Nacionālās bibliotēkas "Ziedoņa" zālē pulcējas darba kolēģi – gan jaunie, kuri sākuši strādāt nesen, gan tie, kuri Andri Vilku pazīst kopš jaunības. Kolēģi sagatavojuši pārsteigumus. Tiek nodziedāta viena no Andra Vilka mīļākajām dziesmām.
Toreizējā Valsts bibliotēkā Andris Vilks par bibliotekāru sāka strādāt 1978. gadā, vēl būdams Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes students. Par šo izvēli viņš pateicīgs savai klasesbiedrenei un dzīvesbiedrei.
"Kad beidzām vidusskolu un jādomā par studijām, man bija milzīga dilemma. Mani interesēja ļoti daudzas lietas... un es skatījos, ka mana sieva Aira gatavojas iestāties Universitātes bibliotekāros. Un es biju pārsteigts, ka tāda specialitāte ir.. nevarēju izlemt un beigās es iedomājos, ka tas viss, kas mani interesē, sanāk vienviet kopā tajās bibliotēkas zinībās. Un izrādījās patiesība. Man bija iespēja saskarties ar visām tām jomām, kas mani interesēja," stāstīja Vilks.
Sākumā viņš strādāja Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, līdz 1989. gadā tika uzaicināts kļūt par bibliotēkas direktoru.
Mani bija ļoti jāpierunā. Es ļoti negribēju. Bet bija tāda situācija, ka mainījās ne tikai bibliotēkas vadība, bet mainījās viss tajā brīdī Latvijā. Jauni cilvēki, man bija 32 gadi," atzina Vilks.
Viņš uzsvēra, ka bibliotēku tīklu sociālā loma pieaug – īpaši reģionos. Bez lasīšanas un lasītprasmes nevar attīstīt cilvēces domāšanu un stiprināt eksaktās zinātņu nozares.
Darba biedri slavē viņa enciklopēdiskās zināšanas ne tikai grāmatniecībā, bet par pasaules kultūru kopumā. Cilvēks, kam vienmēr ir daudz radošu ideju, – sacīja Anda Lamaša, kura ar Andri Vilku kopā strādā 40 gadus.
"Bijis iniciators daudzām izstādēm, projektiem. Pat ja ideja nākusi no cita, viņš ir mācējis to apaudzēt pa pagalītei. Iedvesmai piemest vēl un vēl. Nav traucējis cilvēkiem izpausties. Nav bijis cenzors," pauda Lamaša.
Andra Vilka laiks Nacionālās bibliotēkā bijis ļoti piesātināts – Latvija atguva neatkarību, sākās digitalizācija un ir uzcelta jaunā ēka. Gaismas pils vairs nav tikai grāmatu krātuve, bet arī kultūras centrs.
"Bibliotēkas nozare ir viena no tām, kas ārkārtīgi izmainījusies pēdējos gados. Līdz ar to, ka Andris Vilks beidz darba gaitas, ar viņu faktiski aiziet vesels gadsimts pašas nozares attīstībā," sprieda Lamaša.
Bibliotēkas vadību Andris Vilks nodod Dagnijai Baltiņai, līdzšinējai Speciālo krājumu departamenta vadītājai.
"Man patīk šī doma, ka viņš ir noturējis Latvijas sabiedrībā un iedzīvinājis, cik mēs esam gudra, zinoša un spējīga sabiedrība. Un viss, ko iemieso Latvijas Nacionālā bibliotēka, ir Latvijas veiksmes stāsts. Un tas ir mantojums, ko es ar gandarījumu nesīšu tālāk," atzina Baltiņa.
