ĪSUMĀ:
- Ministre: Izglītības iestāžu pirmais uzdevums – aktualizēt ētikas kodeksus un izveidot skaidru sistēmu, kur vērsties, ja kaut kas notiek.
- Ievākti dati no pašvaldībām, kas ir viens no Finanšu ministrijas priekšnosacījumiem, lai turpinātu dziesmu un deju svētku kolektīvu atalgojuma reformu.
- Lemts par Laikmetīgās mākslas muzeja institūcijas izveidi, kas tuvinās darbus arī "fiziskai ēkai".
- Logina: Mana interese, lai 8% no ēkas, kur atrodas "Stūra mājas" muzejs, ir pieejami sabiedrībai un turpina strādāt.
Seksuālā uzmākšanās kultūras augstskolās – ministrijas risinājumi
Arvien plašāku rezonansi iegūst jautājums par seksuālas uzmākšanās gadījumiem vairākās Latvijas augstskolās, kas novedis līdz diskusijai par nepieciešamību veidot likumus niansētāk – paredzot arī atbildību par uzmākšanos, piemēram, apvainojošiem vai uzmācīgiem komentāriem.
"Manuprāt, viena no dziļākajām problēmām [šajā situācijā] ir izpratnes trūkums un vienotas pieejas trūkums, jo mēs redzam, ka cilvēkiem īsti nav skaidrs, ko darīt tad, kad ir informācija par seksuālās uzmākšanās gadījumiem. Šeit mēs arī saskaramies ar to, ka mums ir nepilnīga terminoloģija un atšķiras arī izpratne par to, ko mēs katrs uztveram ar seksuālo uzmākšanos.
Tas arī ir tas, ko mēs redzam kā vienu no svarīgākajiem darbiem tālāk – mums ir jāveido vienota izpratne un arī augstskolās, tai skaitā Kultūras ministrijas augstskolās, kas ir, teiksim, pirmā fronte šajās sarunās.
Ir jāievieš principi, lai nodrošinātu studentiem drošu vidi, jo šis ir jautājums par studentu vides drošību un par to, lai cilvēki izvēlas studēt Latvijā, un caur to arī veidot Latvijas kultūras nākotni," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra ministre.
Kultūras ministre atzina, ka ir jāpievērš uzmanība likumiem un jāveic dažādi likumu uzlabojumi, un jau iepriekš ir bijušas nopietnas diskusijas par seksuālās uzmākšanās definēšanu likumā kā pārkāpumu. Tomēr, viņasprāt, jāsāk ar to, ka katrai iestādei ir skaidrs rīcības plāns, kas ir nodefinēts ētikas kodeksos, par to, kas ir pieļaujams, kas nav pieļaujams. "Sevišķi šādās mākslas augstskolās, kur fizisks kontakts starp pasniedzējiem un studentiem ir biežāks nekā citās. Piemēram, apgūstot instrumenta spēli vai kādu citu mākslas profesiju, tas kontakts ir individuāls un nereti arī fizisks. Šeit ir skaidri jānodefinē spēles noteikumi," teica Logina.
Viņa norādīja, lai arī katrai skolai jau ir savs ētikas kodekss, jautājums ir par to, vai šie ētikas kodeksi ir atbilstoši mūsdienām, jo izpratne par to, kas pieņemams un kas nav, nemitīgi mainās: "Lietas, kuras šķita pieņemamas pirms gadiem, šodien tādas vairs nav, jo mēs saprotam, ka tā ir robežu pārkāpšana. Pirmais darbs ir katras skolas iekšienē izveidot aktualizētos ētikas kodeksus, kā arī izveidot skaidru sistēmu, kur vērsties, ja kaut kas notiek."
"Mēs redzam, ka šī sistēma nereti ir formāla. Ja tas netiek apzināti iztestēts un pārbaudīts, var būt situācijas, ka šie ziņojumi nonāk arī pie pāridarītāja," norādīja ministre.
Vai apdraudējums Dziesmu un deju svētku tradīcijai?
Pagājušajā nedēļa ar pašvaldībām pārspriesti pasākumi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību. Tā ir viena no Kultūras ministrijas prioritātēm, atkārtoti apgalvoja kultūras ministre, atzīmējot, ka problēmas, kas šobrīd jārisina, ir darbs ar pašvaldībām, tās iesaistot arvien vairāk procesa risināšanā un uzturēšanā.
"Pašvaldības jau to dara, bet jautājums ir par to, kā mēs ieviešam skaidru, saprotamu sistēmu. Pagājušajā gadā tika iesākts darbs pie dziesmu un deju kolektīvu [vadītāju] atalgojuma sistēmas sakārtošanas, kur valsts palielina savu dotācijas daļu. Taču, lai tas notiktu, mums ir jāsaprot pašvaldību dotācijas daļa – cik daudz pašvaldības maksā un kādā veidā viņas maksā, kādā veidā viņas uztur savus kolektīvus un kāda veidojas tā kopsumma," uzsvēra ministre.
"Mēs redzam, ka tā aina Latvijā ir ļoti dažāda, un šobrīd Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir izdarījis milzīgu darbu, pavadot neskaitāmas stundas sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kāda ir situācija katrā pašvaldībā. Mums ir dati par visām Latvijas pašvaldībām, tagad šie dati tiek apkopoti, un mēs drīz nāksim klajā ar ziņojumu, kāds ir progress."
Situācijas kartēšana ir arī viens no Finanšu ministrijas priekšnosacījumiem, lai ietu uz priekšu ar atalgojuma reformu. "Tā ir prasība, kas mums ir jāizpilda," norādīja Logina.
Cik ilgi jāgaida, lai aizietu uz Laikmetīgās mākslas muzeju?
"Ir divas stāsta daļas – viens ir fiziskais muzejs, otrs ir muzejs kā institūcija, un mēs šobrīd strādājam pie tā, lai nodibinātu šo institūciju. Laikmetīgais mākslas muzejs ir viena no manām prioritātēm, tas ir ierakstīts valdības rīcības plānā, tā ir viena no tām lietām, kuras mums tiešām Rīgā hroniski trūkst," sacīja kultūras ministre.
"Apzinoties, ka muzeja uzbūvēšana nav vienas dienas stāsts un mums būs vēl diezgan lieli šķēršļi jāpārvar, mēs ejam uz priekšu ar to, ka mēs izveidojam institūciju, lai izveidotu pašu muzeju, kurš jau var strādāt arī ārpus telpām. Muzejam ir jākrāj kolekcija, ir jānodrošina pētnieciskais darbs, viņi jau var sākt strādāt ar izstāžu veidošanu, kas būtu ceļojošās izstādes," ieceres izklāstīja Logina.
Līdz 1. jūnijam darba grupai, kas ir Kultūras ministrijas paspārnē, ir jānāk klajā ar ziņojumu par to, kāds ir labākais institucionālais modelis – vai tiek veidots muzejs, kas ir daļa no kāda cita muzeja, vai arī pavisam jauns muzejs.
"Tad ejam uz priekšu ar pieprasījumu budžetā, ar tālākiem formāliem soļiem, lai šo muzeju nodibinātu," teica Logina, uzsverot, ka jāsāk ar solīšiem, lai arī "fiziskā ēka pietuvojas", jo atrisināt abus jautājumus vienlaicīgi būtu ļoti liels izaicinājums.
Okupācijas muzeja ekspozīcijas "Stūra māja" liktenis
Valdībā pirms mēneša tika iesniegts informatīvs ziņojums par "Stūra mājas" tālāko likteni. "Mana prioritāte šajā gadījumā vienmēr ir bijusi nodrošināt, ka muzejs turpina savu darbu, tas ir pieejams apmeklētājiem, mēs varam stāstīt šo vēstures lappusi autentiskā vidē, cienot upurus, kas ir krituši no totalitārisma šausmām. Lai nodrošinātu, ka muzejs turpinātu stādāt, mums ir jārisina pārējās mājas jautājums – māja nedrīkst kļūt par graustu," uzsvēra Logina.
Viņa arī atgādināja, ka ēka ir bijusi tukša kopš 2008. gada, kad no turienes devās prom Valsts policija.
Ciešā sadarbībā ar Valsts nekustamiem īpašumiem (VNĪ) tika sagatavoti divi rīcības varianti. Viens par ēkas atsavināšanu, otrs par tās pamatīgu renovāciju, lai dotu iespēju to paturēt valsts pārziņā. "Pēc ilgām diskusijām mēs šobrīd mēs ejam uz priekšu ar pirmo variantu, kas ir šī atsavināšana, otrs variants, aprēķinot visu šodienas cenās, ēkas remonts šobrīd būtu 25 miljoni eiro, kas ir ārkārtīgi liela summa," sacīja kultūras ministre.
"Šobrīd mums svarīgākais ir nodrošināt, ka muzejs strādā, muzejs ir pieejams, ir drošās rokās, jo muzejs ir ierakstīts Zemesgrāmatā, un nomas attiecības ir noteiktas uz maksimālo likumā noteikto termiņu – līdz 2050. gadam. Tātad muzejs tur paliek jebkurā gadījumā. Jautājums ir par pārējo ēku," uzsvēra Logina.
Viņa minēja, ka, veidojot informatīvo ziņojumu, tika apzināta pieredze arī citās valstīs: "Tā ir dažāda – Igaunijā "čekas" ēkā ir muzejs, bet pārējās telpas ir nodotas komercdarbībai, Lietuvā visa ēka ir paturēta valsts pārziņā."
Jautāta par investoriem, Logina atzīmē, ka VNĪ ir devuši signālus par interesi, taču šis jautājums ir VNĪ pārvaldībā. Ministres interese ir, ka šie 8% no ēkas, kur atrodas muzejs, ir pieejami sabiedrībai un turpina strādāt.
