ĪSUMĀ:
- LNSO orķestra vijolniekam Raimondam Melderim atsaka iepriekš aizrunāto koncertu Ogres pilsētas svētkos.
- Ogres novada Kultūras centra vadība noliedz "melnā saraksta" esamību un pašvaldības vadītāja Egila Helmaņa iesaisti mākslinieku izvēlē.
- Ogrēnietim Raimondam Melderim koncerts atteikts, jo viņš Ogres pilsētas svētkos jau uzstājies iepriekšējos gados.
- Bijušie pašvaldības darbinieki atzīst, ka pieredzējuši izrēķināšanos, kad viņu viedoklis nav saskanējis ar pašvaldības vadītāja Egila Helmaņa pausto.
- Tiesībsarga birojs veic pārbaudes divās privātpersonu iesniegtās lietās pret Ogres novada domi.
- Raimonds Melderis, kuru atbalsta Pašnodarbināto mūziķu biedrība, ir sagatavojis vēstuli Ministru prezidentam un kultūras ministram, lūdzot izvērtēt, vai Ogres novada domes rīcība nepārkāpj Satversmes 1. un 100. pantu par demokrātisku valsts iekārtu un vārda brīvību.
Raimondam Melderim atsaka koncertu Ogrē, jo esot iekļuvis "melnajā sarakstā"
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolnieks, Ogres iedzīvotājs Raimonds Melderis izlēmis neklusēt un publiskot 19. maijā diriģentam un klavesīnistam Pēterim Vaickovskim nosūtīto e-pastu. Tajā Kultūras centra Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Laila Baumane atsaka augustā mūziķu apvienības plānoto baroka mūzikas koncertu bijušajā sanatorijā "Ogre" pilsētas svētku laikā:
"Ziņoju, ka ar sarunātā koncerta norisi tagad ir problēma, jo Raimonds Melderis iekļuvis nevēlamo personu sarakstā un man ir norāde no vadības, ka koncerts ar viņa dalību pilsētas svētkos nav iespējams.
Atvainojos un ceru, ka mūziķiem būs vēl iespēja pieņemt citus piedāvājumus tajā datumā."
Raimonds Melderis atzīst, ka, izlasot viņam pārsūtīto vēstuli, bijis šokā: "Es, goda vārds, kaut ko tādu vispār mūžā negaidīju. Un pēc tam es biju nikns, riktīgi nikns, ka kaut kas tāds Latvijā – Eiropas Savienības valstī – ir iespējams." Vijolniekam neoficiāli tapis zināms, ka viņš iekļuvis "melnajā sarakstā", jo kādā no saviem "Facebook" ierakstiem esot mudinājis nemaksāt nodokļus – pēc skandāla ar Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) vēlmi Ogres muzejā ierādīt Pjotra Avena kolekcionētos porcelāna traukus: "Sāku rakņāties savā "Facebook" lapā un tiešām atradu, ka ir tāds ieraksts, un tas bija tieši laikā, kad ar Ogres muzeju notika tās barbariskās darbības.
Biju nošokējies par to situāciju ar Ogres muzeju un rakstīju – "draugi, iesakiet kādu pašvaldību, kur labāk dzīvot un maksāt nodokļus.
Diemžēl tā arī neviens no draugiem nebija ieteicis, kur labāk dzīvot, bet toties bija ļoti daudzi sapratuši, par ko ir runa."
Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes loceklis Ralfs Eilands stāsta, ka ar šādu atteikuma iemeslu koncertam saskaras pirmo reizi: "Mēs krasi nosodām šādu rīcību par vēlamiem un nevēlamiem māksliniekiem, par to sarakstu, jo tā ir cenzūra, kas ar Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu ir aizliegta. Mans personīgais viedoklis ir, ka šo tā nevar atstāt."
Ogres Kultūras centra vadība neapstiprina koncerta atteikuma iemeslu
Ogres novada Kultūras centra vadītāja Elīna Aupe sacelto jezgu ap vēstuli sauc par pārpratumu. Mūziķi bijuši tikai iepriekš aptaujāti, vai tiek noteiktajos datumos un kāds ir viņu vēlamais honorārs. Pēc Elīnas Aupes teiktā, tā esot parasta standarta procedūra, kas nenozīmējot, ka mūziķi esot tiešām aicināti sniegt koncertu:
"Šinī gadījumā es teiktu, ka tas ir drīzāk nepareizi nokomunicēts, kādā veidā tiek atteikts, jo tas nav gluži nevēlamais saraksts.
Raimonds jau tikko pie mums bija iepriekšējā gadā, divas reizes pēc kārtas pilsētas svētkos – tas neatbilst tam, ko mēs iekšienē pirms tam esam runājuši." Raimonds Melderis gan stāsta, ka iepriekšējos gados mutiskās vienošanās nozīmējušas reālu uzstāšanās iespēju: "Sadarbība ar Lailu Baumani šo gadu gaitā ir bijusi lieliska, viņa ir ļoti precīza, kārtīga darbiniece. Viss vienmēr ir bijis kārtībā. Viss laicīgi sarunāts. Protams, līgumus slēdza tad, kad atbrauca uz koncertu, nospēlē koncertu, paraksta nodošanas aktus un viss skaidrs un kārtībā. Un es īsti nesaprotu, kas tieši spieda uz Lailas sirdsapziņu, ka viņa atļāvās atsūtīt Pēterim, kurš ir šī projekta mākslinieciskais vadītājs, šādu e-pastu."
Ogres novada pašvaldībā noliedz "melnā saraksta" esamību
Ogres novada Kultūras centra galvenā kultūras pasākumu organizatore Laila Baumane ar "Kultūršoku" nerunāja. Kultūras centra vadītāja Elīna Aupe, kura 2021. gada pašvaldības vēlēšanās startēja vienā sarakstā ar Egilu Helmani, apgalvo, ka no novada domes priekšsēdētāja puses neesot saņēmusi nekādas norādes, kuriem mūziķiem atļaut Ogrē uzstāties, kuriem ne: "Domes vadība vairāk vai mazāk uzzina tikai to saturu tad, kad viss jau ir sagatavots un ir bijusi afiša, līdz ar to es gribu šīs bažas noraidīt. Mēs tādā ziņā strādājam patstāvīgi. Tas, ko mēs saskaņojam, konceptu par kaut kādām lokācijas vietām." Identiski "Kultūršokam" rakstiski ar sabiedrisko attiecību speciālistu starpniecību atbildēja arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis:
"Kā domes priekšsēdētājs es neesmu piedalījies pilsētas svētku programmas veidošanā, tāpēc nevaru sniegt atbildes uz pirmajiem trīs jautājumiem, jo nezinu, par ko ir runa."
Bijušie domes darbinieki pieredzējuši, ko nozīmē Ogres "melnais saraksts"
Lai gan pašvaldības amatpersonas noliedz "melno sarakstu" esamību, tā nedomā tie, kas pēdējos gados bijuši spiesti atstāt darbu pašvaldībā. Viņu vidū arī bijusī Ogres novada pašvaldības projektu vadītāja Dace Grīsle. Viņa stāsta par dažādām metodēm, kā pašvaldības vadība demonstrējusi attieksmi pret darbiniekiem, kuri nepatīk: "Piemēram, no rīta atnākot, darbinieks vairs neatrod pie kabineta šiltīti ar savu vārdu, uzvārdu un amata nosaukumu, kaut gan viņš joprojām strādā. Piemēram, nelaišana atvaļinājumā, kaut gan atvaļinājumu grafiks ir apstiprināts. Transporta nepiešķiršanu darba uzdevumu veikšanai. Darba uzdevumu nedošana. Paziņojums par pārcelšanu citā amatā ar zemāku atalgojumu.
Sajūta arī iekšēji bija tāda, kā privātā uzņēmumā, kura vadība var rīkoties, kā ienāk prātā, un tai nav saistošs ne Darba likums, ne iekšējie normatīvie akti, ne arī ministrijas norādes uz kaut kādām neizdarībām. Tāda visatļautība."
Dace Grīsle, kura pašvaldībā strādāja vēl iepriekšējā pilsētas mēra Edvīna Bartkeviča laikā, nešaubās, ka e-pasta vēstulē pieminētais "melnais saraksts", kurā iekļuvis mūziķis Raimonds Melderis, varētu būt realitāte: "Par tādu virtuālu "melno sarakstu" runāja darbinieki no tā brīža, kad paklīda runas par iespējamu varas maiņu. Un pirmo reizi to sarakstu kā sarakstu pieminēja mans iepriekšējais vadītājs, domes priekšsēdētājs, kurš tā ironiski piebilda, ka tu jau arī esi tajā sarakstā. Tad es konkrēti sapratu, ka tāds saraksts tiešām eksistē. Fiziski es neesmu redzējusi tādu sarakstu ar melnu rāmi, bet es esmu redzējusi sava iepriekšējā vadītāja rokās lapiņu ar vārdiem uzvārdiem, kur bija arī mans uzvārds." Uz lapiņas bijis arī ogrēnieša Ulda Apiņa vārds un uzvārds. Arī viņš "Kultūršokam" atklāj, ka domē vairs nestrādā: "Tāpēc, ka es runāju pretī pašvaldības vadītajam, bet nu profesionālās jomās, ne jau savādāk; mani arī kā nevēlamu darbinieku atlaida, uzrīkoja reorganizāciju, amata vietu likvidēja, kaut gan biju vienīgais speciālists visā pašvaldībā attiecībā uz plānošanu. Pēc tam izveidoja citu štata vietu ar tām pašām funkcijām. Tas viss ir nenormāli demokrātiskā valstī."
Ogres Attīstības biedrības pārstāve Ilze Staģīte apstiprina, ka tas nav nekāds mīts, ka domes oponenti tiek pastumti malā:
"Viņu varbūt nevar saukt par nevēlamo personu sarakstu, bet tās ir personas, kuras kaut kādā veidā ir iestājušās par savu pārliecību un šīs pārliecības vienkārši nesakrīt, un tāpēc šie cilvēki tiek mēģināti izstumt vai distancēties."
Nacionālajai apvienībai acu pievēršana uz Ogres pašvaldībā notiekošo var maksāt vēlētāju balsis
Politisko procesu komentētājs Māris Zanders uzskata, ka neatkarīgi no politiskajām simpātijām konkrētās pašvaldībās vadītāji ir ievēlēti demokrātiskās vēlēšanās un viņiem ir tiesības visur iejaukties: "Līdz ar to vienīgais jautājums ir par to, vai kaut kādu ekstrēmāku situāciju gadījumā centrālajai varai ir juridiskas iespējas un arī vēlēšanās iejaukties."
Ogres Attīstības biedrība aprīļa beigās jau nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, lūdzot vērtēt Ogres novada pašvaldībā notiekošo gan saistībā ar muzeju, gan pašvaldības vadītāja Egila Helmaņa pazemojošo attieksmi pret darbiniekiem un novada iedzīvotājiem, kuri nepiekrīt viņa personīgajam viedoklim. Pagaidām atbildes nav, "strausa politiku" demonstrē arī Nacionālās apvienības vadība. Mūziķis Ralfs Eilands pārmet Nacionālajai apvienībai divkosību:
"Ja Helmaņa vietā būtu… pat nav Elksniņš jāmeklē, ja būtu Mārtiņš Staķis kaut ko tādu izdarījis vai būtu baumas, ka viņš kaut ko šādu ir izdarījis, mēs visi zinām, kā Nacionālā apvienība viņu nolamātu,
ka progresīvais liberālis ir sastrādājis nenormālākās lietas un šādi izsaimnieko, kā savu privāto naudu, nodokļu maksātāju naudu, tur būtu vājprāts, kā viņi apsaukātos. Bet tagad vienkārši tiek aizstāvēts mērs, kurš jau kārtējo reizi … Nu ar Avenu nepietika, vēl tagad.. un nejūtas vainīgs, slikti un viņš jūtas varens."
Politisko procesu komentētājs Māris Zanders uzskata, ka Nacionālajai apvienībai situāciju vajadzētu uzmanīgāk uztvert: "Runājot par Ogri vai vispār par šo diskursu, es neesmu pārliecināts, ka kaut kādā vidējā termiņā tas neatspēlēsies par sliktu pašai Nacionālajai apvienībai, jo, protams, ir viens diskurss, kas ir ļoti ērts, pateikt, ka visa inteliģence ir kreisie liberāļi, bet tajā pašā laikā Nacionālās apvienības būtiska elektorāta daļa ir arī inteliģence. Ja krājas kritiskā masa, kad redzi, ka šīs partijas redzams pārstāvis arī pret tavu cunfti izturas nelāgi, tad agri vai vēlu tas var beigties ar to, ka tu vairs nebalso par šo partiju, lai gan visādi citādi tu varbūt arī neesi baigā sajūsmā par citām partijām."
Tiesībsargs pārbaudes lietās pret Ogres domi pabeigs mēneša laikā
Tiesībsarga birojā izskatīšanā šobrīd ir divas pārbaudes lietas par Ogres novada pašvaldību. Abos gadījumos pie tiesībsarga vērsušās privātpersonas. Viena lieta saistīta ar Ogres novada domes priekšsēdētāja izteikumiem sociālajos medijos, otra par Ogres muzeju. Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa sola, ka pārbaužu rezultāti būs jūnija beigās: "Saskaņā ar likumu tiesībsarga atzinumiem ir rekomendējošs raksturs, bet tas nav gluži kā Ziemassvētku vecītim rakstīt, ka es vēlos to un to, un vēl kaut ko. Tas tomēr ir juridiski pamatots dokuments, kas arī iestādei uzliek par pienākumu kaut kādā mērā uz to reaģēt. Mēs arī sekojam līdzi par rekomendāciju izpildi, un, ja uz to netiek reaģēts, tad ir iespējams vērsties atkārtoti šajā iestādē ar atgādinājumu, ka mēs joprojām gaidām. Ja ne, tad, protams, ir iespēja virzīt tālāk šo jautājumu, vēršoties pie augstāk stāvošas instances, kas var būt pašvaldību lietu ministrija."
Vijolnieks Raimonds Melderis arī vēlas pārbaudi, bet viņa sagatavotajai vēstulei galvenie adresāti ir Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Mūziķis viņiem lūdz izvērtēt, vai Ogres novada domes rīcība nepārkāpj Satversmes 1. un 100. pantu par demokrātisku valsts iekārtu un vārda brīvību:
"Dažreiz cilvēku vienaldzība ieņem bīstamus apmērus, un tu nevari, ejot pa ielu, paiet garām, ja redzi, ka kādu sit vai dauza banda vai kā.
Tev ir jāiejaucas, dabūsi pa seju, iespējams, ka ļoti sāpīgi, bet – ja tu neiejauksies, tad nekas labāks nekļūs." Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes loceklis Ralfs Eilands pagaidām par biedrības iecerēto protesta formu neprecizē: "Kas tālāk notiks ar šo situāciju, mēs redzēsim pēc šī raidījuma."
