Programma "Latvijas skolas soma" ir daļa no mācību procesa, valsts finansējums pienākas visiem skolēniem, arī privātskolās un profesionālās izglītības iestādēs. 7 eiro pusgadā uz vienu bērnu – kā ar šo pieticīgo naudas summu rīkojas skolas un cik liels izaicinājums kultūras darbiniekiem ir piedāvāt iespējami zemāku cenu, lai katrs Latvijas skolēns apmeklē vismaz vienu kultūras pasākumu semestrī?
Šogad rudens semestrī "Skolas somas" finansējums ir vairāk nekā 1,6 miljoni eiro. Ar šo finansējumu kultūras pieredzi vajadzētu gūt vairāk nekā 236 tūkstošiem skolēnu. Arī Daugavpils Valstspilsētas skolā. Tā izveidota, apvienojot mazākumtautību skolu ar latviešu, tāpēc "Skolas somu" uzskata arī par svarīgu integrācijas rīku.
"Ja tie bērni sāk orientēties, kaut vai orientēties latviešu valodas kultūrtelpā, ja viņi atpazīst latviešu aktierus [..], ja vidusskolēni [..] var pavisam svaigu spēlfilmu "Mātes piens" noskatīties skolā [..] un pēc tam ar šo materiālu viņš nostrādā vēl mācību stundā, gan vēstures griezumā, gan valodas griezumā, gan arī aktiermākslas griezumā, tas nemaksā 7 eiro noteikti. Tas arī ir lētāk nekā aiziet uz kinoteātri, kura, starp citu, Daugavpilī nav," norāda Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas direktora vietniece Valija Salna.
Stundas braucienā no Daugavpils, Andrupenē, atrodas mazākā Latvijas pamatskola. Arī tai jāspēj izlavierēt ar "Skolas somas" finansējumu. Uzaicināt kādu kolektīvu pie sevis skola nevar atļauties, bet pašiem kaut kur aizbraukt izdodas ar pašvaldības atbalstu.
"Šogad mums skolā mācās 42 skolēni, līdz ar to mēs saņemsim 294 eiro – 42 reiz 7. Biļetēm pietiek, ja tie ir kaut kādi pasākumi, mums pašvaldība izmaksā transportu uz kaut kādu tuvāko muzeju Rēzeknē, Daugavpilī, teātra izrādes apmeklējums, Daugavpils teātris ir brīnišķīgs teātris," stāsta Andrupenes pamatskolas direktors Artūrs Babris.
Finansējuma uzliktos ierobežojumus ieskicē režisors Jānis Znotiņš: "Divi aktieri brauc uz skolu bez scenogrāfijas – to viņi var saņemt par 7 eiro. Es negribu noniecināt savas izrādes, bet tas ir ierobežojums. Septembrī sāk skolas interesēties, un arī zvana skola, kurai ir 70 skolēni. Ja tā skola ir pietiekami tālā reģionā, tad mums vienkārši nav iespēju, lai arī šī programma ir absolūti izcila."
Programmas "Latvijas skolas soma" eksperti ir pārliecināti, ka arī ar esošo finansējumu ir iespējams kvalitatīvs kultūras baudījums, un mudina variēt aktivitātes, nepieciešamības gadījumā izmantot līdzfinansējumus no citiem projektiem vai kultūras pasākuma apmeklējumu apvienot ar klases ekskursiju.
Situācija varētu mainīties jau nākamgad, ja valsts budžetā "Skolas somai" paredzēto summu palielinās līdz 10 eiro.
"Jautājums nav par kvalitāti. Kvalitāte netiek apšaubīta. Jo augstas kvalitātes kultūras norise var būt gan par mazākām, gan lielākām naudām," uzsver programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna. Ir brīnišķīgas muzejpedagoģiskās nodarbības, kas maksā pāris eiro. Ja tas tiešām tik maksā, nu tad kultūra nav par brīvu un arī tas ir jāiemācās programmas gaitā."
