Kursos tiekas skolotāji, kuri jau šobrīd māca vai tuvākajā laikā plāno mācīt latgaliešu valodu, kā arī citi šī vēsturiskā latviešu valodas paveida un latgaliešu kultūras interesenti, lai četru dienu garumā viens no otra mācītos, apmainītos pieredzē, atsvaidzinātu atmiņā, kā arī apgūtu kaut ko jaunu valodas dziļumos un kultūras procesos.
Kursi, kas aizsākti vēl 2000. gadā, kad latgaliskā kultūrvide savā ziņā sāka piedzīvot atdzimšanu, savu aktualitāti nav pazaudējuši arī šodien, vien mainījušies akcenti no vienkāršas sanākšanas kopā, pārtopot par profesionālās izaugsmes iespēju.
"Vosoruošona – kaut ko darīt vasarā. Ja, piemēram, ziemas vakaros to var saukt par vakarēšanu, tad šeit tā ir vosoruošona," kā pretmetu ziemīgām vakarēšanām vosoruošonas jēdzienu skaidro Edeite Laime, Latgaliešu kultūras kustības "Volūda" vadītāja un aktuālu projektu attīstītāja.
Kustība attīstījusies un izaugusi no organizācijas ar nosaukumu "Latgales studentu centrs", un kopā ar Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures asociāciju ir viena no īpašo latgaliešu valodas un kultūras kursu ar nosaukumu "Vosoruošona" organizētājiem kā šobrīd, tā arī pirmoreiz 2000. gadā.
Kā pirmoreiz pirms vairāk nekā 20 gadiem, tā šoreiz kursi tiek organizēti vienā no savā ziņā latgaliskās kultūrtelpas centriem vai saliņām – Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā, kas izsenis pazīstama kā vieta, no kurienes dažādos laikos nākuši latgaliešu valodas un kultūras procesu kopēji un uzturētāji, un arī mūsdienās vēlme neļaut pašplūsmā aiziet īpašajai Latgales kultūrvidei nav zudusi.
Latgaliski runāt par savu novadu
Vosoruošona mērķis ir ne vien satikties skolotājiem ārpus skolas darba dunas, bet arī palīdzēt latgaliešu valodas skolotājiem sagatavoties jaunajam mācību gadam, bet entuziastiem uzlabot savas valodas zināšanas un izpratni par kultūrtelpu un veicināt interesi par latgaliešu valodas apguves iespējām nākotnē un arī ārpus skolas sola.
Nautrēnu vidusskolas direktore, skolotāja Anita Ludborža ir ne vien šī gada kursu vadītāja, bet arī pati aktīva dalībniece un kursos ar citiem skolotājiem plāno dalīties savā pieredzē, par to kā latgaliešu valodu iedzīvināt skolas vidē. Viņas priekšmets ir ģeogrāfija, par ko viņa stāsta: "Ģeogrāfija ir pateicīgs priekšmets, ko var mācīt latgaliski. Protams, mums ir mācību procesā daudz datorprogrammu, kur nav latgaliešu valodas, bet ir grēks nemācīt latgaliski, ja ir runa par Latgali un savu novadu.
Man pašai ir tādas programmas izstrādātas, kur mācu, kā mežu tipus sauc latgaliski, kā derīgos izrakteņus sauc latgaliski. Līdz ar to vosoruošonas kursi man ir radījuši iedvesmu iet pie bērniem jau ar savu devumu latgaliskajā."
Viena no aktīvām kursu apmeklētājām arī citos gados ir Ingūna Zeiļa, sākumskolas skolotāja, kas nu jau 30 gadus strādā Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijā, un daudzus gadus šajā skolā pasniedz arī novadu mācību. Viņa atzīst, ka par novadu mācību, kur viņa iekļauj arī latgaliešu valodas apguvi, lielāka interese ir tieši mazākiem bērniem, ko var skaidrot ar bērnu noslogotību un aizņemtību vecākajās klasēs:
"Novadu mācība ir fakultatīvs, tas nozīmē – tie ir pēdējie mācību priekšmeti dienas laikā. Bērnu ieinteresēt darboties vēl astotajā stundā ir diezgan sarežģīti, un tāpēc ir vairāk rotaļu elementu, spēlēšanās, tā ir vairāk tāda ieinteresēšana. To, ko mēs mācāmies citos priekšmetos, to pašu mēs nostiprinām novadu mācībā, un mācāmies, kā tas skan latgaliski, lai bērni dzirdētu, kā tas skan viņu dzimtajā valodā.
Arī latviešu valodas stundās daudz ko darām latgaliski. Ir stundas, kad to novada raksturīgāko vari pielikt klāt, vai tā būs kāda pasaka, kāda teika vai dziesmas latgaliski."
Nebūt vienam cīņas laukā
Latgaliešu valodas un kultūras kursus viņa sauc par ļoti vērtīgiem, jo tas ļauj saprast to, cik daudz apkārt ir līdzīgi domājošo un kur ar latgalisko var virzīties tālāk – "apzināties, ka tu neesi viens šajā cīņas laukā".
Kā skaidro viena no šī gada kursu organizētājām Edeite Laime, ar katru gadu šāda vasaras skolotāju un domubiedru satikšanās paliek aizvien nopietnāka, iekļaujot aizvien vairāk profesionālos elementus.
Šogad pasākums šogad iedalāms trīs virzienos – valoda, personīgā izaugsme un mūsdienu latgaliešu kultūrvides procesi.
Tomēr, lai arī cik tas skaisti neskanētu – latgaliešu valodas un kultūras skolotāju kursi, profesionālā izaugsme, pieredzes apmaiņa –, tas viss vēl joprojām ir balstīts lielākā vai mazākā mērā uz pašu Latgales aktīvistu entuziasma un gribēšanas, lai valoda dzīvo un ir dzirdama arī skolas vidē.
Pavisam drīz varēs atzīmēt kādu jubileju tā teikt ar mīnuszīmi jeb deviņdesmit gadus kopš normālā skolas programmā latgaliešu valodas vairs nav. "Savulaik tā bija skolā darba valoda, latgaliešu valodu varēja mācīties ne tikai kā priekšmetu, bet tajā varēja apgūt matemātiku, dabaszinības un citus priekšmetus, bet šobrīd diemžēl vēsture tā ir iegrozījusies, ka būs jāsvin 90 gadu jubileja tam, ka valodas skolā nav," teic Edeite Laime.
"Vosoruošona" kā salmiņš
Pēc gandrīz 90 gadu pārtraukuma pilotprojekta veidā 2021. gada rudenī latgaliešu rakstu valoda atgriezās Latgales skolu programmās kā brīvās izvēles nodarbības. Aizvadītajā mācību gadā latgaliešu valodu bērni varēja mācīties 26 skolās visā Latgalē, bet jaunajā mācību gadā tādu gatavību nodrošināt latgaliešu rakstu valodas mācīšanu izrādījuša vēl vismaz 20 skolas, tomēr viss atduras naudas pieejamībā, skolu programmu noslogotībā un nepietiekoši daudzu skolotāju sagatavotībā, arī neieinteresētībā mūsdienu informatīvi pieblīvētajā laikā.
"Vosoruošona varbūt tādā ziņā ir kā salmiņš, pie kā šobrīd pieķerties. Diemžēl šobrīd ir tā situācija, liela neskaidrība, vai tiks turpināts tāda veida finansēšanas un atbalsta modelis, kā tas bija iepriekšējos divus gadus.
Šobrīd skolas un pašvaldības, protams, to var organizēt kā interešu izglītību. Diemžēl, lai arī daudziem latgaliešu valoda ir dzimtā valoda, skolā tev jāiztiek tikai ar interešu izglītību, un tu nevari to mācīties profesionāli atbilstošā līmenī.
Ar to mēs šobrīd arī saskaramies tādās jomās kā, piemēram, žurnālistika vai jaunie skolotāji, kur pietrūkst cilvēku, kas pārzina latgaliešu rakstu valodu tādā līmenī, kā mēs to prasītu no latviešu valodas. Aizvien vairāk latgaliešu valoda parādās publiskajā vidē un līdz ar to rodas vajadzība pēc speciālistiem, bet tās bāzes, kā mācīties, nav."
Latgaliešu valodas un kultūras kursi ar nosaukumu "Vosoruošona" Rēzeknes novada Rogovkā sāksies svētdien, 30. jūlijā, un ilgs līdz 3. augustam, dodot iespēju nodrošināt zināšanas latgaliešu rakstu valodā, izzināt metodes, resursus, līdzekļus, kas būtu noderīgi mācību priekšmeta "Latgalīšu rokstu volūda" mācīšanai skolā, padziļināt zināšanas par latgaliešu literatūru, Latgales kultūrvēsturi un mūsdienu latgaliskās kultūras procesiem.
