Šīs ir ārpuskārtas vēlēšanas, jo pēc pavasarī gaismā nākušās informācijas par atsevišķu pasniedzēju nepiedienīgu uzvedību pret studentiem no amata atkāpās līdzšinējais rektors Guntars Prānis.
Notikumi, kas pavasarī nāca gaismā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" starpniecību, ir iedevuši tādu kā kamertoni šīm debatēm, lai gan, protams, ka akadēmijas dienaskārtībā ir vēl daudz citu būtisku jautājumu.
ĪSUMĀ:
- Kandidāti viens otru papildina, nevis oponē.
- Abus kandidēt mudinājusi misijas apziņa.
- Debatēs uzsvars uz studentiem.
- Students: Meijai skaidrāka vīzija, Vanags emocionālāks.
- Muzikoloģijas katedras līdzšinējā vadītāja: Kandidātiem trūkst izpratnes par pētniecību.
Kandidāti viens otru papildina, nevis oponē
Pirmdien notikušās debates diez vai varētu nosaukt par debatēm to klasiskajā izpratnē, jo abi kandidāti pārsvarā viens otram piekrita un viens otru vairāk papildināja, nevis centās oponēt.
Tāpat neradās iespaids, ka abi kandidāti debates uzskatītu par izšķirošām akadēmijas kolēģu pārliecināšanā – Vanags savas uzstāšanās ievadā neslēpa, ka viņam prezentāciju palīdzējuši uztaisīt bērni, kuriem ar to ejot labāk; Meija savu prezentāciju lasīja no lapas.
Vēlāk sarunā ar "Kultūras rondo" abi kandidāti atzina – lai gan skatu leņķis katram mazliet atšķiras, lielās līnijās abu vīzija sakrīt un "mēs jebkurā situācijas risinājumā sastrādāsimies". Gan Meija, gan Vanags uzsvēra, ka pieteikties rektora amatam viņus vadījusi misijas apziņa.
"Es tiešām jau ilgstoši esmu Pūšaminstrumentu katedras vadītāja, pēc tam mani ievēlēja par senāta priekšsēdētāju. Tātad es tiešām esmu ilgstoši šajos procesos iekšā, un ir tikai loģiski, ka es gribu turpināt darīt labāk. Tā tiešām ir misijas apziņa," pauda Meija.
Iespējams, nedaudz emocionālāk, taču arī tieši tāpat piesaucot misijas apziņu, savus motīvus skaidroja Vanags:
"Īstenībā gandrīz prasās ārsta zīme, kāpēc tu to vispār dari, jo tas taču nav pie pilna prāta – šādā situācijā lekt iekšā kaut kādā tādā lietā.
Es nelielos un nelepojos, bet es saku, ka tā ir mana misijas apziņa, ka mums ir jāglābj akadēmija. Tas vārds ir ļoti sagandēts. Mēs paši, pašreiz šeit stāvot, nesaprotam, cik ļoti traumatiski tas var atsaukties uz jauno paaudzi, kas te nekad neatnāks. Mums ir jāizdara viss iespējamais, vienalga, vienam, diviem, visiem kopā vai katram atsevišķi, lai šeit cilvēki atnāk un tic, ka šeit nekas tāds, kas ir bijis, nekad vairs nebūs."
Runājot par atšķirīgajiem akcentiem, Vanags kā ilggadējs dziesmu svētku virsdiriģents savā prezentācijā lika lielu akcentu uz dziesmu svētkiem un JVLMA kā svētku tradīcijas stūrakmeni, kur liela nozīme ir mūzikas pedagogu izglītošanā. Meija savukārt vairāk akcentēja labākas komunikācijas un mikroklimata veidošanu akadēmijā, sākot ar cilvēcīgām sarunām ar studentiem akadēmijas gaiteņos un kopīgas pasniedzēju telpas izveidi.
Uz jautājumu, kādas pārmaiņas kandidāti vēlas redzēt pēc sava rektora termiņa beigām, Meija uzsvēra, ka vēlas sakārtot algu jautājumu un panākt, ka "ļaudis lepojas, ka viņi te strādā". Vanags piebilda, ka darīs visu, lai nebūtu neviena "notikuma", kādi atklājās šajā pavasarī, lai visi būtu apmierināti ar darba apstākļiem un lai būtu daudz studēt gribētāju.
Tāpēc jāsecina, ka
Satversmes sapulces lēmums 19. jūnijā nebūs tik daudz izšķiršanās par būtiski atšķirīgiem nākotnes redzējumiem kā par atšķirīgām personībām to īstenošanā.
Uzsvars uz studentiem ir kas jauns, bet ļoti vajadzīgs
Par šī brīža situāciju "Kultūras rondo" uzklausīja arī komponista Krista Auznieka viedokli. Viņš kā pieaicinātais docētājs pirms trim gadiem pievienojās Mūzikas akadēmijai, pērn tika ievēlēts par asociēto profesoru un pavisam nesen, kopš akadēmija jau pieminēto notikumu gaismā pārtrauca darba attiecības ar Rolandu Kronlaku, tika iecelts arī Mūzikas tehnoloģiju katedras vadītāja amatā.
Auzniekam ir 32 gadi, un viņš nav mācījies Latvijas Mūzikas akadēmijā, jo savulaik, pēc Rīgas Doma kora skolas absolvēšanas, devās studēt uz Hāgas Karalisko konservatoriju, bet maģistra un doktora grādu ir ieguvis prestižajā Jeila Universitātē ASV.
Sarunā ar "Kultūras rondo" Auznieks savu domu sāka ar to, ka, viņaprāt, akadēmijā notiekošais nav nošķirams no plašākas Latvijas sabiedrības un šis skandāls ir tikai sekas tam, kādi mēs esam kā sabiedrība kopumā, jo Mūzikas akadēmija diemžēl nav izolēta sala.
"Es noteikti redzu, ka uzsvars ir cits. Protams, ja rektora kandidātu debates notiktu citā gaismā, tādi termini kā "studentu drošība" nebūtu tie, par kuriem tiktu vispār runāts. Es domāju, ka tas ir labi, ka šāda saruna notiek," pauda Auznieks.
Viņš gan atzina, ka nereti jūtas tā, it kā ceļotu laikā, jo Rietumeiropā šādas diskusijas notiek jau gadiem, kamēr pie mums tās ir atnākušas ar zināmu novēlošanos.
"Man patīk redzēt, ka šajās debatēs tiešām ir runa par studentiem. Tā arī, protams, ir iezīme tādai tradicionālai sabiedrībai, kura Latvijā tomēr vairāk vai mazāk ir. Ir bijis ļoti liels uzsvars uz personībām, uz profesoru identitāti, pienesumu akadēmijai, bet šis uzsvars uz studentiem, man liekas, ir kaut kas jauns, un tā ir laba vieta, no kuras vispār šo sarunu sākt, no kuras domāt par to, kā mēs uzbūvējam institūciju, kura ir studentu centrēta," vērtēja Auznieks. "Nevis tamdēļ, lai dotu absolūtu varu jebkurām studentu iegribām, bet tieši tāpēc, lai radītu vidi, kurā katrs students var justies droši un attīstīt savu potenciālu maksimālajā iespējamajā veidā."
Viņaprāt, jo Mūzikas akadēmija kļūs mūsdienīgāka un saprotošāka par to, ko nozīmē mācīties mūziku, jo vairāk studēt gribētājus tā piesaistīs. "Jo ne jau katrs mūziķis, kas mācīsies Mūzikas akadēmijā, būs nākamais Andris Nelsons vai Gidons Kēmers. Tie būs arī studenti un cilvēki, kuri veidos mūziku mūsu sabiedrībā, kuri mūzikas nozīmi nodos nākamajām paaudzēm, kuri izveidos kultūru kā tādu. Protams, izcilība mūzikā un mākslās vienmēr ir būtisks lielums, bet šo izcilību nevajag skatīt viendimensionāli. Izcilība ir arī, piemēram, izveidot izcilus mūzikas pedagogus, kuri mums ārkārtīgi trūkst," pauda Auznieks.
Tāpat viņš vērtēja, ka nākamajam akadēmijas rektoram viennozīmīgi būs lielāka atbildība domāt par tās reputāciju, taču būtu jāpārstāj publiski paust, ka "virs Mūzikas akadēmijas savilcies melns mākonis".
"Man šķiet, ka nav nekāda melnā mākoņa. Jā, bija šis skandāls, tas ir nozīmīgi, tas izraisīja kaut kādus procesus, bet atkārtoti medijos teikt, ka ir kaut kāds melnais mākonis… Mēs jau to tikai pagarinām caur šādu vārdu lietojumu," sprieda Auznieks.
Ja varētu, balsotu par abiem kā vienotu komandu
Viens no Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu pašpārvaldes pārstāvjiem, kordiriģēšanas trešā kursa students Jēkabs Bernāts, kurš kā Satversmes sapulces dalībnieks trešdien balsos par jauno rektoru, sarunā ar "Kultūras rondo" pauda, ka pirmdien notikusī diskusija, visticamāk, neko daudz nebūs mainījusi Satversmes sapulces dalībnieku ieskatos, par ko balsot.
"Tāpēc es vēlētos atsaukties uz tām rakstiskajām vīzijām, ko rektora amata kandidāti sūtīja pirms nedēļas. Ilonai Meijai tas bija uz trīs lapaspusēm izklāstīts dokuments pa punktiem, skaidra vīzija, skaidra rīcība, savukārt no Romāna Vanaga bišķiņ tāda emocionalitāte.
Es saprotu, ka viņi abi ir mākslinieki un mākslinieciski cilvēki, un emocijas ir no abiem, bet es vairāk uzticētos Ilonai Meijai, kurai ir tas plāns skaidrāk izvirzīts," pauda Bernāts.
Attiecībā uz drošākas vides veidošanu "ir sajūta, ka situāciju ir izdevies nostabilizēt", jo divi pasniedzēji ir atstādināti un, viņaprāt, tas, ka šis stāsts izskanēja publiski, nevis tika "iznests caur trim kabinetiem", ir licis daudz vairāk piedomāt pie tā, lai neko tādu vairs neatļautos. Taču, runājot par kandidātu debatēm, Bernāts neslēpa vilšanos, ka trūcis spraigas un saistošas diskusijas un izvērstākas sarunas par konkrētiem plāniem. Viņa ieskatā būtiski ir uzlabot komunikāciju starp pasniedzējiem un studentiem.
"Man liekas, ka tur jau ir tādas labas iezīmes, ka komunikācija ar studentiem ir vērtība, un to mēs arī sagaidām nākotnē. Jautājums vienīgi tālāk ir, kā tas viss tiek īstenots administratīvi un kāda ir ap jauno rektoru savāktā komanda – vai tā ir spējīga komanda, studentu centrēta komanda, kas tiecas uz problēmas risinājumu, vai tā ir komanda ķeksīša pēc," norādīja Bernāts.
Viņš jokoja, ka, ja būtu tāda iespēja, viņš balsotu par abiem kandidātiem kā par vienotu komandu, jo abi viens otru labi papildina un galu galā ir arī vienoti savā vīzijā akadēmijai.
"Tādā ziņā es ceru, ka nebūs kaut kāda apvainošanās no viena vai otra kandidāta, ka otrs tagad ir ievēlēts, bet viņi turpinās sadarboties," pauda Bernāts.
Kandidātiem trūkst izpratnes par pētniecību
Debatēs bija arī pa kādam asākam brīdim, kad tika nolasīti kandidātiem neērti jautājumi, ko bija iesūtījuši debašu tiešraides vērotāji. Tad arī atklājās, ka pēc pašreizējās rektora pienākumu izpildītājas Ilonas Meijas izteikumiem Latvijas Radio 3 intervijā, ka Muzikoloģijas katedrā "valda diezgan liels caurvējš", no katedras vadītāja amata nolēmusi atkāpties Ilze Cepurniece. Viņa arī kritizēja abu kandidātu izpratnes trūkumu par akadēmisko pētniecību JVLMA.
"Tās runas pret pētniecību, vēršanās pret katedru tieši un netieši, sākot ar padomes pārstāvjiem un tuvākajiem kolēģiem, un arī šajā gadījumā no šī brīža rektores pienākumu izpildītājas, nu tās šī pusotra mēneša laikā ir bijušas periodiski. Šis bija pēdējais piliens. Man ir jāsaka, ka es arī šo varbūt varētu pārciest, bet man ir katedras cilvēki, un viņi nav caurvējš, viņiem ir vārdi un uzvārdi, un viņi tam visam seko līdzi, klausās un ir sašutuši," pauda Cepurniece.
Viņasprāt, nākotnē akadēmijas pētniecības centrs piedzīvos lielu krīzi, jo abi rektora amata kandidāti nav pietiekami zinoši un informēti par šo lauku.
"Viņi vispār nezina neko par akadēmisko pētniecību. Var redzēt, ka viņi nav sekojuši tam līdzi. Viņi nezina, ar ko mēs nodarbojamies, kādi ir starptautiskie sasniegumi, kāds ir pienesums. Tas, kas visvairāk skumdina…
Es strādāju arī ar birokrātisko aparātu šeit un taisu atskaites par pētniecību, lai mēs varētu vispār eksistēt kā institūcija, un es redzu, ka nav saprašanas par to, kādiem rezultātiem ir jābūt, lai mēs varētu eksistēt – kādām publikācijām, projektiem. Es paredzu, ka mums būs ļoti grūti noturēt zinātniskās institūcijas statusu pie abiem šiem variantiem," pauda Cepurniece.
JVLMA rektora vēlēšanas notiks trešdien, 19. jūnijā, kad par kandidātiem balsos akadēmijas Satversmes sapulce. To veido 40 cilvēku no JVLMA pasniedzēju, administrācijas un studentu vidus. Jaunajam rektoram vajadzīga vismaz 21 balss.
