Kultūras centrā "Siguldas Devons" pulcējās dažādu kultūrtelpu pārstāvji no visas Latvijas – bibliotekāri, muzeju darbinieki, skolotāji un pētnieki, lai UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas konferencē par kultūrpratību un sadarbību kopīgi spriestu par nemateriālā kultūras mantojuma nozīmi.
"Kultūrpratības jēdziens faktiski ir 20. gadsimta nogalē radies termins, kas apzīmē to, ka, iepazīstot un komunicējot gan savas kultūras ietvaros, gan ar citām kultūrām, ir nepieciešams tomēr izprast vērtības, simbolus, svarīgas lietas literatūrā, mākslā, arī kultūras mantojumā, to, kas cilvēkiem ir vērtīgs. Ja neizprot šīs lietas, tad kultūra liekas sveša, draudīga un ir ļoti grūti komunicēt bez šīs kultūrpratības. Ja mēs nesaglabāsim savu kultūrpratību, man bail domāt, kas ar mums notiks kā ar tautu, kā ar sabiedrību, kā ar katru no mums kā indivīdu," norādīja Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika uzsvēra: "Vadmotīvs ir "No paaudzes paaudzē". Galvenais ir atrast atslēgu, kā mēs to, kas ir vērtīgs, spējam nodot, kāds ir kods, un tādēļ arī ir vajadzīga kultūrpratība. Jo vienkārši kā dāvanu to neiedod otram, tur ir ļoti vajadzīgs šo dzīvo mantojumu piedzīvot.
Atslēgas vārds dzīvajam mantojumam ir viņu piedzīvot, nevis mācīties tikai par to, ka tāds mums ir, bet doties un piedzīvot."
Spilgts piemērs ir suitu kultūrvēsturiskais mantojums, piemēram, dūdenieku tradīcijas renesanse. "Man liekas, ka suitu piemērs ir labs Latvijai tādā ziņā, ka kopiena var izdarīt milzīgas lietas, ja ir vēlme un ja kopiena saņemas, sasparojas un vienojas par kaut kādu mērķi. Suiti tajā ziņā ir ļoti labs piemērs, jo UNESCO pieteikums tapa pašā kopienā. Tas process atklāja mūsu stiprās un vājās vietas, un tad arī radās idejas, kā vājās vietas labot un ar stiprajām lepoties," stāstīja suitu dūdenieku vadītājs Juris Lipsnis. "Mums ir ļoti svarīga tā atpazīstamība, jo mēs esam, Latvijas kartē skatoties, pašā maliņā, un UNESCO vārds ir devis atpazīstamību, pie mums vairāk cilvēku parādās, tas arī aktivizē ekonomiku un kultūru."
Kultūras akadēmijas rektore atzina, ka īpaši svarīga kultūrpratība ir aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā:
"Mēs redzam, ka arī kari un ģeopolitiskie konflikti, un pārpratumi un visas tās lietas, ar ko saskaramies šobrīd, balstītas dziļā neizpratnē, kādas tad ir to citu cilvēku vērtības.
Tā agresivitāte rodas no tā, ka cilvēkiem pietrūkst empātijas, jo šobrīd mēs dzīvojam tādā ļoti ar tehnoloģijām un inovācijām piesātinātā vidē, un mēs vairs nespējam just līdzi citiem cilvēkiem. Un tie citi cilvēki nespēj izprast mūsu vērtības. Acīmredzot visi pārpratumi, ko mēs spiesti esam šobrīd risināt arī attieksmē pret dabu, kā mēs izturamies pret to mūsu nabaga ekoloģisko vidi, visas tās lietas ir ļoti saistībā ar šo kultūrpratības trūkumu. Mēs vienkārši neizprotam, kas ir tās īstās vērtības, ko nozīmē cilvēka dzīvība, ko nozīmē cilvēka piederība kādai noteiktai kopienai."
