Filozofijas superlīga
Raksturojot Imanuela Kanta nozīmi, Latvijas Universitātes (LU) profesors Raivis Bičevskis par ļoti trāpīgiem uzskata LU goda doktora, profesora Otfrīda Hēfes savulaik teiktos vārdus. Proti, viņš reiz filozofiju salīdzināja ar futbolu, kurā ir augstākā un citas līgas, un pēc šīs analoģijas novērtēja, ka filozofijas augstākajā vai superlīgā spēlē Platons un Kants, visi citi tomēr ir zemāko līgu spēlētāji.
"Tik tiešām, ja mēs palūkojamies uz Kanta darbiem, tad, jā, var vērot to, ka tur visas lielās, tradicionālās, senās filozofijas tēmas kā patiesība, morāle, labais, skaistais, brīvība, cilvēka un pasaules attiecības kopumā iegūst tādu modernu veidolu. Mums Kants noteikti ir jālasa, lai mēs saprastu, kāpēc mēs šodien domājam tā, kā mēs domājam, jo arī domāšanas veidiem ir savs vēsturiskais liktenis," uzsver Raivis Bičevskis.
Kanta ietekme līdz pat mūsdienām redzama ne tikai filozofijā, bet arī citās jomās, sākot ar mākslu un beidzot ar socioloģiju un jurisprudenci.
Nacionālās bibliotēkas Pētniecības vadītājs Pauls Daija dēvē Kantu par, iespējams, pašas pazīstamākās apgaismības definīcijas autoru, bet apgaismības vērtības šobrīd, šķiet, ir svarīgākas nekā jebkad agrāk: "Varbūt tā svarīgākā apgaismības nozīme Eiropas vēsturē ir atteikšanās no aklas paļaušanās uz autoritātēm. Vienalga, vai šīs autoritātes būtu valdnieki vai baznīcas, vai jebkas cits. Nevis vēršanās pret tām, bet kritiskas domāšanas iemaņu izkopšana sevī, lai, pirms kādam sekotu un skrietu līdzi, pārdomātu no savas skatupunkta, kritiski analizētu un pieņemtu lēmumu. Tas ir skatījums, ko apgaismība ienesa Eiropā un faktiski aizsāka veselu jaunu laikmetu."
19. gadsimta vācu filozofs Artūrs Šopenhauers Kanta "Tīrā prāta kritiku" nodēvējis par svarīgāko grāmatu, kas jebkad Eiropā tikusi uzrakstīta. Gan tā, gan citi nozīmīgākie Kanta darbi pirmpublicējumu piedzīvoja tieši Rīgā, Johana Frīdriha Hartknoha apgādā. Pauls Daija: "Hartknohs ar Kantu bija iepazinušies Karaļaučos, viņi bija draugi. Un ļoti svarīgi šogad atcerēties to, ka Rīga bija vieta, kurā Kanta darbi nāca klajā pirmo reizi. Man liekas, ka galvenais, par ko šis fakts liek domāt, ka apgaismības laikā Rīga un Latvija nebija province, bet nozīmīgs kultūras centrs, cieši ieausts Eiropas intelektuālajā kartē. Jo vairāk mēs atceramies šo savas vēstures daļu, jo varbūt precīzāk mēs protam uzdot jautājumus paši sev par mūsdienām."
Pirmais Kanta darbs, ko izlasīt
Kanta teksti ir ļoti sarežģīti, bet viņa jubileja varētu būt labs iemesls, lai sevi izaicinātu, saņemtos drosmi un ķertos klāt pie to lasīšanas – uzskata Pauls Daija. Kas varētu būt pirmais, ar ko sākt? Pauls Daija iesaka Kanta eseju "Kas ir apgaismība?" – tā ir apjomā īsa, bet daudz domāt rosinoša.
Raivis Bičevskis kā aktuālāko tieši šobrīd izceļ Kanta darbu "Mūžīgu mieru", ko, iespējams, drīzumā sagaidīsim arī latviskā tulkojumā, jo šo darbu veicis tikko mūžībā aizgājušais filozofs Igors Šuvajevs.
"Mūžīgu mieru" ļoti tieši sasaucas ar mūsdienu sociālpolitisko situāciju pasaulē, uzskata Raivis Bičevskis: "Viņš tur aplūko jautājumus gan par nāciju suverenitāti, gan par karu un mieru, gan par konfliktu starp nācijām iespējamo risinājumu veidiem. Viņš mēģina aplūkot gan vēsturiskos procesus, gan ieskicēt nedaudz arī nākotni."
Trīssimtgades pasākumi
Otrdien, 23. aprīlī, Nacionālajā bibliotēkā būs profesora Raivja Bičevska vadīts pasākums "Divi Kanti", kurā piedalīsies vācu vēsturnieks Manfreds fon Betihers un kurā tiks runāts arī par Kanta jaunāko brāli, skolotāju un teologu Johanu Heinrihu Kantu, kas dzīvoja un strādāja Latvijā.
Trešdien savukārt būs diskusija, kuras centrā būs Kanta darbu izdevumi Latvijā.
Piektdien Kantam veltīts kritikas minifestivāls "Tīri prātīgi" notiks Gētes institūtā un fon Stricka villā.
