Lai gan ministrija pieprasīja papildu finansējumu vairākām prioritātēm, atbalsts gūts vien kiberdrošības pasākumiem un jomas pārraugam nācās mazināt savu budžetu par 2,85 miljoniem eiro. Dzīvē tas nozīmē, ka 2025. gadā ietaupīts tiks, mazinot iestāžu nomas maksu, paredzot mazāk līdzekļu kapitālieguldījumiem, sagaidot, ka kapitālsabiedrības pelnīs vairāk (par 2%), vienlaikus arī samazinot atbalstu tām (par 0,45 miljoniem). Plašākas diskusijas jau raisījis ministrijas plāns pārcelt privātajiem muzejiem iepriekš paredzēto finansējumu (0,24 miljoni) uz Valsts kultūrkapitāla fonda programmām.

Viena no KM novitātēm ir "Senatnes loterija", kur iegūtie līdzekļi tiks novirzīti kultūras mantojumam. Iepriekš Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs norādījis uz satraucošo situāciju pašu saimniecībā, un arī loterijas iespējamie ieguvumi, kā diskusijā norādīja muzeja direktore Zanda Ķergalve, nav mierinājums, jo nosacījumi tam, lai uz šo papildu finansējumu varētu pretendēt, esot pārāk neskaidri. "Brīvdabas muzejā ir ārkārtīgi katastrofāli apstākļi saistībā gan ar senceltņu uzglabāšanu, gan ar krājuma priekšmetu uzglabāšanu, gan ar infrastruktūru kā tādu," atgādināja Ķergalve. Viņa gan minēja, ka sadarbībā ar ministriju ir izdevies budžetā ik gadu paredzēt 300 000 eiro ēku jumtu nomaiņai, kas gan šī brīža cenu kāpuma apstākļos arī kļūst jau par nepietiekamu summu.

"Bet ikdienas budžets nav risinājums infrastruktūras sakārtošanai pēc būtības," vērtē muzeja direktore.

Viņas ieskatā būtu jāparedz nopietnākas investīcijas tuvākos 20 gadus, pretējā gadījumā kultūras mantojums, ko glabā muzejs, var tikt zaudēts.

"Izskan, ka ir kaut kāda krīze. Nekādas krīzes nav," diskusijā akcentēja Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes loceklis Sandis Voldiņš.

Viņa vadītās iestādes budžets ir stabils un īpaši nemainīšoties. Vienlaikus viņš piezīmē, ka nākamā budžeta gada kontekstā kopumā profesionālā māksla ir joma, kas samazinājumu jutīs visvairāk. "Dienas beigās, ja mēs skatāmies uz tādiem īstiem dotāciju samazinājumiem, tad koncertorganizācijas un teātri ir tie, kuriem pa īstam būs mazāk dotācijas," tā Voldiņš, kura ieskatā var saprast arī ministrijas loģiku. Zāles ir pilnas, Operai Voldiņa ieskatā "iet labi", taču jautājums ir par solidaritāti. "Sanāk, ka tie, kuri strādā visefektīvāk, no tiem paņem visvairāk," viņš secina. Tas varētu nebūt motivējoši. Domājot par tuvākajiem 3 gadiem, Voldiņš redz, ka lielākais samazinājums paredzēts LNOB, Dailes teātrim un "Latvijas Koncertiem".

Komentējot šo, Dace Vilsone diskusijā norādīja, ka

"mazinājuma pozīcijas tiešām tiek veiktas uz tām institūcijām, kuras var strādāt un ar savu darbu nopelnīt."

Viņa arī atgādināja, ka kapitālsabiedrības, par kurām runā Sandis Voldiņš, iepretim citiem nozares spēlētājiem var elastīgi mainīt, piemēram, biļešu politiku.

Mūziķis, dzejnieks un mūzikas izdevējs Guntars Račs pārstāv nozari, kura visbiežāk pelna pati, nepretendējot uz budžeta dotācijām un VKKF atbalstu. Arī viņš, vērtējot nākamā gada budžeta projektu kultūrai, neredz pazīmes tam, ka runa būtu par krīzes laika budžetu. Viņa ieskatā būtu jāpievērš uzmanība tam, vai vienmēr publiskais finansējums tiek sadalīts pamatoti.

Kultūras budžeta projekta aprises nozīmē, ka kultūras pakalpojums varētu kļūt dārgāks arī tās patērētājam. LTV Kultūras redakcijas aptaujātajiem Rīgas iedzīvotājiem gan domas dalās par to, vai viņi būtu gatavi maksāt vairāk par kultūras pakalpojumu. Daļa akcentē arī bezmaksas pasākumus kā alternatīvas. Mūziķis Guntars Račs gan piebilst, ka nav tādu bezmaksas pasākumu un vienmēr kāds par to ir samaksājis.

"Acīmredzami pašvadības pārmaksā," tā secina Račs, lūkojoties uz summām, kas samaksātas honorāros māksliniekiem, par tehnisko nodrošinājumu un visu citu.

Arī šī būtu joma, kur jāvērtē, kā šajā gadījumā pašvaldību līdzekļi kultūrai lietojami.

KONTEKSTS:

Valdība 14. oktobrī atbalstīja un 15. oktobrī iesniedza Saeimā 2025. gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam.

2025. gada budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljards eiro, bet izdevumi – 17,1 miljards eiro. Salīdzinot ar šo gadu, ieņēmumi varētu augt par 583 miljoniem, bet izdevumi – par 876 miljoniem eiro. Trešdaļa izdevumu būs sociālajai aizsardzībai, virs 10% izdevumu – aizsardzībai, tajā skaitā arī valsts ārējās robežas aprīkošanai un kiberdrošības pasākumiem, bet virs 7% – izglītībai.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas būtu atbilstoši prasībām, taču ir risks to pārsniegt, ja ekonomika neattīstās tik strauji, kā cerēts.