Jau 30 gadus savus apmeklētājus priecē Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, kurā aplūkojama plaša ekspozīcija par to, kā dzelzceļš savulaik ir darbojies. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 20 000 visdažādāko ar dzelzceļu tieši un netieši saistītu priekšmetu.
Muzeja zinātniski pētnieciskā darba vadītājs Toms Altbergs stāsta: "Mainoties sistēmai, brūkot Padomju Savienībai un parādoties atkal jaunajai Latvijas valstij, bija ļoti svarīgi saglabāt gan vēsturiskās liecības, gan arī pastāstīt, kāda bija dzelzceļa saimniecība starpkaru periodā."
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā ir restaurēti 30 vēsturiskie ritekļi.
Muzejā, piemēram, aplūkojami Rīgā, fabrikā "Fēnikss", apmēram 1925. gadā ražotie pasažieru vagoni. Netrūkst arī eksponātu no šaursliežu dzelzceļa. Kāda cita tvaika lokomotīve savulaik iegādāta starpkaru periodā un pa dzelzceļu ripojusi līdz septiņdesmitajiem gadiem. "Tā pirms vairāk nekā desmit gadiem ir ieņēmusi vietu Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Izkaļot caurumu durvīs, mazliet paplašinot, mēs viņu iedabūjām šajās telpās. Tā ir lieliska iespēja šeit iekāpt ikvienam. Nevajadzētu kloķus īpaši raustīt, bet citādāk var iejusties lokomotīves vadītāja lomā, amatā," stāsta Altbergs.
Bērniem – un ne tikai – viena no interesantākajām ekspozīcijām, šķiet, ir Baltijā lielākais un modernākais dzelzceļa makets, atzīmē Altbergs: "Tā, no viena puses, izskatās kā skaista spēļmantiņa, bet, no otras puses, tas viss ir tieši tā, kā dzelzceļā notiek. Šī spēļlietiņa kuram katram mājās nemaz nevarētu būt, jo vienas lokomotīves cena ir aptuveni 400 eiro. Pārējais lielākajā daļā gadījumu ir brīvprātīgais darbs, kas ir veikts daudzu gadu garumā."
Muzejā arī var uzzināt, kā tiek organizēta vilcienu satiksme un kā notiek vagonu pievienošana citām lokomotīvēm. Muzeja zinātniski pētnieciskā darba vadītājs izrāda: "Kādreiz bija un vēl joprojām pastāv dzelzceļa stacijas, kur šādas pultis tiek izmantotas. Tika vadīti vilcieni, šajā gadījumā vagonu kustība pa uzkalnu. Uzkalns ir tāda interesanta tehniska būve, pa kuru tiek noripināti vagoni un pēc tam tiek sadalīti pa ceļiem, lai atkal veidotu jaunus vilcienus un tie kursētu tālāk."
Muzejs nestāv uz vietas, un daļa no muzeja ekspozīcijas ir mainīga. Protams, nemainīgas un ar lielu vērtību paliek lielās lietas, no kurām daļa izstādītas ārpus telpām. Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja vadītājs Jānis Indriksons stāsta par nākotnes attīstības plāniem: "Vairāk, plašāk izmantot šo āra teritoriju, kas ir Baltijā platsliežu dzelzceļa lielākā ekspozīcija ar ritekļiem. Panākt to, lai cilvēki pēc iespējas vairāk šeit uzturētos."
Te varēs aplūkot gan to, cik glauns vilciens savulaik pienācās Padomju Latvijas vadītājiem, gan to, ar kādiem vilcieniem vēl ne tik sen ikdienā pārvietojāmies mēs paši. Altbergs bilst: "Tas pievilkšanas magnēts ir vagoni, lokomotīves, gan tas izmērs, kas ir iespaidīgs."
Muzejam ir arī filiāle Jelgavā, kas tāpat kā Rīgas muzejs, sniedz ļoti labu ieskatu Latvijas dzelzceļu vēsturē.
