ĪSUMĀ:
- Trīs konkursos uz Turaidas muzejrezervāta direktora amatu bijuši divi uzvarētāji, kuri abi beigās atteikušies no iespējas pārvaldīt 42 hektārus plašo teritoriju.
- Pēdējo piecu gadu laikā Turaidas muzejrezervāts noslīdējis no pirmās uz piekto vietu valsts apmeklētāko muzeju sarakstā.
- Ceturtajā konkursā uz Turaidas muzejrezervāta direktora amatu 11 pretendenti.
- Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone sola, ka konkursa rezultāti būs zināmi pēc diviem mēnešiem.
Turaidas muzejrezervāts jau četrus gadus bez direktora
Anna Jurkāne, kuras vadībā tika izveidots Turaidas muzejrezervāts, atlūgumu pēc 49 gadu ilga darba uzrakstīja 2020. gada vasarā. Toreizējais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) lūdza, lai Anna Jurkāne turpina darbu, līdz tiks izvēlēts jaunas direktors. Tomēr pēc gada un pāris mēnešiem ģimenes apstākļu dēļ bijusī direktore šo lūgumu vairs nebija spējīga izpildīt. Turaidas muzejrezervātam jauna direktora joprojām nav. "Nav normāli, ka četrus gadus nevar Latvijā atrast šīs vietas vadītāju, muzejrezervāta direktoru un apstiprināt viņu, un dot viņam pilnvaras strādāt," uzskata muzejrezervāta izveidotāja, kura turpina darbu Turaidā kā pētniece. Annai Jurkānei sāp sirds, ka šajā situācijā muzejrezervātu atstāj viens darbinieks pēc otra:
"Šobrīd ir nepieņemama situācija, ka no muzeja aiziet speciālisti; tikko pirmdien aizgāja galvenā krājuma glabātāja, galvenā grāmatvede.
Tas, ka nav vadītāja, ar ko lietas var stingri un kārtīgi izrunāt, un ir noteikts mērķis, tas noteikti, iespējams, ir arī tas, kāpēc aiziet darbinieki. Jo neredz to, ka Turaidā un muzejā visu laiku ir bijusi tāda dinamiska attīstība, visu laiku ir veidotas ekspozīcijas. Ir neskaidrība, tas ietekmē noteikti."
Trešā konkursa uzvarētāja Dace Melbārde atteicās no muzeja vadības
Turaidas muzejrezervāta direktora pienākumu izpildītāja jau trīs gadus ir direktora vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne, kuras vadībā muzejs ir izgājis kārtējo valsts akreditāciju. Viņa atzīst, ka šis laiks nav bijis viegls: "Protams, kopumā šī situācija neveicina stabilitāti un, iespējams, arī potenciāli rada nedrošības sajūtu, neveicina attīstību. Pienākumu izpildītājs, tas ir tāds īslaicīgs statuss, un tas varbūt arī bremzē veidot šo komunikāciju ar augstākām amatpersonām."
Četru gadu laikā Kultūras ministrija ir izsludinājusi jau četrus konkursus uz Turaidas muzejrezervāta direktora amatu. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone neslēpj, ka direktora meklēšanas ceļš izvērties "negludumiem bagāts": "Šajā garajā procesā mums ir bijis viens konkurss bez rezultāta, tas bija pirmais izsludinātais konkurss, un tad nākamie divi – otrā un trešā atlase – bija ar rezultātu, kur diemžēl veiksmīgo atlases rezultātu mums neapstiprināja tālāk izraudzītais kandidāts, atsaucot sevi no konkursa rezultātiem un izvēlētās procedūras."
Pēc neoficiālas informācijas trešajā konkursā uz Turaidas muzejrezervāta direktora amatu uzvarēja bijusī kultūras ministre no Nacionālās apvienības Dace Melbārde. Politiķe, kura šobrīd ir "Jaunās Vienotības" rindās, savu uzvaru konkursā LTV raidījumam "Kultūršoks" apstiprināja rakstiski, arī atklājot, kāpēc tomēr beigās izšķīrusies kļūt par Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri: "Tā bija grūta izvēle, jo ar prieku darītu abus darbus. Izvēli parasti ietekmē daudzi faktori. Man būtiski kritēriji ir izaicinājums un iespēja profesionāli augt. Tāpat starptautiskām attiecībām ir augoša nozīme drošības un aizsardzības jomā, tā ir vienreizēja iespēja pārstāvēt un atbalstīt savu valsti."
Domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča Sīmansone apšauba, vai Dace Melbārde tiešām vēlējās strādāt Turaidā: "Ja kandidatūra ir atbilstoša, uzvar konkursā, tad apsveicam. Jūs esat dabūjusi amatu. Cita lieta ir, ka kāds, kam ir iespēja dabūt citu, labāk apmaksātu vai prestižāku darbu, šo izmanto kā papildu situāciju. Ja es to nedabūšu, tad dabūšu šo.
Un šis, manuprāt, degradē muzeja vārdu. Ja es eju uz muzeja direktores amatu, tad es to arī gribu. Ja mani var pārvilināt kaut kur citur, tad tas ir jautājums, vai es to gribu."
Noliedz pieņēmumus, ka konkurss ir politizēts
Tieši Daces Melbārdes uzvara trešajā konkursā liek uzdot jautājumus – vai jaunā Kaupo meklēšana "Dieva dārzam", ko lībiešu valodā nozīmē vārds Turaida, nav politiska izvēle. Turaidas muzejrezervāta izveidotājai Annai Jurkānei nav atbildes, lai gan viņa nezina, kāpēc viņas gatavotajiem amata pēctečiem, kas piedalījās konkursos, nesekmējās: "Man jau liekas, ka tomēr Kultūras ministrija skatās arī uz profesionalitāti, uz spējām vadīt. Es to nevaru pateikt, bet tas, ka žūrijas komisijā ir tikai viens pārstāvis no kultūras mantojuma un muzeja darba speciālistiem... tātad spriež pēc kaut kādām citām kvalitātēm, pēc citiem rādītājiem."
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone pilnībā noliedz pieņēmumus, ka muzeja vadītāja izvēle ir politiska: "Konkursa komisija ir profesionālu cilvēku kopums, kas godprātīgi ir veikuši savu darbu. Man jāsaka tā, ka mūsu konkursa komisijā kā neatkarīgie novērotāji darbojās Muzeju biedrības pārstāvji, kuru konkrētais novērotājs bija profesionālis no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, savukārt komisijas sastāvā darbojās kolēģis no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, viss konkursa komisijas darbs tika virzīts profesionāli un arī atbilstoši kandidāti tika izraudzīti konkursa gaitā."
Nacionālās bibliotēkas gadījums atklāj, ka gala izvēli izdara ministrs
Ja konkursa komisija rīkojusies profesionāli un godprātīgi, gala lēmums tomēr ir politiskā izvēle. To apstiprina bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš. Viņš pats piedalījās konkursā uz Nacionālās bibliotēkas direktora amatu. Konkursa komisija viņam deva visaugstāko punktu skaitu, bet par direktoru viņš nekļuva. Iepriekšējā kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") direktores amatā apstiprināja konkursa otrās vietas ieguvēju Dagniju Baltiņu. Ministre savus argumentus Uldim Zariņam neesot paskaidrojusi: "Man bija saruna ar ministri, kurā uzklausīja manu redzējumu un gaudās par to, cik ļoti grūts viņai ir šis lēmums, kas ir jāpieņem. Bet es arī neprasīju, un es arī nevarētu iegūt vērtējumu, lai es varētu salīdzināt no komisijas, tātad kāds punktu vērtējums ir bijis mans un kāds otram konkurentam, lai saprastu, vai esmu bijis numur viens vai numur divi, un tas man arī šajā gadījumā nešķita tik svarīgi. Ja ministre pieņēma lēmumu par to, ka viņai kaut kādu iemeslu pēc kandidāts, ko viņa izvēlējās, šķita piemērotāks, tad es, protams, to respektēju." Tomēr atceroties Turaidas muzejrezervāta direktora meklējumus, Uldis Zariņš uzsver, ka ministra galavārdam nav bijusi izšķirošā ietekme:
"Turaidas konkurss ir bijis ļoti, ļoti neveiksmīgu apstākļu sakritība. Tas tiešām no malas izskatās traģikomiski.
Muzejs to nav pelnījis, un es domāju, ka tas ir arī ārkārtīgi negodīgi un netaisni pret muzeja direktora pienākumu izpildītāju, ka tas ir ļoti demoralizējoši, ka cilvēkam ir gadiem jāstrādā pienākumu izpildītāja statusā. Domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča Sīmansone uzskata, ka šajā situācijā varēja amatā apstiprināt Viju Stikāni: "Līdzšinējā vietas izpildītāja ir ļoti laba kandidatūra, ja būtu nepieciešams. Kāpēc cilvēkam ir jābūt vietas izpildītājam četrus gadus? Tas cilvēks it kā ir direktors un viņš nav direktors, viņš it kā atbild, it kā neatbild." Vija Stikāne nav gatava šobrīd atbildēt uz jautājumu, vai ir vēlējusies kļūt par pilntiesīgu direktori: "Tā kā pašlaik notiek tieši konkurss uz direktora amatu, tad es varētu šo arī nekomentēt."
Lai atrastu direktoru Turaidai, par 1155 eiro palielina atalgojumu
Atkārtotajā atklātajā konkursā uz Turaidas muzejrezervāta direktora amatu pieteikušies 11 pretendenti. Komisijā, kas vērtēs kandidātus, ministre vai ministrijas parlamentārā sekretāre nav iekļauta. "Šajā konkursa garajā perioda norises laikā ir izmainīts gan atlīdzības jautājums, kas ir plānots direktoram, padarot šo pozīciju daudz interesantāku un iekārojamu, līdz ar to mēs ceram, ka būs konkursam labs rezultāts," uzsver Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.
Pirmajos konkursos noteiktā mēnešalga Turaidas muzejrezervāta direktoram atkarībā no kategorijas bija līdz 2264 eiro pirms nodokļu nomaksas, tagad tā sasniedz 3419 eiro. Pretendentiem izvirzītās prasības ir akadēmiskā vai profesionālā augstākā izglītība humanitārajās vai sociālajās zinātnēs, vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldību iestādē, kapitālsabiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, teicamas latviešu valodas un labas angļu valodas zināšanas, labas zināšanas un izpratne par muzeju darbību un funkcijām.
Domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča Sīmansone, vērtējot darba sludinājumu Turaidas muzejrezervāta direktora amatam, uzskata, ka ministrijai būtu jāpārskata kritēriji, pēc kādiem tā izvēlas kandidātus:
"Cik es esmu saskārusies ar šiem konkursiem, viņi ir vienmēr formāli. Un tas mani vienmēr ir pārsteidzis, jo man šķiet, ka mēs baidāmies no drosmīgiem cilvēkiem, mēs vienmēr ieliekam vai nu jau sagatavotu personāžu, vai tādu, kas netraucēs."
Turaidas muzejrezervāta izveidotāja kā pirmo jaunā direktora kvalitāti min attieksmi pret savu nākamo darba vietu: "Viņam ir jāmīl kultūras mantojums, Latvijas vēsture. Viņam jāmīl šī vieta."
Bez direktora muzejrezervāts zaudējis apmeklētākā muzeja titulu
Annas Jurkānes pēctecim viens no darbiem būs atjaunot Turaidas muzejrezervāta gadiem noturēto un nu zaudēto Latvijas apmeklētākā muzeja titulu. Pēdējo reizi muzejam šis tituls piederēja 2019. gadā, kad muzeju apmeklēja gandrīz 300 tūkstoši apmeklētāju, gadā ienesot miljonu eiro.
Pērn Turaidas muzejrezervāts jau bija noslīdējis līdz ceturtajai vietai ar 120 tūkstošiem apmeklētāju.
Turaidas muzejrezervāta direktora pienākumu izpildītāja Vija Stikāne kritumu skaidro ar kovida pandēmiju un Krievijas agresijas Ukrainā izraisītajām sekām: "Vai izdosies atgriezties apmeklētākā muzeja statusā, to mēs redzēsim. Jo tas ir saistīts, protams, arī ar citu muzeju attīstību, varbūt ar struktūrfondiem, ar infrastruktūras atjaunošanu, jo mēs arī redzam, ka tie muzeji, kuros tiek ieguldīti līdzekļi, viņi arī tiešām spēj ļoti veiksmīgi piesaistīt apmeklētājus ar savu jauno piedāvājumu."
Par to, ka uz pjedestāla Turaidai varētu izdoties kāpt tikai ar radošu piegājienu, ir pārliecināta domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča Sīmansone: "Mēs redzam, ka Rundāles pils šobrīd ar savām sociālajām aktivitātēm, arī savu darbību mums parāda, ka var strādāt arī savādāk, ne tikai konservatīvi. Šobrīd no Turaidas mēs šādus signālus neesam dzirdējuši. Un tā varētu būt viena no lietām, kāpēc mēs varam redzēt, ka jauni produkti ne īsti top, ne tiek popularizēti. Un apmeklētājs skatās, viņš šobrīd ir prasīgs tad, ja viņš maksā naudu."
Siguldas pašvaldība gan Turaidas muzejrezervāta darbu slavē. Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece Zanda Dūdiņa-Spoģe stāsta, ka muzejs sadarbojas ar Siguldas novada Kultūras un tūrisma centru un pašdarbniekiem: "Turaidas muzejrezervāts ļoti aktīvi mēģina strādāt ar dažādu piedāvājumu un īpaši fokusējoties uz gados jaunāku apmeklētāju, ir daudz izzinošo programmu, kas arī "Skolas somas" projektā tiek piedāvātas un tamlīdzīgi. Iespējams, ka pamainīsies vēl vairāk tas profils, kas ir muzeja apmeklētājs, bet cerēsim, ka viss ies uz augšu arī viņiem."
Muzeja kolektīvs cer, ka ministrijai izdosies ar ceturto piegājienu tikt "kalnā"
Kultūras ministrija cer, ka ceturtais direktora meklējums būs veiksmīgs un pēc diviem mēnešiem Turaidas kalnam būs jauns saimnieks.
Turaidas muzejrezervāta darbinieki vēlētos, ka konkurss netiktu uztverts kā valsts noslēpums un ka trešās kārtas uzvarētāji tiktos ar muzeja kolektīvu un izstāstītu savu stratēģiju, savus mērķus un redzējumus.
Bet jebkurā gadījumā konkursa uzvarētājs tiks sagaidīts atplestām rokām.
"Lai viņam izdodas! Es no sirds atbalstītu to; man liekas, mēs visi atbalstītu viņu, ka viņš spētu uzjāt šajā kalnā un ar prieku un ar milzīgu enerģiju un iedvesmu strādātu šeit," atzīst Turaidas muzejrezervāta izveidotāja Anna Jurkāne.
Tikmēr domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča Sīmansone aicina vēlreiz Kultūras ministriju domāt par pārvaldes sistēmas maiņu lielajos muzejos un veidot pilnvarnieku pārvaldes, kādas ir kaimiņzemēs, kur dažādu jomu ekspertiem maksā simbolisku atlīdzību par viedu virsvadību: "Tās lielās zvaigznes, kā Māra Lāce vai Arnis Radiņš, Anna Jurkāne vai Imants Lancmanis, viņi arī spēja saturēt šos kuģus vieni paši. Tad, kad atnāk jaunās zvaigznes, kad viņiem nav nekādas... – viņi mācās, protams, bet viņiem ir jāiemācās diplomātiskā skola, ko šie grandi ir iemācījušies 50 gadu garumā, – tad viņi arī dreifē. Viņiem ir vajadzīgs padoms, mūsdienās vairs nevar atļauties trīs gadus mācīties. Mūsdienās ir jādara tagad."
