Tad tos dokumentēs un sistematizēs, un rezultātā taps gan plašs pētniecības materiāls zinātniekiem un studentiem, gan iedvesmas avots žurnālistiem un rakstniekiem.
Mutvārdu ekspedīcijā savāktais materiāls ir dzīvā vēsture, kas var pastāstīt vairāk par jebkuriem arhīva dokumentiem, saka šīs ekspedīcijas dalībnieki.
Mutvārdu vēstures liecību vākšana ir skaists un nebeidzams process, jo katrs teicējs ir kā vesela pasaule, un intervija dod iespēju šai pasaulei pieskarties un ieskatīties nedaudz dziļāk. Tā par savu darbu šajā mutvārdu ekspedīcijā saka mutvārdu vēstures un kultūras mantojuma pētnieku biedrības "Divruna" pētnieki un iesaistītie DU mācībspēki un studenti. Augstskola jau 20 gadus veic šādus pētījumus, un savāktais materiāls ir gana plašs, atzīst Mutvārdu vēstures centra pētniece, docente Maija Grizāne.
"Šobrīd ir vairāk nekā 1200 interviju ierakstu. Mūsu nelielajai kapacitātei tas apjoms ir milzīgs un ir ļoti augsti novērtēts ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju kolēģu vidū. Viņi brauc un izmanto mūsu kolekciju," stāsta docente.
Katrs iemūžinātais dzīvesstāsts ir unikāls, neatkārtojams un ļoti svarīgs vēstures izpētei, īpaši par laiku, kad daudz ko informatīvajā telpā nosaka varas diktāts, – tā par šo ekspedīciju apkopojumu saka DU Mutvārdu vēstures centra krājuma glabātāja Laima Grišule.
"Es ļoti priecājas, ka DU Mutvārdu vēstures centrs savu darbību sāka pirms 20 gadiem, kad vēl bija cilvēki, kas varēja pastāstīt par 20. gadsimta 20.–30. gadiem. Šādu cilvēku mūsdienās ir palicis ļoti maz, un īstajā brīdī iesākta šī darbība, jo caur arhīva dokumentiem, caur presi, caur padomju laikā rakstītajiem vēstures avotiem mēs uzzinām tikai vadošās varas pozīcijas, bet šī mutvārdu vēsture ir ikdienas cilvēka skatījums uz notiekošo, un tas atklāj vairāk esošo situāciju, nevis vēlamo un to, ko deklarēja varas iestādes."
27. maijā sākas kārtējā mutvārdu vēstures ekspedīcija, kā saka Maija Grizāne – atkal atbildīgs un interesants darba cēliens nedēļas garumā: "Sākumā sanāksim kopā, sakārtosim dokumentus, vēlreiz pārbaudīsim aparatūru, jo diktofoniem ir baterijas, un jābūt līdzi obligāti papildu komplektiem. Katra intervija tiek dokumentēta, un tas ir svarīgs komplekss, kas pēc ekspedīcijas nonāk mūsu centrā. Krājuma glabātāja šos dokumentus apstrādā un ievieto datus katalogā, un tas viss smuki tiek saglabāts mūsu plauktos, lai pēc tam varētu izmantot."
"Tā ir dzīvā vēsture, kura mums var pastāstīt daudz vairāk nekā arhīva dokumenti vai kādi citi vēstures avoti. Tas ir cilvēku izjūtas, emocijas, pārdzīvojumi un arī pārdomas par viņu pašu dzīvi.
Tad tas kļūst par vērtīgu informācijas avotu tieši vēstures pētniecībā," piebilstot, ka šie materiāli interesanti arī stāstnieku pēcnācējiem, ģimenes locekļiem, teic Maija Grizāne. "Viņiem ir ļoti interesanti turēt savā mājas arhīvā šo cilvēku ierakstus, dzirdēt viņu balsis, īpaši, ja cilvēks jau aizgājis aizsaulē. Tad šie ieraksti paliek par ļoti vērtīgu ģimenes arhīva sastāvdaļu."
Šajā reizē ar Valsts kultūrkapitāla fonda Sēlijas kultūras programmas atbalstu mutvārdu ekspedīcija notiks Sēlijā. Tradicionāli tajā piedalīsies arī Zane Melāne, Rotko muzeja Krājumu departamenta vadītāja, kura, vēl studente būdama, pirms 20 gadiem lika pamatus pirmo ierakstu veikšanā un šo tradīciju turpina joprojām: "Grūti pateikt, cik cilvēku es aptaujāju un cik dzīvesstāstu dzirdēju, bet katrs no tiem patiesi ir unikāls. Reizēm ikdienišķs stāsts pēkšņi atklāj ļoti interesantus faktus – gan kultūrvēsturiskus, gan paša cilvēka dzīvē nozīmīgus faktus. Es pati nāku no Sēlijas, un Sēlija man ir tuva kā dzimtais novads, bet
Sēlija ir īpaša ar to, ka šis nemateriālais kultūras mantojums šajā vēsturiskajā zemē ir pētīts mazāk nekā citos novados. Tāpēc ir svarīgi apzināt tieši Sēlijas cilvēku dzīvesstāstus un veidot pētījumus tieši par šīs vēsturiskās zemes aktuālajiem vēsturiskajiem problēmu jautājumiem.
Valērija Seile ir savulaik teikusi, ka bez pagātnes nav nākotnes. Mūsu nākotne balstās uz mūsu pagātnes pieredzi, uz mūsu vēsturisko apziņu, tāpēc ir būtiski pētīt un apzināties vēstures lomu sabiedrībā kopumā."
Šoreiz būt par vēstures liecību nesējiem un dalīties ar savu dzīves stāstu un atmiņām par pagātni tiks uzrunāti Sēlijas piecu Augšdaugavas novada pagastu – Laucesas, Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šederes – iedzīvotāji.
