29. un 30. jūnijā Liepājā norisināsies Latvijas mazākumtautību festivāls "Vaļā vērti atslēdziņ’!", pulcējot teju 1500 dalībniekus – dziedātājus, dejotājus, amatniekus – savas tautas tradicionālā kultūras mantojuma kopējus no visas Latvijas.
Daudzveidīgajā programmā būs iespēja tuvāk iepazīt 16 dažādas mazākumtautības – azerbaidžāņu, baltkrievu, bulgāru, ebreju, gruzīnu, krievu, ķīniešu, itāļu, lietuviešu, moldāvu, poļu, romu, spāņu, pakistāņu, ukraiņu un vācu.
Liepājā festivāls notiks jau trešo reizi, bet Jonelis atgādināja, ka festivāla pirmreizējā vieta ir Daugavpils, savukārt pandēmijas laikā šis festivāls noticis arī Jelgavā. Tagad aktuāla ir Liepāja.
"Liepājā satek ne tikai sauszemes ceļi, bet dažādas vēsmas nāk arī no jūras.
Tā kā šis festivāls notiek arī kontekstā ar Eiropas Savienību – jo Latvija šogad atzīmē savu divdesmito klātbūtnes gadskārtu tajā –, tad arī Liepāja šķiet tam visatbilstošākā vieta. Zinām arī, ka Liepāja un viss reģions ir godalgots ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā," skaidroja Jonelis.
Vaicāts par mazākumtautību festivāla ideju, proti, kāpēc mums nepietiek ar pašu Dziesmu svētkiem un latviešu kultūru, Jonelis norādīja, ka kopš 2013. gada mazākumtautību mākslinieciskie kolektīvi aktīvi piedalās arī Dziesmu svētku kustībā.
"Tad mēs ieraudzījām to kopbildi, ka ir ļoti daudzas un dažādas tautības, kas dzīvo tepat mums kaimiņos, un viņi tur godā gan savu tradīciju, gan godu atdod arī mūsu latviskajai tradīcijai. Un kāpēc ne? Kāpēc nebūt draugos ar kaimiņiem? Tā ir virzība uz to, ka mēs kļūstam arvien spēcīgāki un spēcīgāki," pauda Jonelis.
Galu galā arī latvieši dzīvo ārpus Latvijas robežām, un arī citās valstīs notiek līdzīga sadarbība un draudzība, kad godā savukārt tiek celtas latviešu kā mazākumtautības tradīcijas, stāstīja Jonelis.
"Manuprāt, tā harmoniski, caur tradīciju un kultūru – tas ir vislabākais ceļš, kā vēstīt par mīlestību un mieru visai pasaulei, vienlaikus godājot tradīcijas," viņš secināja.
Sevišķi šajos apstākļos, kad Krievija iebrūk Ukrainā un mēģina apspiest ukraiņu tautu, pārējām tautām ir svarīgi atcerēties, cik svarīgi ir būt pašām par sevi.
"Tieši tā, un kur nu vēl labāk kā ar dziesmu, ar tradīciju, ar deju, ar kultūras dažādām garšām, dažādām meistarklasēm katram izzināt savu kultūru padziļināti un ieraudzīt arī citas, kas tepat mums sētā ir. Nupat Jāņus esam nosvinējuši, kāpēc kādu reizi nepamēģināt vai neizbaudīt kādas citas tautības tradīcijas?" pauda Jonelis.
Viņš vērtēja, ka šogad festivāla programma ir tiešām jaudīga. Divu dienu garumā uz centrālās skatuves Rožu laukumā un citviet pilsētvidē skanēs krāšņas koncertprogrammas, notiks mākslas darbu izstāde, tērpu skate, svētku gājiens, nacionālo ēdienu degustācijas, lekcijas, meistarklases un citas aktivitātes.
"Festivāls ir tāda iespēja, kad mēs varam ne tikai vietējos, bet arī ārzemju pārstāvjus uzaicināt dalīties ar savām zināšanām. Līdz ar to mums būs meistarklases turpat netālu Hika spīķerī abas dienas konkrētos laikos," norādīja Jonelis.
Meistarklasēm gan ir jāpiesakās iepriekš. Kā to izdarīt, iespējams atrast festivāla mājaslapā.
Savukārt festivāla noslēguma koncerts notiks 30. jūnijā koncertzālē "Lielais dzintars", kurā nepilnu trīs stundu garumā tiks vaļā vērtas un atslēgtas turpat 17 dažādu mazākumtautību kultūras.
Jonelis atklāja, ka kopā ar otru noslēguma koncerta režisoru Mārtiņu Kagaini ļoti daudz diskutējis par to, kā izcelt katru kultūru, vienlaikus iekļaujot to kopējā kontekstā.
"Diezgan biežās sarunās mēs diskutējam par to, kas tad ir tas īpašais katrā tautībā un kā tam parādīties, bet mēs dzīvojam Latvijā un mēs aicinām katru pārstāvi parādīt arī to, kas viņiem šķiet svarīgs, šeit klātesot, kur ir atrasts kāds atslēgas punktiņš vai atslēgtas durtiņas uz kādu vērtību.
Citreiz tur ir ļoti daudz, dažādu skaistu brīnumu, ko mēs paši dažreiz esam mazliet palaiduši garām," pauda Jonelis.
Viņš norādīja, ja pats nebūtu saistīts ar festivāla organizēšanu, visticamāk, ierastos Liepājā, neko negaidot, bet vienkārši meklējot jaunus piedzīvojumus. Uz to viņš aicināja arī festivāla apmeklētājus – ļauties izbaudīt katras mazākumtautības kultūru, tradīcijas un vērtības, un būt tām atvērtiem.
