Augusta vidū pēc atklātā konkursa Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts līdzšinējais valdes loceklis Sandis Voldiņš. Šīs pilnvaras viņš pārņems novembrī uz pieciem gadiem. Vienlaikus pārējiem diviem valdes locekļu amatiem konkurss beidzās bez rezultātiem. Lai novērstu funkciju dublēšanos, Kultūras ministrijā tapa variants par mazāku valdes sastāvu – ar diviem, nevis trīs valdes locekļiem. Tas tiks nostiprināts Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā.
Konkursu uz otru valdes locekļa amatu plānots izsludināt uzreiz pēc likuma izmaiņu stāšanās spēkā.
Saeimā dažādi viedokļi par to, kā samazināt operas valdi
Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība") atzina, ka komisija bija saņēmusi vairākus priekšlikumus, arī samazināt valdes locekļu skaitu līdz vienam, taču deputāti nolēma, ka optimāls valdes locekļu skaits būtu divi.
Kādreizējais kultūras ministrs, tagad Saeimas deputāts Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) brīdinājis, ka valde divu cilvēku sastāvā var veicināt politisku spiedienu uz procesiem operā.
Pašlaik Saeimas opozīcijā esošā Nacionālā apvienība aicināja Operas un baleta vadību uzticēt tikai valdes priekšsēdētājam. Nauris Puntulis modelējis situāciju, kurā divi valdes locekļi, piemēram, nespēs vienoties par kāda jauna iestudējuma veidošanu. Tādā gadījumā stratēģiskos lēmumus par kultūras iestādes repertuāru atbilstoši likumam būtu jāpieņem kultūras ministram kā Operas un baleta kapitāldaļu turētājam. Tas, pēc Puntuļa domām, nozīmētu politisku iejaukšanos un spiedienu uz vadības procesiem kultūras iestādē.
Puntulis Saeimas sēdē apgalvoja, ka divi cilvēki valdē ir "daudz lielāki riski operas attīstībai un darbībai" un ka tas ir "vieglprātīgs eksperiments, ko mūsu opera nav pelnījusi".
Neesot arī izvērtēta kaimiņvalstu opernamu pieredze. Tāpēc opozīcijas deputāti rosināja Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes locekļu skaitu samazināt līdz vienam, iestādes vadību uzticot vienam cilvēkam – valdes priekšsēdētāja amatā jau ievēlētajam Sandim Voldiņam.
Taču parlamenta vairākums noraidīja šo un vairākus līdzīgus piedāvājums atstāt valdē tikai vienu cilvēku.
Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Grūbe savukārt norādīja, ka var piekrist – "divi valdes locekļi ir mulsinoši, bet tas nav nekas unikāls, arī Daugavpils teātrī ir divi valdes locekļi". Viņa pauda, ka divi valdes locekļi nodrošinās labu pārvaldi un elastību, jo viens cilvēks nevar pietiekami efektīvi apvienot māksliniecisko un administratīvo vadību.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība") arī uzsvēra: "Operas teātris ir Kultūras ministrijas lielākā kapitālsabiedrība. Tik lielu organizāciju uzticot vienam, mēs mazliet baidījāmies par vecām kļūdām, kādas ir bijušas.
Savā ziņā arī par caurskatāmību, ja tas ir viens cilvēks. Un arī operas darba specifika bieži paredz, ka cilvēks atrodas prombūtnē saistībā ar mākslu, kontaktiem, komandējumiem. Un, ja tas ir viens cilvēks, kā šos darbus sadarīt?"
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja gan piebilda – šīsdienas lēmums nav akmenī cirsts un pēc laika to var pārskatīt. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāizsludina Valsts prezidentam.
Cik cilvēkiem jābūt Nacionālās operas un baleta valdē?
Ilgus gadus Opernamu vadīja režisors Andrejs Žagars, kura vadības pēdējos gados lielākais teātris Latvijā iedzīvojās lielās finanšu grūtībās. Toreiz lēma veidot valdi trīs cilvēku sastāvā.
Jaunievēlētais LNOB vadītājs Sandis Voldiņš jau iepriekš paudis, ka atbalsta ieceri samazināt valdes sastāvu uz diviem locekļiem. Viņa ieskatā, ar diviem valdes locekļiem pietiekot, lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt iestādes attīstību nākotnē.
Nav jābūt speciālistam operā, lai saprastu, ka divi nevar vadīt vienu uzņēmumu – tā vērtē arī komponists Zigmars Liepiņš, kurš sešus gadus bija Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs. Trīs cilvēku valde lēmumus var pieņemt ar balsu vairākumu, taču divatā varētu būt grūti nodrošināt labu pārvaldību, pārliecināts ir kādreizējais LNOB vadītājs. "Kad mēs esam vienā laivā un viens airē uz vienu pusi un otrs – uz otru pusi. Sekas ir tādas, es jau paredzu, ka kolektīvs sadalās vienā klanā un otrā klanā. Un kāda vispār ir hierarhija? Kurš ir galvenais – valdes priekšsēdētājs, vai ne? Un kas tad būs tas otrs – kaut kāda piekabe? Vienas partijas "poļitruks", kurš uzmanīs to galveno?
Un, ja mēs pieejam no cita viedokļa, atsakoties no diviem valdes locekļiem, pilnīgi nevajadzīgiem šajā situācijā, ietaupījums ir tuvu 200 000 eiro gadā. Tas ir viens vesels iestudējums."
Arī Liepiņš ir pārliecināts, ka jāatjauno kādreiz spēkā jau bijusī kārtība, ka operu vada viens cilvēks. Izraudzītajam Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītājam iespējama laba sadarbība ar padomniekiem, nodaļu vadītājiem, uzsver Liepiņš: "Viņš ir absolūti atbalstāms šajā lietā un viņam, cik vien iespējams, varētu netraucēt. Viņam var dot padomniekus mūzikas jautājumos kā Mārtiņš Ozoliņš pašlaik, padomnieku baleta jautājumos kā Aivars Leimanis, izraudzīt finanšu direktoru un tā tālāk. Un viņš pieņem galīgos lēmumus uz savu atbildību un mierīgi strādā savus piecus gadus. Bet nē – jāieliek kāds pa kājām."
KONTEKSTS:
Pēc operas valdes konkursa rezultātu paziņošanas vasarā Kultūras ministrija norādīja, ka diviem valdes locekļiem daļēji pārklājas to funkcijas gan savstarpēji, gan ar LNOB administrāciju. Tādēļ Kultūras ministrija piedāvāja risinājumu, kas paredz LNOB valdes locekļu skaita samazinājumu no trim uz diviem – valdes priekšsēdētāju un valdes locekli starptautiskās sadarbības un attīstības jautājumos.
Ministrija aprēķinājusi, ka, samazinot LNOB valdes locekļu skaitu, tiks ietaupīti aptuveni 104 000 eiro gadā, ko būs iespējams novirzīt citiem ar LNOB darbību saistītiem izdevumiem.
