Kopš pagājušā gada Rundāles pils ir Eiropas Karalisko rezidenču tīklā, un tā ir viena no Rundāles pils muzeja lielākajām veiksmēm, vērtēja Lūse.
"Tā iemesla pēc, ka šajā asociācijā ir apvienojušās visas vadošās Eiropas Karaliskās rezidences, un viņi nodrošina tehniskās sanāksmes dažādiem speciālistiem, kurās ir iespēja uzzināt konkrētos jautājumos jau tādas specifiskas, darbam vajadzīgas nianses nepastarpinātā veidā, mācoties vienam no otra, proti, no līdzīgiem muzejiem. Tas, manuprāt, ir pats lielākais ieguvums," stāstīja Lūse.
Viņa cer, ka ar laiku Rundāles pils apmeklētāji to sajutīs, kad muzejs būs pārņēmis un licis lietā tās zināšanas, ko Eiropas Karalisko rezidenču tīkls piedāvā. Tāpat Lūse atklāja, ka
patlaban notiek darbs, lai Rundāles pili iekļautu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
"Lai mēs tajā tiktu, tur mazliet vēl ir jāpadomā, kā salikt uzsvarus attiecībā uz universālo kultūras mantojuma vērtību, ko var piemērot Rundāles pilij, jo konkurence šajā kategorijā, kas ir valdnieku rezidences 18. gadsimta Eiropā, ir ļoti liela. Ir jāsaprot, kas būtu tas pareizais uzsvars, kas tiešām uzsvērtu šo unikālo universālo vērtību, kas piemīt tieši Rundāles pilij," stāstīja Lūse.
Lai to izdarītu pārliecinoši un labi, muzejam ir nepieciešama palīdzība arī no malas, un arī šajā jautājumā Lūse cer uz Eiropas Karaliskā rezidenču tīkla ekspertu padomiem.
Dārza svētkos šogad uzsvars uz zirgiem un zirgošanos
Jau kopš 2007. gada Rundāles pils muzejā katru vasaru norisinās dārza svētki. Šogad tie ar tēmu "Zirgi un zirgošanās Kurzemes–Zemgales hercogistē" norisināsies 29. jūnijā un būs īpaši ar to, ka ne tikai Rundāles pils franču dārzā, bet arī citviet muzeja teritorijā būs sastopami zirgi un poniji, un gan lieli, gan mazi svētku apmeklētāji varēs doties īsās izjādēs un pavizināties.
Dārzā kārtību uzturēs policijas zirgu patruļa. Savukārt tēmai atbilstoša izstāde sniegs ieskatu zirgu audzēšanā, kopšanā un izmantošanā Kurzemes–Zemgales hercogistē.
Tēma "Zirgi un zirgošanās Kurzemes–Zemgales hercogistē" nav izvēlēta nejauši. Tā kā šogad vienā no Eiropas Karalisko rezidenču tīkla organizācijām – Versaļas pilī – notiks olimpisko spēļu jāšanas sacensības, organizācijas dalībnieki nolēma attīstīt kopīgu projektu par vienojošu, taču vienlaikus plašu un daudzslāņainu tēmu – "Zirgi un zirgošanās Eiropas galmos".
"Mums šī tēma likās ļoti interesanta, un zirgi vienmēr cilvēkiem ir patikuši, un zirgi absolūti sader ar Rundāles pili un ir vienmēr Rundāles pilī arī vēsturiski bijuši, piedalījušies gan darbos, gan šī skaistuma reprezentācijas radīšanā, un mums šī tēma ļoti patika. Tādēļ mēs izvēlējāmies, ka mēs to iesaistīsim savos ikgadējos dārza svētkos," stāstīja Lāže.
Kā ik gadu – dārza svētku organizatori vēlas, lai svētki būtu piemēroti un interesanti ļoti dažādām auditorijām. Lāže uzsvēra, ka ciemos Rundāles pilī tiek gaidīti visdažādākie cilvēki, tāpēc arī svētku piedāvājums ir daudzveidīgs.
"Pie mums atradīs kaut ko sev tīkamu gan ģimenes ar bērniem, gan draugu grupas, gan cilvēki, kuri grib vienatnē kaut ko izpētīt un paskatīties, gan dārzu speciālisti. Mēs tiešām ceram, ka varēsim kaut ko piedāvāt katram no viņiem. Arī zirgi pie mums būs ļoti dažādi un skaisti," norādīja Lāže.
Jauni papildinājumi grāmatu plauktā
Sestdien, sākot dārza svētkus, atklāta tiks arī grāmata "Angļu rozes vārds. Deivida Ostina rozes Rundāles pils dārzā".
"Tas ir vairāku gadu projekts, kas ir tapis sadarbībā ar mākslinieci Katrīnu Vasiļevsku un viņas uzņēmumu "Lapa dizains". Katrīna brauca pie mums uz dārzu fotografēt rozes trīs gadu garumā un tad rūpīgi tās pa kontūriņai grieza ārā ar domu, ka viņa vēlas uztaisīt Deivida Ostina rozēm veltītu skaistuma grāmatu, kura būtu kā tāds vakara lasāmgabals, lai izlasītu par to, kā ir tapuši angļu rožu vārdi Deivida Ostina kolekcijas rozēm," stāstīja Lūse.
Par to, lai skaisto bilžu pavadošais teksts būtu interesants, parūpējusies dzejniece Ieva Rupenheite. Šķirstot šo grāmatu, skaistās rozes var baudīt kopā ar stāstiem par to, kā radušies to nosaukumi.
Otra jaunā ar Rundāles pili saistītā grāmata stāsta par pils lustrām. Tā saucas "Gaismas ķērājas" un ir padziļināts pētījums par lustrām un to, ko tās patiesībā nozīmē, kādu kultūrvēsturisku slāni tās glabā.
"Tas ir tapis piecu gadu laikā, kopš es sāku strādāt Rundāles pils muzejā. Man liekas, ka es pāris mēnešus biju strādājusi, un muzeja direktore Laura Lūse uzrunāja mani pils gaitenī, vai es negribu nodarboties ar šo tēmu. Tajā brīdī diezgan vieglprātīgi piekritu to darīt, pavisam neko nezinot par stikla lustrām," stāstīja grāmatas autore Kristīne Budže.
Pamazām lustru pasaule Budži ievilka sevī, un pieci gadi paskrēja nemanot. Tas viņai bijis daudziem atklājumiem piepildīts laiks. Lustras bijis iespējams padziļināti izpētīt un apskatīt, pateicoties notiekošajam jumta remontam, kura laikā tās tika nolaistas uz zemes.
"Tā bija gan unikāla iespēja pils apmeklētājiem redzēt lustras tuvplānā, kas ikdienā tā nav, gan arī tika uzlaboti, var teikt, lustru glabāšanas apstākļi, ja mēs runājam no muzejiskā viedokļa. Tika nomainīti stiprinājumi, kā lustras tiek stiprinātas bēniņos. Tā kā tas bija gan praktiski, gan apmeklētājiem prieks," stāstīja Budže.
Par oriģinālajām Rundāles pils lustrām ir zināms visai maz, jo tās nav saglabājušās, taču pilī esošā lustru kolekcija tik un tā ir iespaidīga, jo stāsta par lustrām plašākā Latvijas kultūrvēstures un mākslas kontekstā.
"Šīs lustras ir saglabājušās, pateicoties Rundāles pils muzejam un tā darbiniekiem, jo muzeja veiktajās ekspedīcijās pa Latvijas muižām un baznīcām tika izglābti principā lustru fragmenti vai lustras pavisam bēdīgā stāvoklī. Pat jau no pamestām baznīcām vai baznīcām, kas vēl darbojās, bet lustras atradās bēniņos un tika uzskatītas jau par savu laiku nokalpojušām. Tās ir patiešām unikālas lustras," stāstīja Budže.
