esmu atlikusi to visu runāšanu, bet man šķiet, ka ir pēdējais laiks to sākt izmantot, jo savādāk valoda vienkārši izzudīs."
Jaunieši arī min – vēlme būtu vairāk runāt latgaliski tieši ar draugiem, vienaudžiem, kas ļautu valodu saglabāt arī šajā paaudzē. Signe saka: "Ar draugiem es daudz komunicēju un zinu, ka mani draugi zina latgaliešu valodu, bet nav tās drosmes vienmēr uzsākt sarunu latgaliešu valodā. Bet es domāju, ka tas vienkārši ir darbs un laiks, un nevajag padoties. Ja tu uzsāksi ar cilvēkiem runāt, tad viņi vienkārši pāries tālāk un runās ar tevi latgaliski."
Juris seminārā "Atzolys" ieradies no Rēzeknes un uzsver – viņam latgaliešu valoda ir tuva, svarīga un viņš vēlas to arvien vairāk attīstīt. "Man latgaliešu valoda noder ikdienā, es tajā nerunāju tikai ar veciem cilvēkiem, vecmāmiņām, bet arī, kā jau minēju – ar draugiem. Kad tu komunicē ar draugiem latgaliešu valodā, tā sajūta ir, ka esat tuvāk, nevis tad, ja tu runā latviešu valodā."
"Man latgaliešu valoda ir svarīga, jo tā man asociējas ar mājām, ar manu reģionu, daļēji ar manu identitāti, jo varu asociēties ne tikai kā latvietis, bet arī latgalietis," uzsver Juris.
Seminārs "Atzolys" jauniešiem caur nodarbībām, meistarklasēm jau 20 gadu laikā ir ļāvis apzināties dažādas Latgales vērtības, aicinājis izzināt Latgales identitāti un attīstīt latgaliešu valodu. Seminārs aicina jauniešus interesēties un papildināt Latgales kultūru, sekot aktuālajai informācijai par Latgali, iesaistīties dažādos sabiedriskajos procesos, kā arī turpināt runāt latgaliski.
Latgaliskā semināra jauniešiem "Atzolys" un latgaliešu kultūras kustības "Volūda" vadītāja Edeite Laime, jautāta, kāpēc ir svarīgi rīkot šādus pasākumus jauniešiem – saietus, kas sludina latgalisko vidi –, atbild: "Diezgan daudzi jaunieši teica, ka tieši "Atzolys" bija kā tāda vieta pārliecībai, ka ir apkārt citi jaunieši, un viņi uzdrīkstējās runāt latgaliski. Un es pati vēl esmu no tās paaudzes, un jaunieši un mūsdienu bērni ir vēl vairāk tā paaudze, ar kuriem vecāki nerunā latgaliski. Ja ģimenē to varbūt kaut kur dzird sarunās ar vecmāmiņām, vecāki varbūt savā vidē runā, bet ar bērniem nerunā. Skolās nav tā, ka visi mācās latgaliešu valodu, ir tikai pulciņš, līdz ar to mēs kā organizācija varbūt meklējam jebkuru citu veidu, kā jauniešus varētu iesaistīt, ieinteresēt. Man personīgi ir svarīgi, lai Latgalē latgaliešu valoda ir Latgales sastāvdaļa. Lai nav tā, ka mums ir Latgale, kurā kaut kad kāds runāja latgaliski."
Edeite min, ka mūsdienu bērni un jaunieši latgaliski runā salīdzinoši maz.
"Ja man prasītu, kādas bija tagad šīs četras dienas, es teiktu – super, vismaz puse brīvi runā un 50 procenti dzied un mācās, grib zināt. Tādas pozīcijas ir brīnišķīgas, kad paskatās vienu semināru. Bet, ja paskatās to statistiku, jauniešu skaits, kas runā, ja nemaldos, bija 15 tūkstoši Latvijā pirms 11 gadiem, un tagad tās ir vien knapi pieci."
Semināra vadītāja Edeite Laime cer, ka pēc šāda veida semināriem katram radīsies interese par Latgali un vismaz dienā kaut 5 minūtes atradīsies laiks parunāt latgaliski, kas tad Latgales valodu, vēsturi, kultūru saglabās dzīvu vēl ilgi. Latgaliešu kultūras kustība "Volūda" arī nākamajos "Atzolys" semināros sagaida tikpat lielu interesi par Latgales izzināšanu.
