Pirms nepilniem pieciem gadiem tika restaurēta bijusī Rīgas preču stacija un pārvērsta par laikmetīgu kultūrvietu "Hanzas perons". Pamazām sākot atzīmēt pirmo radošo piecgadi, radīts jauns kultūrizglītojošs, muzikāls un arīdzan gastronomisks pasākumu cikls "Neapēdīsi – neuzzināsi" perona foajē svētdienu pēcpusdienās.
Kultūrvietas "Hanzas Perons" mākslinieciskais direktors Miks Magone stāsta par mērķi: "Radās doma, kāpēc ne tādu mazu seriālu, jo šis ir pirmais piegājiens un tādi ir iecerēti šogad vēl trīs. Saucam to par mazliet izvērstāku branču vai koncertu ar piedevām, vai gluži pretēji – lekciju ar muzikālu finālu, to katrs lai interpretē pa savam, bet mūsu iecere bija radīt nepiespiestu atmosfēru gan tai ievaddaļai, kas katrreiz ir interesants un saistošs stāstījums par "Hanzas peronu", pilsētu, apkārtni, arī kultūru, kura tādā vai citādā veidā atspoguļojas "Hanzas perona" repertuārā ar stāstījumiem, ko pēc tam otrajā daļā papildina piemeklēta īpaši veidota dzīvās mūzikas programma. Tam visam pa vidu interpretācija par kulināriju, gastronomiju, dzērieniem, ar ko varētu saistīt."
Atbilstoši vietai kā pirmā izvēlēta tēma par Latvijas dzelzceļa zelta laikiem 20. gadsimta trīsdesmito gadu nogalē un vēsturi, kas ietiecas cariskās Krievijas laikā, kad tika izbūvētas pirmās dzelzceļa līnijas ekonomisku apsvēru dēļ, lai radītu piekļuvi ostām Rīgā, Liepājā un Ventspilī.
Kultūrvēstures pētniece Elīna Kalniņa atzīmē: "Šeit atradās Rīgas Dzelzceļa preču stacija, un preču stacijai, protams, bija perons. Tātad ēka, kuru redzat aiz manis, ir tas, ko arhitekti brīnišķīgi iesaiņoja mūsdienu arhitektoniskā risinājumā, lai šī vieta varētu atdzimt. Tā tiešām ir vēsturiska ēka, mūsu industriālā mantojuma daļa, kāds ir arī viss dzelzceļa tīkls ar pieguļošajām ēkām un infrastruktūru Latvijā."
Lekcijā tiek stāstīts par to, kā šis dzelzceļa tīkls vai šis mantojums Latvijā aizsākās, kā tas piedzima, kā tas ietekmēja cilvēku dzīves un kā mainīja cilvēku dzīves, un par to, kā Latvijas dzelzceļš sasniedza savā attīstībā absolūtos ziedu laikus. "Nekad vairs Latvijas dzelzceļa vēsturē nav bijis tik labi, un tik ērti pieejams dzelzceļš kā tas bija 1939. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara, kad Latvija kļuva neatkarīga valsts un dzelzceļi Latvijā bija jāatjauno, tad tieši pasažieru transports, vilciens kā pasažieru transports, kļuva par ļoti nozīmīgu pat sociālu faktoru Latvijas sabiedrības attīstībā, un visi sliežu ceļi, kas tika izbūvēti, visas stacijas, kas toreiz tika uzbūvētas, un visa infrastruktūra ap to faktiski bija priekš Latvijas iedzīvotājiem. Padarīja laukus pieejamākus pilsētām un pilsētas pieejamākus laukiem, tā sniedza Latvijas iedzīvotājiem iespēju pārvietoties pa savu valsti salīdzinoši ekonomiski ātri un ērti."
Dzelzceļu un vilcienu tēmai pieskaņota muzikālā programma, ko atskaņoja "Sinfonietta Rīga" stīgu kvartets. Par Latvijas pirmatskaņojumiem var uzskatīt Kerolainas Šo (Carolina Shaw) skaņdarbus solo čellam un stīgu kvartetam, savukārt skarbu vēsturisko krustceļu noskaņu sniedz amerikāņu komponista Stīva Reiha skaņdarbs "Dažādie vilcieni", kurā komponists atceras bērnību, savukārt Eiropā Otrā pasaules kara laikā vilcieni veda ebrejus uz koncentrācijas nometnēm.
Čellists Jurģis Klotiņš stāsta: "Mēs bijām izvēlējušies labu programmu, paldies Mikam Magonem par Karolīnas Šo ieteikšanu, mēs pirmoreiz kā kvartets to spēlējam. Un Stīva Raiha "Different trains" ar šo traģisko stāstu, kas ir ļoti konkrētas šajā skaņdarbā paralēles ar mūsdienām un paralēles ar dzelzceļa staciju un vilcieniem, tā bija ļoti veiksmīga programmas izvēle. Tās vēstures krustceles arī Rīgā ir bijušas, mēs zinām Salaspils mežu, Biķernieku mežu, šie traģiskie holokausta notikumi un, protams, arī Eiropā tai brīdī melnais posms, un tajā pašā laikā Raihs braukāja pāri visai Amerikai ar vilcienu. Dažādi tie vilcieni ir bijuši. Šeit svarīgi tas, ka mēs to atceramies un spēlējam, un patiesībā ļoti labi, ka ir tik konkrēta mūzika, šāds skaņdarbs ar holokaustu pārdzīvojušo liecinieku ierunātajiem tekstiem, lenšu citātiem. Tas ir tā personiskāk un sniedz līdzpārdzīvojumu."
Nākamais muzikāli kultūrizglītojošais pasākums ar gastronomiskām piedevām iecerēts aprīļa pēdējā svētdienā.
