Ir gana daudz skolas vecuma latviešu bērnu, kas dzīvo ārzemēs – gan gadījumos, kad tikai viens no vecākiem nāk no Latvijas, gan tad, kad visa ģimene devusies dzīvot citviet. Daļai šo cilvēku šķiet būtiski, lai bērns iemācītos latviešu valodu. Katram ir sava stratēģija. Vieni lasa latviešu komiksus, otri pasakas. Citi katru sestdienu vairākas stundas pavada tiešsaistē ar latviešu valodas skolotāju. Citi meklē vēl kādu latviešu ģimeni savā mītnes valstī, ar kuru kopā pavadīt laiku.
Ko darīt, ja bērns atsakās runāt latviešu valodā? Kā atrast vislabākos materiālus, attālinātās mācību programmas, un kā atbalstīt un iedvesmot bērnu apgūt latviešu valodu? Raidierakstā "Valis" Eva Johansone par to runā ar latviešu valodas skolotāju Inesi Eglīti, kura Latviešu valodas aģentūrā attālināti jau septiņus gadus māca bērnus visā pasaulē un izstrādā metodiskos mācību materiālus citiem skolotājiem, kā arī ir lektore Latvijas Universitātē.
Pieturas punkti:
- Ja ir labs skolotājs, mācīšanās nav grūta.
- Latviešu valodas aģentūra piedāvā mācības bez maksas, kurās piedalās vairāk nekā 300 bērni no 38 valstīm.
- Vecāku iesaiste šajās mācībās ir ļoti svarīga.
- Galvenais pamats valodas mācībām – attieksme un motivācija.
- Nevajag apstāties pie grūtībām.
- Arī internetā pieejami daudzi vērtīgi resursi latviešu valodas apguvei.
- Nedēļas vārds – laime.
Ienāc "LSMnīcā"!
Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.
"LSMnīca" ir jauna vieta jautājumiem, viedokļiem un sarunām. Raidierakstu iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.
Eva Johansone: Inese, vai mācīties latviešu valodu, nedzīvojot Latvijā, ir grūti?
Inese Eglīte: Ja ir, kas māca, tad nav grūti, tad ir pavisam vienkārši. Latviešu valodas aģentūrā mēs esam 18 skolotājas, kas jau 7 gadus strādā ar bērniem, kas dzīvo ārpus Latvijas. Mums ir izstrādāta sava sistēma, kā mēs to darām. Mums ir savi digitālie rīki, digitālā klase, platformas, dažnedažādas iespējas. Līdz ar to es varu teikt, ka grūti tas nav. Izaicinoši ir gatavoties nodarbībām, taču katra mācību gada sākumā ir atrunāts, kurām skolotājām būs kāda vecuma bērni, kāds būs viņu valodas zināšanu līmenis, kā skolotāji plānos, veidos šīs nodarbības. Ja ir, kas mācās, un ir, kas māca, tad valodu var apgūt diezgan vienkārši.
Bet kā tas notiek praktiski? Cik stundu nedēļā tas notiek attālināti? Par to ir jāmaksā?
Par to nav jāmaksā, tas ir finansēts Izglītības un zinātnes ministrijas projekts.
Mēs tiekamies ar bērniem divas reizes nedēļā, un bērnu skaits pieaug – no 2017. gada, kad sākās šis projekts, līdz šai dienai skaits ir dubultojies.
Cik bērnu šobrīd apgūst šo programmu?
Šobrīd mums kopā ir 318. Mums ir arī atsevišķa grupa jauniešiem, un vēl ir arī skolotājs, kas gatavo bērnus, lai viņi varētu kārtot valsts valodas pārbaudes.
No cik valstīm?
38 valstis. Protams, ir Īrija, Anglija, Amerika, Austrālija, bet mums ir arī tādas eksotiskas valstis kā Čīle, Meksika, Zambija.
Un kāds ir mācību process? Cik stundu nedēļā? Tā ir kāda noteikta diena nedēļā vai stundas?
Visbiežāk tās ir vakara nodarbības – izņemot Ameriku un Austrāliju, kas ir pavisam citās laika joslās, tur skolotājs strādā arī vēlās nakts stundās. Mācības notiek divas reizes nedēļā.
Jūs tiešsaistē sazvanāties un pildāt uzdevumus?
Mums ir platforma, kurā sazvanāmies – kādam tas ir "Zoom", citam "Teams", citam "Skype" – ko nu kurš skolotājs izvēlas. Un tad ir šī digitālā klase. Līdz pagājušajam gadam mums bija īpaša platforma, šobrīd mēs aprobējam vēl divas citas, jo arī digitālajā pasaulē notiek izmaiņas. "Zoom", teiksim, ir saziņai, sarunai, bet mācības notiek īpašā vietnē, kur bērns saņem uzdevumu, viņš to veic, un skolotāja redz, kā viņam iet. Skolotājai pat ir iespējas redzēt to mirkli, kad viņš raksta, un sniegt atgriezenisko saiti jau tajā brīdī ar domu – pievērs uzmanību, vai tev ir garumzīme, vai tev ir teikuma beigās punkts pielikts? Gala rezultātā dators mums arī atsūta datus, un tad mēs pārskatāmā veidā redzam, kā bērniem ir gājis. Bet atgriezenisko saiti mēs spējam sniegt uzreiz. Mēs redzam to, kā bērnam iet ar konkrēto uzdevumu.
Un, ja man grupā trīs bērni vārdu "vilks" raksta ar "x" beigās, tad es kā skolotāja reaģēju un stāstu, ka latviešu rakstībā "x" mums nav.
Vai nodarbības notiek grupās?
Jā, grupā ir 8 bērni, tas ir maksimums. Ja mēs paskatāmies, cik vispār ietilpst tajā ekrānā, un apzināmies, ka gribas redzēt katru, tas ir ļoti optimāls skaits.
Cik svarīga ir vecāku iesaiste šajās stundās?
Ārkārtīgi svarīga, īpaši pašos pirmsākumos. Vecākiem reizēm ir jāpalīdz tīri tehniski, jāsaprot, kā pieslēgties, kā strādāt, tā ir viena lieta. Bet otra – īpaši pirmajos gados – jāņem vērā, ka skolotājam grupā ir 8 bērni. Viņi var būt no, teiksim, Vācijas, Zviedrijas, Īrijas, Norvēģijas, savukārt skolotājs runā angliski, bet nevar iztulkot un izstāstīt bērnam vācu valodā, attiecīgi šo funkciju bieži vien veic vecāki. Kopumā gan bērni šobrīd brīnišķīgi tiek galā gan ar tehniskajiem izaicinājumiem, ja tādi ir, gan ar šiem valodas izaicinājumiem.
Bet es uzreiz varu arī teikt – tiem bērniem, kuru vecāki ir rokas stiepiena attālumā un klātesoši, rezultāti ir labāki.
Kas ir pats pirmais punkts, no kā sākt, ja cilvēks jāmāca no nulles?
Pats sākums ir attieksme un emocijas. Man vienmēr, arī savā laikā strādājot par skolotāju skolā, mācot latviešu valodu mazākumtautību bērniem, bijis svarīgi, lai ir šis emocionālais fons, lai bērns grib nākt pie tevis, ka viņam ir forši kopā ar tevi, interesanti. Un tikai tad, kad mums ir šīs uzticības pilnās attiecības, mēs ejam pie mācīšanās.
Es uzskatu, ka ar varu un kategorismu neko nevar panākt ne skolā klātienē, ne tiešsaistes nodarbībās.
Kā izskaidrot, ka latviešu valodai ir vērtība vietā, kur visi – arī draugi – runā citā valodā?
Tā ir vide. Vai starpbrīdī es ar savu kolēģi runāju latviešu valodā? Vai es kā mamma vai tētis ar savu bērnu mājās runāju latviešu valodā? Pieredze rāda, ka bieži vien vecāki pāriet uz to valodu, kuras valstī viņi ir, piemēram, angļu, vācu. Latviešu valoda paliek vai nu nodarbībās, vai kādā citā vietā, kur tiek meklēta palīdzība – varbūt tās ir svētdienas skolas, kurās bērni mācās latviešu valodu, bet latviešu valoda vairs nav ģimenes valoda. Un vēl, runājot par vidi, par mājām – ja skolotājs saka, ka nodarbībā būs jāpaņem līdzi grāmata, jo mēs ieviešam jaunu tradīciju nodarbībās – 10 minūtes lasīšanai; kas ir šī grāmata, ko paņem bērni? Daļa savos plauktos atrod grāmatas, kas ir tapušas piecu, desmit gadu laikā. Taču lielai daļai tur stāv grāmatas, kam ir savi 20, 30, 40 gadi.
Mūsdienu bērns vēlmi pēc lasīšanas vairāk tomēr var atrast grāmatās, kas ir tapušas pēdējo 5 līdz 10 gadu laikā.
Tas ir kas tāds, par ko es vienmēr aicinu vecākiem padomāt, ja mēs gribam, lai bērns lasa. Viņa lasītprasme neparādīsies, lasot to, ko piedāvāju es. Bērnam pašam jāizvēlas grāmatas.
Ineses Freimanes meitas ir dzimušas Francijā, uzaugušas tur, vīrs – francūzis, taču abas meitas, pusaudzes, brīvi runā latviešu valodā.
Inese Freimane: Mans ieteikums ir rādīt bērnam, ka valoda ir dzīva, izmantot virtuālo vidi savās interesēs, noteikti regulāri sazināties ar ģimeni un draugiem Latvijā, lai bērns dzird, ka šajā valodā kaut kur runā. Skatīties latviešu multfilmas un filmas, lai bērns redz, ka vecākiem šī valoda ir svarīga. Apmācībai pieiet radoši – caur spēlēm un jokiem. Mans vīrs mācījās latviešu valodu kopā ar meitenēm un bieži vien latviešu vārdos meklēja kādu franču vārdu salikumu. Tas vienmēr beidzās ar lielu jautrību. Un nekad nevajadzētu padoties. Mācot latviešu valodu svešumā, reizēm ir situācijas, kad bērns zaudē motivāciju mācīties vai pārbauda vecākus: "Kāda būs reakcija, ja teikšu mammai – es neko nesaprotu?" Tas ir tiešām sāpīgi, bet arī šīs situācijas vajadzētu šķērsot ar smaidu un pacietību. Apgūt valodu maziem solīšiem un regulāri.
Eva Johansone: Kā vislabāk rīkoties, ja bērns atsakās runāt latviešu valodā? Cik saprotu, visbiežāk tas notiek, ja viens no vecākiem nav latvietis.
Inese Eglīte: Es piekritīšu nupat teiktajam par to, ka, mācoties valodu, ir jābūt nepiespiestai gaisotnei. Piemēram, kino vakari, tāpat mums ir iespēja noskatīties, piemēram, bērnu izrādes tiešsaistē, kas bieži vien balstās uz kādu brīnišķīgu bērnu grāmatu. Vēl – varam ieviest tradīciju reizi nedēļā, piemēram, klausīties Latvijas Radio Radioteātra ierunātās grāmatas bērniem. Tas īstenībā ir fantastisks resurss, kurš maz tiek izmantots valodas apguvei. Abas lietas – lasīt un klausīties – izcili strādā kopā.
Un vēl noteikti jāsaprot – kāpēc bērns atsakās runāt latviski? Tur droši vien apakšā ir kāds āķis.
Inga Ulmane ir diplomāte, kuras dēls kopš trīs gadu vecuma dzīvo Apvienotajos Arābu Emirātos, apgūstot ne tikai angļu, vācu, bet arī citas valodas. Kā izskaidrot, ka latviešu valodai ir vērtība?
Inga Ulmane: Ja bērnam ir ielikts tāds kā lepnums par to, ka viņš ir latvietis, tad vēlme valodu mācīties, izkopt vai praktizēt var parādīties jebkurā vecumā. Manuprāt, tas ir pats, pats svarīgākais – pirms mēs sākam runāt par valodu, ļoti svarīgi ir ielikt latviešu identitāti, pašapziņu, lepnumu – īpaši bērniem, kas dzīvo ārpus Latvijas. Izkopt sapratni par to, kas ir latviešu vērtības, kādas ir tradīcijas, ko tas nozīmē. Tajā brīdī bērnam pašam bieži vien parādās vēlme mācīties valodu un to praktizēt, un tas patiesībā ir daudz svarīgāk par vecāku vai radinieku vēlmi šo valodu iemācīt.
Eva Johansone: Kas ir tie radošie paņēmieni, ikdienas triki, ko izmantot ģimenē, lai latviešu valoda ir klātesoša? Latvijas Radio klausīšanās brokastīs vai LSM "Bērnistabas" izmantošana telefonos?
Inese Eglīte: Mēs nodarbībās ar bērniem esam gatavojuši ēst. Lai arī katrs ir savā valstī, kopā esam gatavojuši. Vai, piemēram, lasām grāmatu, kurā ir kāds tēls, un tad mēs šo tēlu šujam. Pēc tam šis tēls tālāk dzīvo savu dzīvi, kur es jau pati izdomāju, ko viņš dara, kā viņu izmantot citos uzdevumos. Arī Latvijas mēnesis novembris – tas vispār ir atsevišķs stāsts. Varbūt tas skan iedomīgi, bet novembrī katra skolotāja, kura māca bērnu, kas nedzīvo Latvijā, ir tāda kā Latvija, kā tēls, kā simbols, un tad nodarbības bieži vien ir ļoti emocionālas. Pagājušajā novembrī mēs gatavojām ordeņus, mēs gatavojām Triju Zvaigžņu ordeņus un domājām tālāk – kam to pasniegt, mammai, sev pašam vai vēl kādam citam.
Vai var novērot atšķirības starp skolēniem dažādās valstīs? Piemēram, vai vieglāk mācīt bērnus Īrijā, ASV, Vācijā vai Reinjonā?
Atšķirība varbūt ir jūtama tajā pirmajā reizē, kad ir jauna grupa un no dažādām valstīm sanāk kopā bērni. Tad var just, kāda, piemēram, tur ir izglītības sistēma – vai tur jau lasa no četriem gadiem, vai sāk lasīt no septiņu gadu vecuma. Bet ar laiku tas izlīdzinās, un vienā grupā bērni no dažādām valstīm ar dažādu izglītības sistēmu brīnišķīgi strādā kopā.
Vai ir kaut kas, ko ģimenēs noteikti nevajadzētu darīt, domājot par latviešu valodu?
Pirmā lieta, kas man ienāca prātā – nevajag mācīt nepareizi burtus, skaņu. Mums ir "b", "c", "d", mums nav "bē", "cē", "dē". Tas ir pirmais, jo pēc tam ir ārkārtīgi grūti to visu labot.
Ar ko sākt vecākiem, kuru bērni vēl nav uzsākuši latviešu valodas apmācību, dzīvojot ārzemēs?
Ja ir vēlēšanās, tad aicinu sekot līdzi Latviešu valodas aģentūras mājaslapai sadaļā "Diaspora". Mēs pieteikšanos parasti izsludinām uz rudens laiku, mēdz būt arī, teiksim, mācību gada otrā puse, kad bērni, kas ir sasnieguši 7 gadus, var pieteikties nodarbībām.
Kādus vēl interneta resursus, drukas materiālus, audio vai video varētu ieteikt izmantot, lai ikdienā latviešu valoda būtu klātesoša?
Pirmā lieta, ko es iesaku – viss, kas atrodams internetā. LSM "Bērnistaba" ar brīnišķīgajām sadaļām "Zīmēt", "Klausīties", "Skatīties" – tur ir viss. Otra lieta – noteikti Latviešu valodas aģentūras mājaslapa "Māci un mācies". Tur ir gan interaktīvas spēles, gan izdrukājami materiāli. Tur var apjukt no tā, cik daudz būs, ko darīt, un cik daudz dažādos veidos bērni var mācīties valodu. Arī Latvijas Radio Radioteātris ar audioierakstiem. Tāpat arī kāda televīzijas programma, kuru var nopirkt ārzemēs un kur ir iespēja skatīties multiplikācijas filmas latviešu valodā.
Ko jūs esat novērojusi – kas ir tā motivācija, kādēļ vecāki vēlas, lai bērni mācās latviešu valodu?
Viena no ļoti spilgtām lietām ir mammas vai tēta, vai ģimenes apziņa, ka tā ir mana dzimtā valoda un es gribu, lai mans bērns runā šajā valodā.
Un otra lieta, kas uztur mācīšanos, es pieļauju – liela nozīme ir skolotājam. Tas, kā skolotājs veido mācību stundas, būs arī motivators vecākiem. Plānošana reizēm ir sarežģīta, jo bērnam ir skola, interešu izglītība, varbūt vēl kāda mūzikas skola – tas viss ir jāieplāno. Lūk, un šajā stundā, piemēram, pulksten 17.00 pēc Latvijas laika, bērnam ir jābūt pie ekrāna. Disciplīnai ir jābūt. Un, ja vecāki redz šos rezultātus, ja bērniem patīk, tad rodas arī motivācija turpināt.
Mēs lielākoties šodien runājam par Latviešu valodas aģentūras piedāvātajām iespējām. Bet pastāstiet, lūdzu, kāds ir pieejamais atbalsts latviešu valodas apguvei ārzemēs citos kanālos? Vai pastāv vēl kādas attālinātās skolas?
Jā, ir arī tālmācības skolas, kas nodrošina iespēju mācīties – tur būs ne tikai latviešu valoda, bet arī visi pārējie mācību priekšmeti atbilstoši mūsu izglītības sistēmai. Pieļauju, ka ir arī skolotāji, kas māca privāti, bet arī tas, visticamāk, varētu būt tiešsaistes formā. Zinu, ka ir arī nometnes, kas bērniem tiek rīkotas vasarās. Tā ka iespējas ir.
Ja jums būtu jāizvēlas nedēļas vārds, kāds tas būtu?
Pirmais, kas man ienāca prātā, ir "laime".
Raidieraksta "LSMnīca" cikls "Valis" tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
