Visi 20 labākie darbi šogad tika rakstīti Latvijā – 10 tiešsaistē vietnē raksti.org (astoņi Rīgā, pa vienam Kuldīgā un Kārķos) un 10 klātienē (četri Liepājā, trīs Ventspilī, pa vienam Rīgā, Jelgavā un Valmierā). Organizatori atzīmē, ka vienus no labākajiem darbiem uzrakstījis septiņpadsmitgadīgs vidusskolēns un 73 gadus veca kundze.
Vidējais kļūdu skaits vienā diktātā ir 18 (8 ortogrāfijas, 10 interpunkcijas).
Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā bija 239, savukārt 34 diktāti netika pieņemti pārbaudei, jo tie bija uzrakstīti tikai daļēji vai tajos trūka diakritisko zīmju.
Komentējot diktāta rezultātus, V pasaules diktāta latviešu valodā līdzautore un latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarmīte Ruža uzsvēra: “Noras Ikstenas īpaši šim nolūkam radītais teksts rakstītājiem izrādījies gana grūts, tomēr absolūtais vairākums ir veiksmīgi ticis ar to galā. Prieks, ka daudzi rakstītāji sadzirdējuši pirms diktāta sludināto, ka jāiemācās sēņu nosaukumi. Lielākoties rakstītāji ir ievērojuši, ka sēņu nosaukumi rakstāmi ar mazo sākumburtu, un to arī darījuši. Tikai vārds baravika daļai ļaužu šķitis kā īpašvārds. Tāpat patīkami maz kļūdu ir divdabja teicienu atdalīšanā. Samulsumu daļai rakstītāju radījuši vienlīdzīgi divdabja teicieni (Viņas slēpjas lapās un damakšņās, kaitējas, nedodamās rokās un bēgdamas no nazīša.). Vienlaikus jāuzmanās ar tiešās runas teikumiem – tajos mēdz būt arī uzruna (Viņa būs droša un skaista meža meita, kura skaidrā latviešu valodā teiks: „Še tev, Miku, baravika, un lai trūd tā gramatika!”). Pēdējais teikums, jāteic, daudziem rakstītājiem izrādījies īpaši sarežģīts.”
Labāko rezultātu ieguvēji arī šogad tiks apbalvoti ar vērtīgām grāmatām no Jāņa Rozes grāmatnīcas, savukārt Jaunais Rīgas teātris labākajiem rakstītājiem no Rīgas dāvinās biļetes uz teātra izrādēm.
Organizatori arī informē, ka šoreiz, tāpat kā citus gadus, dalībnieku vidū sieviešu bijis vairāk nekā vīriešu (attiecīgi 84% un16%). Jaunākajai dalībniecei, kura diktātu rakstīja klātienē Cēsīs, ir tikai astoņi gadi, savukārt vecākajam dalībniekam, kurš diktātu rakstīja klātienē Rīgā, – 74 gadi.
Vairākums (94,5%) dalībnieku norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir latviešu. 91 cilvēks kā dzimto valodu norādījis krievu valodu, bet 18 dalībnieki (1%) norādījuši angļu, poļu, lietuviešu, igauņu vai latgaliešu valodas.
Ne visi diktāta dalībnieki vēlējās norādīt savu izglītības līmeni, taču 677 maģistri, 561 bakalaurs un 29 doktori ir dalījušies ar organizatoriem šajā informācijā. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem diktātu rakstījis arī 261 pamatskolas audzēknis un 345 vidusskolēni.
Kopumā tika saņemti darbi no 26 valstīm, taču vairākums dalībnieku to rakstīja Latvijā (1858). Citi bija no Lielbritānijas (28), Vācijas (27), Spānijas (18), Beļģijas (10), Norvēģijas un Nīderlandes (katrā pa 8), Zviedrijas (7), Īrijas (6), Somijas, Luksemburgas, Lietuvas, Itālijas un ASV (katrā pa 4), Polijas (3), Igaunijas, Horvātijas, Čehijas, Austrālijas (katrā pa 2), Taivānas, Portugāles, Izraēlas, Islandes, Francijas, Dānijas, Baltkrievijas (katrā pa 1).
Ap 300 vārdu garo diktātu ar virsrakstu “Sēņu diktāts”, kas ir sēņošanas, interpunkcijas un ortogrāfijas apvienojums, īpaši šim notikumam radīja rakstniece Nora Ikstena. Tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas to lasīja Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš. Teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latviešu valodas aģentūra.
2018. gadā pasaules diktātu latviešu valodā tiešsaistē un klātienē rakstīja 1648 dalībnieki, 2017. gadā – 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki.
