Kādas tendences novēro Latvijas lielo vasaras festivālu rīkotāji, kā tām pielāgojas, kādi ir to lielākie izaicinājumi?
Festivāli savā starpā konkurē mazāk, lielākais sāncensis – koncerti
Festivāla "Positivus" galvenais mākslinieks šogad būs amerikāņu mūziķis Džeisons Derulo – tipisks popmūzikas pārstāvis, kura enerģiskie hiti ir labi zināmi. Tos allaž pavada arī dinamisks deju šovs.
Popmūzikai un rokmūzikai būs veltīta festivāla otrā diena, kurā varēs dzirdēt veselu virkni aktuālu un dažādām muzikālām gaumēm atbilstošu mākslinieku.
Festivāla pirmā diena savukārt vairāk pievilinās jauniešus, jo tā jau trešo gadu pēc kārtas atvēlēta šobrīd jauniešu vidū tik aktuālajam hiphopam, stāsta "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors: "Mēs vienmēr jau esam arī centušies to aktuālo mūzikā reprezentēt. Šobrīd ir hiphopa laikmets, tāpēc pēdējos divos gados piektdienā ir vairāk tieši hiphopa vārdi. Šogad trīs galvenās skatuves mākslinieki tie ir "Offset", "Ski Mask" un "Nemzzz". Baltijā šajā gadā nav pat neviena atsevišķa tik augsta līmeņa hiphopa mākslinieka koncerta, bet mums būs vienā festivālā veseli trīs."
Hiphopa aktualitāti apliecina tas, ka šis žanrs iekļauts arī ļoti daudzu citu šīs vasaras populārās mūzikas festivālu programmā, bet Līgatnē 5. un 6. jūlijā jau trešo gadu notiks tikai hiphopam veltīts festivāls "Straume" ar populārāko pašmāju mūziķu piedalīšanos.
Festivāla rīkotājiem jāseko ne tikai aktuālajām mūzikas tendencēm, bet arī citiem festivāla apmeklētāju paradumiem, kas aizvien mainās.
Došanās prom no teltīm
Jauniešu vidū vairs nav aktuāli festivālu piedzīvot, nakšņojot teltīs, viņi izvēlas komfortu, tādēļ telšu pilsētiņas – īpaši lielajos festivālos – jau kļūst par pagātni. Šajā saistībā attaisnojas festivāla "Positivus" pārcelšana no Salacgrīvas uz Rīgu, kur ir daudz ērtākas festivāla baudīšanas un nakšņošanas iespējas. Rīga ir arī starptautiskai publikai pazīstamāka un spēj piesaistīt vairāk ārzemnieku un apmeklētāju kopumā – apliecina Ģirts Majors.
Baltijas reģionā "Positivus" joprojām ir lielākais festivāls, bet pēdējos gados iezīmējas jauna tendence, ka festivāli arī starptautiskā līmenī ne tik daudz vairs konkurē savā starpā, cik ar lielajiem koncertiem.
Ģirts Majors saka: "Arvien grūtāk ir māksliniekus dabūt uz festivālu, jo viņiem vairāk patīk rīkot savus koncertus. Vēl dažus gadus iepriekš festivāli bija ļoti nopietna sadaļa katra mākslinieka karjerā un visi gribēja spēlēt festivālos. Tagad tas mainās. Pie mums nav tik daudz to lielo koncertu, bet arī pie mums mainās publikas uzvedība.
Cilvēki ir daudz vairāk tendēti tieši uz koncertiem. Kopumā koncertu bizness pēdējos gados ir daudz stabilāks nekā festivālu bizness."
Pienesums no ārzemju viesiem
Pēdējos trīs gadus, kopš "Positivus" notiek Rīgā, tā kopējais budžets ir aptuveni divi miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā puse tiek tērēta mākslinieku honorāriem, kas pēc pandēmijas ievērojami pieauguši, dažos gadījumos pat trīs reizes. Tieši šai sadaļai tiek novirzīts arī Rīgas domes līdzfinansējums 200 000 eiro. Bez tā – kā atzīst Ģirts Majors – programma būtu par 20% mazāk konkurētspējīga.
Rīgas pašvaldībai šāda mēroga notikumus atbalstīt svarīgi esot, pirmkārt, tādēļ, ka tie atved uz Rīgu pietiekamu skaitu ārvalstu viesu. Prognozes liecina, ka šogad tie būs virs 7000 ārzemnieku, kas brauks speciāli uz festivālu, un tas ir par 10% vairāk nekā pērn. Galvenokārt tie ir mūzikas mīļotāji no Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Polijas.
Diemžēl Vācijas un tālāko tirgu iedzīvotāju plūsma pie mums pēc pandēmijas un kara sākuma joprojām nav atsākusies.
Kā stāsta Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras Tūrisma pārvaldes vadītāja Ieva Lasmane – šāda liela pasākuma norise sekmē kopējo ekonomisko attīstību pilsētā: "Festivāla teritorija ir pietiekami liela, festivāls nodarbina lielu skaitu darbinieku, tur ir iespēja arī uzņēmējiem piedalīties, tirgoties un nopelnīt, tādēļ tas ir svarīgi. Un festivāls veido, protams, ap sevi notikumus arī pilsētā. Šī gada prognoze – ja pašvaldība atbalsta festivālu ar līdzfinansējumu 200 000 eiro apmērā, tad aprēķins pirms festivāla liecina, ka tas, ko pašvaldība atgūs savā budžetā dažādu nodokļu veidā, ir vairāk nekā 333 000 eiro, tā ka bilance ir pozitīva. Tas, ko pašvaldība iegulda, tiek saņemts atpakaļ ar uzviju caur dažādiem citiem nodokļiem. Protams, ka lielākais pienesums no šādiem lieliem pasākumiem ir valsts budžetā, kas veidojas tieši no PVN ieņēmumiem."
Uzturēt publikas uzticību
Cēsu mākslas festivāls jau trešo gadu turpina savu ambiciozo "Vāgneriānas" projektu, un šī gada festivāla centrālais notikums 3. augustā būs Riharda Vāgnera tetraloģijas "Nībelungu gredzens" noslēdzošās operas "Dievu mijkrēslis" koncertatskaņojums.
Tik vērienīgi notikumi Cēsīs gadu no gada iespējami, pateicoties festivāla lielajiem ilggadējajiem sponsoriem, kuru atbalsts veido divas trešdaļas no festivāla budžeta. Kopējais budžets ir 200 000 eiro, Cēsu pašvaldības ieguldījums – 15 000 eiro.
Lai iegūtu un arī uzturētu atbalstītāju un arī publikas uzticību, ļoti svarīgi turēt nemainīgi augstu kvalitātes latiņu – uzskata Juris Žagars: "Reputācijai šajā gadījumā ir izšķiroša nozīme. Vai tu vienmēr varēsi nodrošināt augstu profesionālu līmeni. Un arī biļešu tirdzniecībā tas dod savu ieguvumu, jo cilvēks uzticas un ir ļoti svarīgi viņu nepievilt.
Taču nodrošināt tādu mākslas produktu, par kuru cilvēks ir gatavs maksāt 50, 80 un 100 eiro, kā tas ir par Vāgneru, tas zināmā mērā ir izaicinājums.
Tāpēc es vienmēr ārkārtīgi rūpīgi vērtēju festivāla panākumus pēc tā, cik daudz cilvēku ir nopirkuši biļetes. Patlaban visi šie mūzikas projekti tiek pārdoti ļoti labi, tā ka es domāju, ka mēs esam trāpījuši."
Akadēmiskās mūzikas un mākslas festivālos nav raksturīgas kādas straujas tendenču vai publikas paradumu izmaiņas. Kaut arī Juris Žagars atzīst – piemēram, Cēsu festivāls vairs tikpat kā nerīko āra pasākumus, kādu savulaik viņiem bija ļoti daudz, jo saistībā ar nepastāvīgajiem laika apstākļiem tas ir pārāk riskanti: "Mums kādreiz bija brīvdabas kino seansu sērija brīvā dabā, mežā. Mums ir koris "Kamēr…" upes vidū bijis uz plosta un tamlīdzīgi. Protams, tie ir brīnišķīgi projekti, par tiem mēs esam dabūjuši balvas, cilvēki vēl tagad tos atceras, bet tas vienmēr saistās ar lieliem riskiem, un cilvēki, godīgi sakot, šodien vairs negrib riskēt. Viņi grib droši nopirkt biļeti un skaidri zināt, ka tur kaut kas notiks. Nu, grūti būtu noklausīties Vāgneru piecas stundas ārā, sliktā laikā, aukstā laikā."
Savukārt joprojām brīvdabā galvenais festivāla notikums – operas oriģināliestudējums – vēl aizvien notiek vienā no mūsu ilgmūžīgākajiem festivāliem, Siguldas opermūzikas svētkos, kas šogad skanēs jau 31. reizi, šogad tā centrā – Verdi "Traviata".
Siguldas opermūzikas svētku budžets ir 200 000 eiro, Siguldas dome tam atvēl 45 000 eiro. Izdzīvos, kas pielāgosies, šogad ir festivāla rīkotāja Daiņa Kalna moto, jo viņš iestudējuma veidošanu uzticējis gandrīz pilnīgi jaunai komandai, kurā līderos būs diriģents Jānis Liepiņš un režisore Anta Priedīte, stāsta Dainis Kalns: "Komandas sastāvs ir izmainījies par 80%. Būs jauni vēji, un es esmu pārliecināts – arī jauna kvalitāte."
Vasaras mūzikas festivālu šovasar kopumā atkal ir ļoti daudz. Pasākumu skaits pieaug, savukārt apmeklētāju skaits īpaši pieaugt nevar, jo sevišķi jau nopietnās mūzikas segmentā, līdz ar to par apmeklētājiem ir jāpacīnās.
Cēsu festivāla rīkotājs Juris Žagars to uzskata par labu stimulu veselīgai konkurencei, lai mūzikas kultūru Latvijā noturētu joprojām augstā līmenī.
