Pirms gada 17. septembrī ne tikai Kuldīgā, bet daudzviet Latvijā ar aizturētu elpu sekoja līdzi UNESCO Pasaules mantojuma komitejas balsojumam par Kuldīgas iekļaušanu pasaules mantojuma sarakstā. Atzīmējot gada jubileju, Kuldīgas novada muzeja krājumam tika nodots apliecinājums par šo valstiski nozīmīgo notikumu.
"Šis notikums noteikti būs pie tādiem kā Kuldīgas pirmā minēšana rakstītajos avotos 13. gadsimtā, Kuldīgas iekļaušana Hanzas savienībā, Kuldīgas pilsētas tiesību piešķiršana," UNESCO Pasaules mantojuma saraksta nozīmi uzsver Kuldīgas novada muzeja vadītājs Eduards Dambergs.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam") atzīst, ka šī gada laikā nav beidzies izglītošanās un izglītošanas darbs par kultūrvēsturisko mantojumu, paplašinājušās sadarbības iespējas ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmenī: "Ir neskaitāmas vēstnieka vizītes bijušas tieši pie mums, un principā visi ir izteikuši vēlmi sadarboties tālāk dažādos kontekstos. Es domāju, šī atpazīstamība viennozīmīgi ir UNESCO zīme."
"Tas ir turpinājums tam visam, kas ir bijis pirms tam. Tās ir ēku atjaunošanas, programma, kas saistās ar ielu sakārtošanu, jauni attīstības projekti un jauni pētniecības sadarbības projekti," skaidro UNESCO mantojuma vietas pārvaldniece Jana Jākobsone.
Lai analizētu, kāds pienesums ir tūrisma jomā, ar gadu vien ir par maz, atzīst Kuldīgas Tūrisma attīstības centrā, nepieciešams ilgāks laika nogrieznis. Pieaudzis ir dažādu valstu tūrisma operatoru un viedokļu līderu vizīšu skaits. Galvenokārt tūristi ir no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Skandināvijas valstīm. Sadarbībā ar Kurzemes kolēģiem tiek veidots jauns piedāvājums ārvalstīm.
"Šobrīd viens no tādiem mūsu mērķiem ir Polijas tirgus, kas ir tuvs, kas ir liels un kur ir tiešām, kā viņi paši atzīst Polijā, ļoti ieinteresēti mūsu virzienā skatīties," teic Kuldīgas tūrisma attīstības centra vadītāja Jana Bergmane.
Kuldīgas suvenīru veikaliņā un tam līdzās esošajā dāvanu veikalā "KUULD" atzīst, ka tūristu pieplūdums sezonas laikā esot liels. Lielākoties no šejienes uz apmeklētāju mājām aizceļo magnētiņi, pastkartes, arī krūzītes un dzintara izstrādājumi.
"Šajos veikaliņos mēs esam tie, kas iesaka, kur paēst, kur doties, ko apskatīt. Mēs esam reizē kā vēsturnieki un infocentrs," atzīmē Kuldīgas suvenīru veikala pārdevēja Elīna Jankovska.
Gide Indra Vilmane neslēpj, ka nu ir vēl lielāka atbildība par savām zināšanām: "Es jūtos slikti, ja kāds cilvēks ir pamanījis to, ko es līdz šim nezināju, es nevaru izskaidrot, kāpēc tā ir. Man patīk šīs ekskursijas. Tas nozīmē, ka es dabūšu rakties vēl dziļāk."
Šobrīd tiek domāts arī par mūsdienīgas UNESCO telpas vai centra izveidi ar skaidrojošiem, izglītojošiem materiāliem gan vietējiem cilvēkiem, gan ciemiņiem.
