Jau ceturto gadu, sagaidot Patriotisma mēnesi, pirmdienas un ceturtdienas vakaros Dagdas Kultūras centra "Facebook" lapā skan vakara pasaciņas bērniem. Šogad tās ierunātas latgaliešu valodā. Kā uzsver centra vadītāja Solvita Plivča, ideja lasīt pasakas ir aizsākusies vēl kovida laikā: "Tā nu mēs sākām – pirmajā gadā latviešu tautas pasakas lasīja kultūras darbinieki, filmēja mājās. Mēs redzējām, ka tās pasakas aizgāja ļoti labi. Tas bija Dagdas Kultūras centra "Facebook" lapā. Nākamajā gadā jau bija brīvāk, tas bija 2022. gads, tad mēs padomājām, kurš varētu lasīt. Tur bija gan bibliotekāri, gan bērnudārza audzinātājas un skolotāji. Vārdu sakot, tādi cilvēki, kuri nebaidītos. Arī togad ļoti labi aizgāja. Un pērn mēs nolēmām, ka vajag, lai lasa tēti."
Redzot, ka vakara pasaciņas iepriekš klausījušies gan bērni, gan vecāki, šogad pieņemts lēmums atrast un publiskot pasakas latgaliešu valodā, un tādējādi ne tikai popularizēt valodu, bet arī palīdzēt to apgūt maziem bērniem. Solvita Plivča turpina: "Šogad tā doma bija, ko tad vēl, – tēti bija, skolotāji bija, bet latgaliski nav lasīts! Un tieši tajā brīdī sākās pats sarežģītākais, ko tad lasīsim, ņemot vērā to, ka latgaliski pasaku īstenībā ir ļoti maz un tās pašas ir gana sarežģītas maziem bērniem. Meklējot sociālajos tīklos "Posakys latgalīšu volūdā", izlēca Egita Kancāne."
Mēneša laikā plānots atskaņot un parādīt bērniem divu mazu bērnu Janča un Annas māmiņas Egitas Kancānes sarakstītās 10 pasakas latgaliešu valodā. Pati pasaku autore atklāj, ka tās tapušas, līdzdarbojoties bērniem, un pasaku varoņi nāk no ikdienas dzīves: "Mans pasaku projekts līdzīgi kā Dagdas Kultūras centra projekts ir radies kovida laikā.
Man tas laiks sakrita ar laiku, kad man bija ļoti mazi bērni, un, lai neaizmirstu rakstīšanu, es izdomāju, ka rakstīšu pasakas.
Tā tapa Annas un Janča pasakas. Janča pasaku varoņi ir ikdienišķas lietas, ko parasti dara bērni. Pēdējās ir ēdiena pasakas: par pankūkām, debessmannu un tamlīdzīgi. Domāju, ka lielākiem bērniem tās ir diezgan viegli uztveramas. Tādiem pavisam maziem bērniem droši vien ka būs grūtāk uztvert."
Šomēnes pasakas latgaliski lasa Krāslavas novadā pazīstami cilvēki, starp tiem arī biedrības "Kroma kolna bruoliste" vadītājs Aleksandrs Lubāns. Daudziem šis cilvēks vairāk asociējas ar seno latgaļu cīņu rekonstrukcijām un seno latgaļu dzīvesveida atainošanu. Lubāns atzīst, ka, lasot pasaku, bijis zināms satraukums, taču pasaka par elektrību bijusi interesanta, lai arī tapusi latgaliešu literārajā rakstu valodā: "Mēs biedrībā popularizējam latgaļu vērtības, un sanāk tā, ka šobrīd pasakas ir vairāk kā mūsu valodas popularizēšana. Kultūru jau var popularizēt ne tikai ar zobenu vai cirvi, bet arī ar valodu. Šis projekts ir tik interesants ar to, ka senās latgaļu valodas tur ir mazāk, jo mana pasaka, ko es lasīju, ir par elektrību, un tā ir jānoklausās. Protams, mums latgaliešu valoda ir ar ļoti daudziem dialektiem un daudzi vārdi man arī pašam bija tā kā nesaprotami, taču es lasīju tā, kā bija uzrakstīts. Latgaliešu valodā runāja visa mana dzimta – gan vecmamma, gan vectēvi. Viņu stāstītais nebija pasakas, bet gan stāsti par senčiem, tie bija stāsti par to, kā ir jādzīvo, stāsti kā pamācības."
Sociālajos medijos publicētās pasakas latgaliski guvušas lielu klausītāju atsaucību, un par to liecina arī daudzie bērnu zīmējumi, kurus viņu vecāki ievieto sociālajos tīklos. Bet 21. oktobrī pulksten astoņos vakarā bērni varēs klausīties Aleksandra Lubāna ielasīto pasaku par elektrību. Pasakas latgaliski Dagdas kultūras centra "Facebook" profilā pirmdienās un ceturtdienas vakaros skanēs vēl līdz 14. novembrim.
