"Līdz šim bija zināma tikai viena Aspazijas mātes fotogrāfija, kas tika uzņemta 1910. gadā un ko Aspazija bija turējusi lielā godā un cieņā vienmēr uz sava rakstāmgalda," kā stāsta Zanda Rozenberga, Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja – šai vienīgajai līdz šim zināmajai fotogrāfijai bija liela loma, lai jaunatklātu arī otro, jo ekspertīze balstījās uz abu fotogrāfiju salīdzināšanu.
Jaunatklātajā fotogrāfijā redzama daudz jaunāka sieviete, skaisti saposusies, ar dziļdomīgu skatienu, bet pat nespeciālists abos dažādu gadu portretos var ieraudzīt zināmu līdzību.
Šī otrā fotogrāfija ilgus gadus glabājās Aspazijas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā pie nenoskaidrotiem fotoattēliem, līdz tam pievērsās Aspazijas pētniece Brigita Ducmane, stāsta Zanda Rozenberga: "Brigitai radās ideja, ka muzejs varētu veikt tā saukto habitoloģisko ekspertīzi, ko piedāvā Valsts policijas Kriminālistikas ekspertīžu birojs. Tad sadarbībā ar kolēģiem tika uzrakstīts projekts Kultūras ministrijai, kas tika atbalstīts, un tad mēs varējām nodot habitologa rīcībā abas fotogrāfijas, lai kvalificēts speciālists ar salīdzinošās metodes palīdzību par šīm divām fotogrāfijām varētu pateikt, vai tajās ir attēlota viena un tā pati persona.
Un ekspertīzes slēdziens ir pozitīvs – tā ir Aspazijas māte."
Habitoloģiskā ekspertīze ir personas identifikācija pēc ārienes pazīmēm, šajā gadījumā abās fotogrāfijās tika salīdzinātas šīs pazīmes, novērtēta to sakritība vai atšķirība. Zanda Rozenberga skaidro: "Šeit slēdzienā, kas ir uz septiņām lapām, ir sīki un smalki iztirzātas pazīmes vienai un otrai fotogrāfijai. Līdz pilnīgām niansēm – acis, plakstiņi, vaigu kauli un to izvirzījuma pakāpes formas īpatnības, deguns, lūpas, mute, zods, pat auss gliemežnīca. Un ir arī foto tabula, kurā ar sarkanām līnijām mēs redzam sakrītošās pazīmes, bet ar zilajām līnijām tās pazīmes, kas nesakrīt."
Jaunatklātais portrets uzņemts Kīperta fotodarbnīcā Jelgavā, turpat, kur jau līdz šim zināmais portrets. Par gadu gan skaidru ziņu nav, bet Raiņa un Aspazijas muzeja pētniece Astrīda Cīrule pieļauj, ka abas fotogrāfijas varētu šķirt aptuveni 30 gadu distance: "Visticamāk, šis fotoattēls attiecas uz laiku, kad Aspazija mācījās skolā Jelgavā, tātad tas varētu būt laiks no 1874. Līdz 1881. gadam, bet, protams, pilnīgas garantijas par konkrētu gadu mums nav."
Aspazijas mātes otras fotogrāfijas atrašana muzeja dzīvē ir ļoti nozīmīgs notikums, jo māte Aspazijas dzīvē spēlēja lielu lomu, meitu vienmēr atbalstīja, viņām bija ļoti cieša un sirsnīga saikne, sākot no bērnības līdz pat mūža beigām.
Ne velti Aspazija uz sava galda vienmēr turēja pēdējo mātes fotogrāfiju, ko bija lūgusi atsūtīt viņai uz Šveici. Līdz mūsdienām saglabājies filmēts materiāls, kurā Aspazija paņem šo fotogrāfiju rokās un noskūpsta.
"Aspazija arī uzsver, ka tad, kad viņai ir kādi grūti brīži, tad viņa smeļas spēku tajā fotogrāfijā. Viņa arī atzīst, ka var tikai brīnīties, kā visos tajos grūtajos dzīves brīžos māte ir tikusi visam pāri un ka arī viņa ir mantojusi kaut ko no mātes spēka, bet ne tādā pakāpē, kā tas ir bijis mātei. Mātes tēls viņai allaž ir ļoti, ļoti palīdzējis," uzsver Astrīda Cīrule.
Šī pēdējā, Aspazijai tik dārgā mātes fotogrāfija glabājas Aspazijas mājā Jūrmalā, savukārt jaunatklātā fotogrāfija tagad papildinās Raiņa un Aspazijas mājas Rīgā ekspozīciju, to izstādīs Aspazijas kabinetā.
Tā ir digitāli restaurēta un izskatās gluži kā jauna, kaut arī oriģināls bijis visai sliktā stāvoklī.
Fotogrāfijas prezentācija gaidāma 22. martā pulksten 15.00.
