Apstākļos, kad valsts budžeta prioritātes ir iekšējā un ārējā drošība un pārējām jomām jau dots signāls par papildu naudas nedabūšanu, Lāce līdzīgi kā citi ministri norāda, ka arī kultūras nozarē ir daudz ar drošību saistītu lietu. Taču pārskatīšot arī jau pieejamo naudas maku.
Lācei ir vairāku mēnešu pieredze Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres amatā, taču daudzi pārmet, ka tiešā veidā ar kultūru, kultūras vadību Lācei pieredzes nav. Vai tas netraucēs?
"Šajos deviņos mēnešos es esmu tiešām cieši strādājusi sazobē ar nozari, pārstāvot nozares balsi gan parlamentā, gan stratēģiskās plānošanas grupās, darba grupās. Šajā laikā patiešām esmu iepazinusi tiešā saziņā nozares specifiku. Arī līdz šim, strādājot "Providus" kā pētniece un interešu aizstāvības eksperte, arī tāpat biju iesaistīta politikas veidošanas procesā konsultatīvajās padomēs, uzraudzības padomēs, strādājot tajā skaitā ar sabiedrības saliedētības politiku, kas arī ir viena no Kultūras ministrijas darba jomām," skaidroja Lāce.
Līdz ar to, viņasprāt, līdzšinējā pieredze ir tāda, kas kā kultūras ministrei ļaus nodrošināt Kultūras ministrijas darba turpinātību un strādāt pie nospraustajām prioritātēm, kas ir kultūras darbinieku sociālā aizsardzība un labklājība, latviešu valodas stiprināšana un arī sabiedrības saliedēšana.
Šobrīd valstī gan skaidri nosprausts, ka galvenā prioritāte ir drošība, un papildu naudu kultūras nozarei ir maz izredžu saņemt. Kā jaunā ministre plāno rīkoties šādā situācijā?
"Jāsaka, ka kultūra un tas darbs, ko veic cilvēki, kas strādā kultūras nozarē, protams, ir ļoti svarīgs mūsu valsts drošībai, sabiedrības noturībai, sabiedrības saliedētībai. Kultūras ministrija strādā arī ar informatīvās telpas drošības jautājumiem, sabiedrības noturības jautājumiem. Ir vairāki nozīmīgi rīcības virzieni, ko arī kultūras nozare un Kultūras ministrija dara drošības stiprināšanai," pauda Lāce.
Kultūras ministre norādīja, ka viņas uzdevums būs šo perspektīvu nest pavisam skaidri, taču vienlaikus neslēpa, ka ir gatava pārskatīt līdzšinējo ministrijas budžetu, lai redzētu, kā virzīties uz priekšu ar šīm izvirzītajām prioritātēm. "Dažkārt tas ir tajā skaitā arī par sistēmas sakārtošanu, par efektivizāciju, lai tas pieejamais finansējums tiktu lietderīgāk izmantots," skaidroja Lāce.
Piemēram, runājot par Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumu, šī gada budžetā tam jau ir piešķirts finansējums, un tur ir viens skaidrs darbs, kas ir jāizdara, – jāapstiprina jaunais finansējuma modelis, kas šo sistēmu sakārtos, norādīja Lāce. "Tas ļaus nākotnē pavisam skaidri izprast nepieciešamo finansējumu. Šī saruna par kultūras nozares izaugsmi, tajā skaitā finansiālajā ziņā, jau nav tikai šī gada budžeta jautājums. Tas ir arī darbs uz priekšu," pauda Lāce.
Tāpat jaunā kultūras ministre jau minējusi, ka, iespējams, varētu pārskatīt nodokļu sistēmu ar kultūras nozari saistītajiem amatiem.
"Kā zināms, šobrīd autoratlīdzību režīms ir spēkā līdz šī gada beigām. Joprojām var noslēgt autoratlīdzību līgumu, kurā nodokļus nomaksā darba devējs vai pakalpojuma saņēmējs. Pārveidojot šo sistēmu un skatoties uz to, kā tie nodokļu režīmi varētu izskatīties nākotnē, ir ļoti svarīgi, lai kultūras nozares darbinieku, radošo personu darba specifika tiek ņemta vērā. Jo šis ir viens no salīdzinoši populāriem līgumu veidiem kultūras nozarē. Ja notiek kādas izmaiņas, ir svarīgi, ka mēs esam pārliecinājušies un novērsuši jebkādus izaicinājumus, kas to rezultātā varētu rasties," skaidroja Lāce.
Viņasprāt, ir svarīgi, lai radošo nozaru pārstāvjiem būtu pieejama pavisam skaidra informācija par gaidāmajām izmaiņām, tostarp reģistrēšanos EDS sistēmā un tamlīdzīgiem jautājumiem.
Lāce solīja turpināt arī savas priekšgājējas iesākto darbu pie muzeju speciālistu atalgojuma palielinājuma. Šī prioritāte Kultūras ministrijā saglabāšoties.
"Tas ir ļoti svarīgi, lai ikviens kultūras nozares darbinieks, tajā skaitā atmiņas institūciju darbinieki, saņemtu taisnīgu un cieņpilnu atalgojumu. Tur arī droši vien ir dažāda veida risinājumi, tajā skaitā, piemēram, pilnveidot sistēmu, kādā muzeji izstrādā savus cenrāžus, cik raiti ir iespējama to aktualizācija. Tāpat sakārtot pieeju tam, kā, piemēram, tiek definēti štatu saraksti attiecīgajās institūcijās, kas arī citreiz ierobežo elastību, kā attiecīgās institūcijas spēj strādāt un reaģēt uz dažādām pārmaiņām," pauda Lāce.
Tikmēr publiski izskanējusi informācija, ka Kultūras ministrija Nacionālās bibliotēkas direktores amatā ir apstiprinājusi kandidatūru, kas konkursā ieguva otro vietu.
Nu jau bijusī ministre, tiesa, atbilstoši konkursa nolikumam, izmantoja tiesības noraidīt pirmo komisijas izvirzīto pretendentu. Jautāta, kādi tam ir iemesli, Lāce atbildēja: "Šis bija Agneses Loginas lēmums, un tas lēmuma pieņemšanas process detalizēti būtu jāprasa viņai. Šeit jāsaka, ka Dagnija Baltiņa ir lieliska profesionāle. Es saprotu, ka abi izvirzītie kandidāti bija saņēmuši diezgan līdzvērtīgu punktu skaitu, un ministre Logina izmantoja savu iespēju izvērtēt šo komisijas ziņojumu."
Iemesli, kāpēc Logina izmantojusi šo iespēju, jājautā viņai pašai, pauda Lāce.
KONTEKSTS:
Kultūras ministra amats kļuva vakants, jo no tā nedēļas sākumā atkāpās līdzšinējā kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie"). Logina beidza pildīt amata pienākumus jau pirmdien, 17. jūnijā. Logina skaidroja, ka no kultūras ministra amata atkāpjas personīgu iemeslu dēļ.
