Paši muzeja darbinieki un arī apmeklētāji šo ekskursiju sauc par visai unikālu, jo tā pieejama tikai vasarā un plašākam interesentu lokam atklāj vietas un priekšmetus, kas ikdienā apmeklētājiem nav pieejami.
Atvērtais muzeja krājums, etnogrāfiskie priekšmeti un tradicionālās maskas pagrabu pustumsā ļauj muzeju iepazīt citādāk.
Un apmeklētājiem patīk, ekskursijas interesantas ne tikai bērniem, tās aizvien vairāk pieprasa arī pieaugušo grupas.
Ar ķiverēm galvā un diviem lukturīšiem kopā ar vēl divām Renātēm nokāpjam Latgales kultūrvēstures muzeja vēsturiskās ēkas simtgadīgajos velvju pagrabos.
Kopš maijā aizvadītās muzeju nakts, te apmeklētāju pieprasīta ir izklaidējoši izglītojoša ekskursija "Muzeja velvju pagraba noslēpumi" jeb Garās sievas sapnis. Un tiešām vienā no istabām sieva arī guļ.
Patiesībā tā ir viena no senajām latgaļu maskām, kas ziemā kalpo muzejpedagoģiskajā programmā, bērniem mācot maskošanās tradīcijas, bet tagad vasarā "piestrādā" par garo sievu arī šajā ekskursijā. Tepat arī vilks un kaza, dzērves un citas maskas, kas pagraba pustumsā rada spocīgu sajūtu.
Renāte Ničiporčika, muzeja direktores vietniece zinātniskajā darbā, un Renāte Vancāne, muzeja galvenā krājuma glabātāja, visu laiku, atgādinot pieskatīt galvu, jo pagraba griezti tiešām ir zemi un garākiem cilvēkiem gājiena laikā nāksies pieliekties vai pat pietupties, ved uz nākamajām telpām. Tur iespējams ieskatīties kādā noslēgtā telpā pa durvju lodziņu, kur iekšā guļ nabašnīks, blakus stāv kaulainā ar izkapti. "Jaunajai paaudzei patīk Helloween svinēt, un patīk visas tās spocīgās un briesmīgās radības, bet kas tad Latgalē vai vispār Latvijā ir citādāk? Tas pat vien ir bijis. Arī tās pašas maskas. Un te mēs runājam arī par šo dzīves ziņu kur blakus dzīvībai ir nāve vai labai dienai slikta diena," stāsta Renāte Ničiporčika.
Tāpat bez maskām muzeja pagrabos apskatāmi dažādi seni etnogrāfiski priekšmeti no sadzīves – maizes gatavošanas, veļas mazgāšanas lietas, kalēja piederumi un citi rīki.
Kā piedāvājums apskatīt muzeju un tajā esošos krājuma etnogrāfiskos priekšmetus no citas perspektīvas, izgaismotus tikai ar kabatas lukturīšiem radās kā muzeju nakts aktivitāte, tomēr apmeklētāji to pieprasīja arī pēc tam, tieši īpašās gaisotnes dēļ.
"Šos krājuma priekšmetus var ieraudzīt tikai bērni, kas atnāk uz konkrētām muzejpedagoģiskajām programmām, un tad šajā programmā ir tā ekskluzīvā iespēja tādam zināmam apmeklētāju skaitam nākt un apskatīt šos krājuma priekšmetus tādā intīmā gaisotnē," teic Renāte Vancāne. "Tas tiešam ir fantastisks veids, kā mēs varam arī maskas kas ir radītas muzejpedagoģiskajai programmai – čigānos iešanai – kā mēs tās varam vēl iedzīvināt arī vasarā."
Tieši manā viesošanās dienā te muzeja pagrabus izstaigāt atnākuši arī bērni no Ukrainas, kas pagaidu mājvietas atraduši Rēzeknē. Garā sievas sapnis un muzeja apmeklējums viņiem ir vasaras nometnes viena no aktivitātēm.
Ekskursijas vadītājas bērnus iepazīstina ar ekskursijas gaitu. Kāds no mazākajiem bērniem uzreiz ir gatavs iesaistīties sarunā – arī Ukrainā ir pagrabi. To viņš zina.
Violeta ir no Harkivas Ukrainā, gājiens tumšajā pagrabā viņai patika, bet dažbrīd ir bijis arī nedaudz bailīgi. Redzētie priekšmeti līdzīgi savulaik redzētajam dzimtās pilsētas muzejā.
Garās sievas sapnis un Latgales kultūrvēstures muzeja velvju pagraba noslēpumi atvērti pieteiktām apmeklētāju grupām būs tikai vasarā, jo jau no Mārtiņiem te redzamās maskas uzsāks maskošanos un ies čigānos.
