Digitālā bibliotēka bez maksas nodrošina vienotu piekļuvi Latvijas arhīvu, muzeju, bibliotēku, organizāciju un privātpersonu uzkrātajiem attēliem, dokumentiem, periodiskajiem izdevumiem, grāmatām, kartēm, priekšmetiem, gleznām, notīm, kinofilmām, skaņas un video ierakstiem – vairāk nekā 3,8 miljoniem vienību kopskaitā.
Digitālā bibliotēka ir nemitīgā attīstībā, un tās atvēršana 2023. gada oktobrī bija tikai kā starta brīdis turpmākai pieaugšanai. Latvijas Nacionālās bibliotēkas komandas darba pamatprincipi ir atvērtība un sadarbība, veidojot Digitālo bibliotēku kopā ar tās partneriem, kuru skaits gada laikā pieaudzis līdz 677.
Kā aizritējis pirmais darba gads un cik aktīvi reģionu bibliotēkas iesaistās krājuma papildināšanā, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere, muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" galvenā krājuma glabātāja Guna Dancīte un Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vadītājas vietniece metodiskajā darbā Gunta Grundmane.
Viens miljons skatījumu un iespēja iesaistīties ikvienam
Pirmā gada laikā Digitālā bibliotēka var lepoties ar apmēram vienu miljonu skatījumu, bet tas ir tikai sākums, norādīja Bandere.
"Tas ir pietiekami cienīgi, bet es domāju, ka mēs varam vairāk. Kad lietotāji par to vairāk uzzinās, skatījumu būs arvien vairāk un vairāk," pauda Bandere.
Lai milzīgajā, teju četru miljonu digitālo vienību lielajā bibliotēkā nepazustu, svarīgi, pirmkārt, saprast, kas ir tas, kas apmeklētāju interesē, kas ir tā tēma vai vārds, kuru ir vēlme atrast.
"Tālāk jau parādās iespēja skatīties, filtrēt, vai es meklēju konkrētu tipu, respektīvi, vai tā ir grāmata, tas ir muzeja priekšmets, tas ir attēls, vai es skatos konkrētu satura partneri: varbūt tas ir "Latvieši pasaulē" muzejs vai Nacionālā bibliotēka, vai Nacionālais arhīvs. Tad sāk parādīties jau iespēja sašaurināt, meklēt un atrast precīzākus rezultātus," skaidroja Bandere.
Viņa piekrita, ka jaunu apmeklētāju Digitālās bibliotēkas plašās iespējas un piedāvājums tiešām var samulsināt, bet, ja vien ir zināma tēma, kas interesē, arī prasmes, kā kaut ko atrast, nebūs problēma.
Digitālās bibliotēkas veidošanā iesaistīties var ikviens. Ceļi, lai to izdarītu, ir vairāki. Pirmkārt, var vērsties pie sava novada muzeja vai bibliotēkas, un ar to palīdzību un gādību vēlamos artefaktus digitalizēt.
"Otrs ceļš ir ļoti labi zināmā vietne "zudusilatvija.lv", kur jau vairāk kā 10 gadus cilvēki var augšupielādēt saturu, un tas arī nonāks līdz digitālajai bibliotēkai vienotajā meklēšanā. Trešā lieta, ko mēs šobrīd veidojam, ir tiešām šī satura nodošanas vienkārša forma, lai Digitālajā bibliotēkā katrs, kurš atrod kultūrvēsturiski interesantu savu personisko saturu, varētu to pats arī iesniegt," norādīja Bandere.
Šīs formas izveide ieplānota jau nākamgad. Paralēli aktīvi tiek domāts arī par to, kā Digitālo bibliotēku mudināt izmantot tieši skolēnus un studentus, jo materiāli tajā ir uzticami un droši, un veiksmīgi izmantojami mācību procesā.
Populāri Kuldīgas un "Latvieši pasaulē" krājumi
Viena no iecienītākajām digitālo vienību kolekcijām, kas bieži skatīta Digitālajā bibliotēkā, ir Kuldīga. Daļēji to, iespējams, varētu izskaidrot ar to, ka pagājušajā gadā Digitālās bibliotēkas atklāšanas svētki norisinājās tieši Kuldīgā, bet tas noteikti nav vienīgais iemesls plašajai interesei, sprieda Grundmane.
"Mūsu kolekcijā ir attēli, kas ir gan ļoti seni un tieši par Kuldīgu, gan daudz, daudz jaunāki, pilnīgi mūsdienīgi, un aptver ļoti daudz un dažādas jomas. Nav tikai Kuldīga kā tāda, bet arī pagastu bibliotēkas… Teiksim, vietējas nozīmes bibliotēkas arī piedalās šīs kolekcijas veidošanā. Es domāju, ka vietējiem cilvēkiem, kuru bildes tiek ievietotas, ir interesanti paskatīties, un interesanti ir arī viņu draugiem, radiem, paziņām," stāstīja Grundmane.
Digitālā bibliotēka ir visai sevī ievelkoša. Ja nav kādas precīzas tēmas, kas interesē, tajā var pavadīt ilgas stundas, meklējot un aplūkojot dažādas ļoti interesantas lietas, tostarp, iespējams, par Kuldīgu un tās cilvēkiem.
Tāpat svarīga ir otra puse – iespēja iesaistīties digitālās bibliotēkas papildināšanā un būt noderīgiem, uzsvēra Grundmane, stāstot, ka sevišķi aktuāli tas ir vecāka gada gājuma ļaudīm.
"Ir tā, ka tam cilvēkam, paskatoties savā albumā, liekas, ka man taču tur nekā nav, tās ir manas ģimenes bildes, kas tur kādam varētu būt interesanti. Bet tad, kad mēs atrodam šai bildei pielietojumu, viņš kļūst svarīgs – tas cilvēks. Viņš jūtas vajadzīgs sabiedrībai. Viņš saka – vai, cik labi, ka es toreiz to nofotografēju, un cik labi, ka kādam tas viss noder. Man šķiet, ka tieši
cilvēki, kuri jau ir gados vecāki, tad sajūtas noderīgi, jo viņi ir dzīvojuši ar tādu domu – nu, kam tad es esmu vajadzīgs. Tad pēkšņi nāk tāda bibliotēka, kurai viņš un daudzas bildes no viņa albuma ir vajadzīgas," stāstīja Grundmane.
Digitālā bibliotēka ievērojami veicinājusi iedzīvotāju atsaucību un iesaistīšanos dažādu arhīvu un kolekciju veidošanā un pilnveidošanā. Katru reizi, kad kāds no apkaimes bibliotekāriem aptaujā iedzīvotājus, vai kādam gadījumā nav fotogrāfijas par konkrēto tēmu, šīs fotogrāfijas visai ātri arī atrodas, stāstīja Grundmane.
Ļoti populārs Digitālajā bibliotēkā ir arī muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" krājums.
"Es domāju, ka mūsu kolekcija ir iecienīta daļēji arī tādēļ, ka mūsu skatītājs un mūsu kolekcijas pētnieks ir ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijā. Varbūt tas ir skaidrojams ar to, ka cilvēki mēģina atrast sevi pirms daudziem gadiem vai arī pavisam nesenā vēsturē, vai savus senčus. Jo tā mūsu lielā kolekcija satur apakšā mazākas, kas ir Dziesmusvētki, latvieši Brazīlijā, politiskās demonstrācijas, dīpīšu nometnes," stāstīja Dancīte.
Viņasprāt, Digitālajai bibliotēkai ir vislielākais pluss – tai nav darba laika, tā ir bez maksas un tai var piekļūt no jebkuras vietas pasaulē.
"Mēs esam ļoti cieši sadarbojušies ar Nacionālo bibliotēku, izstrādājot, mūsuprāt, ļoti ērtus meklēšanas kritērijus, lai arī tos mūsu priekšmetus var atrast, jo, kā saka, nekas nav sliktāks par nevietā noliktu grāmatu – tad tā ir pazudusi grāmata. Līdz ar to mēs esam sapratuši, ka mūsu muzeja krājumā ir daudz priekšmetu, un, lai atrastu kaut ko vienu, tev ir jābūt precīzi noformulētam, kas tas ir, lai cilvēks to atrastu ļoti viegli, ērti un bez kādām problēmām," pauda Dancīte.
