2023. gadā izdotas 2014 grāmatas un brošūras 2 223 248 eksemplāru tirāžā. No tām 70,7% ir oriģinālizdevumi, bet 29,3% tulkojumi. Kā ierasts, lielākā daļa – 80,8% – grāmatu (91,1% no kopējās grāmatu tirāžas) ir izdotas latviešu valodā, lībiešu un latgaliešu rakstu valodā, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) elektroniskajā krājumā "Latvijas izdevējdarbības statistika 2023" publicētie dati. Salīdzinot ar 2022. gadu, grāmatu un brošūru kopējais skaits samazinājies par 0,4%, savukārt tirāža samazinājusies par 5,9%.
"Tomēr, raugoties uz pēdējo piecu gadu periodu, izdoto grāmatu skaita un tirāžas ziņā pēdējo trīs gadu laikā vērojamas stabilizācijas tendences pēc krīzes, kas nozarē tika piedzīvota 2020. gadā saistībā ar Covid-19 pandēmijas laikā ieviestajiem ierobežojumiem, kuri lielā mērā izraisīja arī tā saukto "papīra krīzi" jeb deficītu un papīra cenas pieaugumu.
Savu artavu grāmatniecības nozares stabilizācijā neapšaubāmi devusi samazinātās PVN likmes piemērošana grāmatām un periodiskajiem izdevumiem 2021. gadā,"
pauž LNB Krājuma veidošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Elza Ungure.
Analizējot pēdējās piecgades laikā izdotās grāmatas un brošūras pēc to tematikas, vērojams, ka, lai gan aizvien visvairāk izdota daiļliteratūra pieaugušo auditorijai (27,6% no kopējā grāmatu skaita), tās proporcija 2023. gadā samazinājusies, pieaugot bērnu un jauniešu auditorijai paredzēto daiļliteratūras izdevumu skaitam (13,9% no kopējā grāmatu skaita), kas, uzsver Ungure, vērtējama kā pozitīva tendence, ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušo informāciju par bērnu un jauniešu lasītprasmi un lasīšanas paradumiem Latvijā.
"Tomēr vienlaikus bažas rada tendence, kas kopš 2021. gada iezīmējusies attiecībā uz pieaugušo auditorijai paredzēto daiļliteratūru, proti, kopš 2021. gada izteikti (par vairāk nekā 5%) pieaugusi prozas žanra proporcija daiļliteratūrā, īpaši sarūkot dzejas žanra proporcijai, kas signalizē par literārās daudzveidības samazināšanos un potenciāli arī par nacionālo lasīšanas paradumu maiņu," skaidro Ungure.
Tikmēr drukātās preses izdevumu nozarē ieilgusī lejupslīde turpinās.
2023. gadā statistikā uzskaitīti vairs tikai 80 masu informācijas līdzekļu reģistrā (MIL) reģistrēti laikraksti (piecu gadu laikā uzskaitītais MIL reģistrēto laikrakstu skaits sarucis par 74), kuru kopējais izdotais numuru skaits ir 5206 numuri (piecu gadu laikā kopējais numuru skaits samazinājies par 29,4%) un kopējā tirāža ir 25 392 621 eksemplāri (piecu gadu laikā kopējā tirāža samazinājusies par 48,4%). No 2023. gadā uzskaitītajiem MIL reģistrētajiem laikrakstiem 66,3% ir latviešu, bet 31,3% krievu valodā. Salīdzinājumā ar drukātajiem laikrakstiem, lai gan uzskaitīto MIL reģistrēto žurnālu skaits pēc straujā sarukuma no 239 uzskaitītajiem žurnāliem 2019. gadā kāpis līdz 205 žurnāliem 2020. gadā un pieaudzis 2023. gadā līdz 215 žurnāliem, kuri izdoti 2110 numuros (piecu gadu laikā numuru skaits samazinājies par 13,7%), žurnālu tirāža tomēr turpina samazināties, 2023. gadā MIL reģistrēto žurnālu tirāžai veidojot vairs tikai 12 657 691 eksemplārus (samazinājums par 41,9% periodā no 2019. gada). No 2024. gadā uzskaitītajiem MIL reģistrētajiem žurnāliem 80,0% ir latviešu, bet 13,0% krievu valodā.
Oficiālās izdevējdarbības statistiku veido LNB, balstoties uz izdevēju iesniegtajiem izdevumu obligātajiem eksemplāriem un pārskatiem par izdevējdarbību.
