Jaunā ekspozīcija ar dažādiem priekšmetiem un digitāliem risinājumiem atklāj 19.–20. gadsimta Kurzemes piekrastes iedzīvotāju ikdienu, latviešu un lībiešu zvejnieku un zemnieku dzīvi, arī zvejnieku kolhozu ziedu laikus. Tapusi arī ekspozīcija par Ziemeļkurzemes dabu.
Jauno Piejūras brīvdabas muzeja ēku un ekspozīciju atklāj, nevis griežot svinīgo lentu, bet gan milzu ķēdi piemetinot pie enkura, tā simboliski apliecinot, ka kuģis ir noenkurojies.
Arhitekte Ija Rudzīte Latvijas Radio atklāj muzeja vajadzībām veidotās ēkas koptēlu, kas atgādina kuģa vraku, savukārt koka detaļas ataino laivas un to rakstus.
"Tā ir piejūra, laivas, kuģi – tās ir vērtības, asociatīvi kā brīvdabas muzejs Rīgā; tie ir tautiskie raksti, koks. Dzima ideja, ka gluži kā ir salikti enkuri, ejot uz jūras pusi pa taku, te jāpietauvojas senam vrakam ar citu spozmi. Tā radās ideja par veca kuģa metāla vraku, kas iestrēdzis te uz mūžu."
Muzeja saturisko pusi un ekspozīciju "Pie jūras un uz zemēm" veidojusi "Dd studio" kopā ar sadarbības partneriem un Ventspils muzeja speciālistiem. Pirmais viņu darbs divtūkstošo gadu sākumā bija Ventspils muzejs Livonijas ordeņa pilī, bet tagad jau Piejūras brīvdabas muzejs. Tas bija cits laiks un pirmās digitālās iespējas, kādu agrāk muzejos nebija, stāsta SIA "Dd Studio" ekspozīcijas veidotājs Jānis Mitrēvics:
"Bija prieks vēl vienreiz atgriezties uz Ventspili. Šoreiz uzdevums bija cits, izveidot ekspozīciju, kur, protams, ir izmantoti digitālie mediji. Mūsu filozofija ir tāda, ka digitālajam brīnumam ir jākalpo satura atklāsmei. Mūsdienu dzīve nav iedomājama bez digitālā, bet tajā pašā laikā tam ir jābūt otrā plānā, tam ir jābūt palīgam."
Tā dažādus senos vairāk nekā 300 muzeja priekšmetus, kas saistīti ar piekrastes ļaužu – zvejnieku un zemnieku – dzīvi piejūrā 19. un 20. gadsimtā, sākot ar lauku sētām, lībiešiem un latviešiem, zvejnieku lielajiem zābakiem un āķiem, zivju kūpināšu un citiem arodiem, papildina arī animācijas vai, piemēram, digitāls ekrāns, kas kalpo stāstam par Padomju armijas klātbūtni piejūrā, par sadaļu "Slēgtā zona" stāsta Jānis Mitrēvics: "Smiltis notrauš nost, tad var dabūt papildu informāciju par tām padomju lietām. Te ir jūras krasts, kuru katru vakaru uzara, lai būtu redzams, kas notiek krastā. Ir robežsargi, informācija par to, kā tas izskatījās un kas notika jūras krastā."
Ventspils muzeja direktora vietnieks, vadošais pētnieks Armands Vijups teic: "Tādām būtu jāizskatās muzeja krājuma telpām katrā muzejā, esam priecīgi, ka mums ir tieši tādas."
Jaunajā muzejā ēkā apmeklētāji caur stikla logiem varēs daļēji ielūkoties arī muzeja krājumā. "Viena daļa no 26 tūkstošiem priekšmetu, tas ir tas, ko apmeklētāji parasti neredz, ko redz muzejnieki. Krājums, kas ir pētniecībai, izstādēm, jaunām, pastāvīgām ekspozīcijām, tas viss glabājas šeit vai glabāsies. No pagaidu vietām vēl tiek pārvesti. Viss etnogrāfiskais krājums – no pils pārcelsies tūkstošiem priekšmetu," teic Armands Vijups.
Ventspils muzeja direktores vietnieks ar gandarījumu izrāda jaunās muzeja telpas, uzsverot, ka viena no būtiskajām jaunā muzeja vērtībām ir tieši atbilstošas telpas un apstākļi muzeja krājuma glabāšanai, kam atvēlēta lielākā daļa no muzeja ēkas.
Šāda projekta īstenošanu ar pašvaldības atbalstu atzinīgi vērtē arī Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla: "Mēs joprojām sapņojam par Liepājas Jūrniecības muzeju, ir liels prieks, ka Ventspils kolēģiem ir izdevies īstenot daļu no savas ieceres, par to ļoti priecājamies. Ir ļoti laba ekspozīcija, muzejs ir ieguvis mūsdienīgas krājuma telpas, kas, manuprāt, ir liels sasniegums. Tā ir liela sapratne no pilsētas vadības, ka pilsētas kultūras mantojums atrodas ļoti labās un mūsdienīgās krājuma telpās."
Taču paša projekta īstenošana vairāk nekā sešu gadu garumā nebūt nav bijusi vienkārša. Korekcijas ieviesa Covid-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, nācās lauzt līgumu ar iepriekšējo būvnieku, bet, lai turpinātu ēkas būvdarbus, tika veiktas vēl divas iepirkuma procedūras. Taču tagad sarežģītais un izaicinājumu pilnais darbs ir izdarīts, saka Piejūras brīvdabas muzeja vadītājs Artūrs Tukišs:
"Ne tikai darbiniekiem ir tagad labāki apstākļi, restaurācijai un pašam krājumam, bet pievienotā vērtība – ekspozīcija, kas savienota ar to ekspozīcijas daļu, kas atrodas ārā, muzejs ir 4,5 ha liels, vēl mazbānītis ar 5 km sliežu, visa šī saimniecība, komplekss ir diezgan gudri savienots kopā.
Cilvēkiem, kuriem ir izpratne par kulturvēsturiskām vērtībām, tā būs unikāla vieta Latvijā, kur vienlaicīgi apvienots kopā vēsturiskais, etnogrāfiskais un modernais. Tā ir diena pret nakti," saka Artūrs Tukišs.
Kā līdz šim muzeja darbinieki strādājuši, atceras, Ventspils muzeja direktore Solvita Ūdre: "Kā iepriekš strādāja brīvdabas muzeja kolēģi, man sirds sāpēja. Iepriekšējā ēka bija būvēta no saplākšņiem, apšūta ar šīferi, ziemā rokas un kājas sala, ūdens bija sasalis, restauratoriem bija ledus jāizkausē, lai varētu sākt strādāt. Tas man ir ļoti svarīgi, ka darbiniekiem ir labi darba apstākļi."
Izmantojot mūsdienīgu aprīkojumu un palielinātāju, metāla restauratore Līva Ķemere rūpīgi attīra no putekļiem detaļas, caur kurām vērti diegi senās stellēs: "Ļoti jaudīgas iekārtas. Viss ir pārsvarā jauns, nosūcēji, lupas, lampas, viss ir jauns."
Tas ir liels notikums ne tikai muzeja, bet arī Ventspils pilsētas vēsturē, saka Ventspils muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Stella Lindenberga: "Jo jauns muzejs, tieši ēka speciāli muzeja vajadzībām, – nekas tāds nav piedzīvots gadu desmitiem. Darbiniekiem strādāt tādos apstākļos ir pat izredzētība zināmā mērā."
Piejūras brīvdabas muzeja jaunajā ēkā tagad dzirdamas arī dabas skaņas, tā radot meža klātbūtni. Ekspozīcijā vieta atvēlēta Ziemeļkurzemes dabai, putniem, dzīvniekiem un augiem.
Jaunā muzeja ēka ir daļa no apjomīgā projekta "Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība". 2018. gadā tika parakstīts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par šī projekta īstenošanu. No Ventspils līdz pat Kolkai kopumā īstenoti dažādi projekti vairāk 7,3 miljonu eiro vērtībā.
