ĪSUMĀ:
- Vecrīga kļūst arvien tukšāka – tajā nav ērti dzīvot.
- Mērķis – Vecrīgai piesaistīt arī arvien vairāk tūristu.
- Rīgas dome Vecrīgā plāno uzlabot vides pieejamību – bruģī iestrādāt gludākas joslas.
- Šogad sākas Vaļņu ielas projektēšana.
- Domē pieņemts plāns piešķirt vēsturiski lielāko budžetu mākslai, kultūras pasākumiem, lai atdzīvinātu gan Rīgas vēsturisko centru, gan Vecrīgu.
- Doma laukumā tiks ierīkots paviljons atpūtai un pasākumiem; Līvu laukumā cels paviljonu – tornīti.
- 11. novembra krastmalā mākslinieks Andris Eglītis veidos skulpturālus darbus, kuros varēs atpūsties.
- Pagaidu labiekārtojums un instalācijas būs tikai priekšvēstneši tam, kas sekos vēlāk.
- Rīgas Centra attīstības biedrības loceklis: "Ja vietējie paši neapmeklē un neapdzīvo Vecrīgu, kāpēc mēs gribam, lai to cauru gadu darītu tūristi?"
Centrs tukšojas
Pēdējos gados Rīgas vēsturiskais centrs un Vecrīga zaudē savus iedzīvotājus. Aptaujājot cilvēkus uz ielas, viņi priecājas par sastādītājām puķēm un organizētajiem pasākumiem, bet paši Vecrīgas iedzīvotāji norāda, ka dzīvot Vecrīgā nav ērti. Arī sastaptie tūristi atzīst – šķiet, ka Vecrīga ir tukša, acīs krīt daudzās pamestās mājas.
"Trūkst cilvēku. Tā ir galvenā problēma, kāpēc gan Rīgas vēsturiskais centrs, gan Vecrīga, gan Rīga un Latvija kopumā… Nu, mēs nevaram piepildīt vairs īsti tās pilsētas un mājas, kas mums ir, jo mūsu kopējais skaits sarūk. Tiklīdz mēs tos cilvēkus dabūjam vienā vietā, tas nozīmē, kādā citā paliek kaut kāds tukšums," pauda Ozola.
Līdz ar to ir ārkārtīgi svarīgi piesaistīt tūristus, un Vecrīgai, protams, ir visi priekšnosacījumi, lai tas varētu notikt. Tāpat viena no pašvaldības prioritātēm ir vides pieejamības uzlabošana Vecrīgā.
"Ir izstrādāts projekts, precīzāk priekšizpēte, Vecrīgai, kā to pieejamību uzlabot, tieši domājot par segumiem, par to, kā bruģī var iestrādāt gludākas joslas, lai cilvēkiem gan ar bērnu ratiņiem, gan ratiņkrēslos būtu vieglāka pārvietošanās.
Un, protams, arī gājējiem, jo daudzviet tas bruģis mums ir nelīdzens un ar lieliem robiem," atzina Ozola.
Tikt galā ar bruģi ir liels plāns, ko nebūs iespējams īstenot ātri, piebilda Ozola, vienlaikus norādot, ka vismaz šogad jau sākas Vaļņu ielas projektēšana. Virzība uz to, lai kļūtu labāk, notiek, viņa uzsvēra.
Plāns ar vēsturiski lielāko budžetu
Rīgas domē šogad ir pieņemts plāns ar vēsturiski lielāko budžetu gan ar mākslas, gan kultūras pasākumiem, gan citiem instrumentiem, lai atdzīvinātu gan Rīgas vēsturisko centru, gan Vecrīgu.
"Rīgā pasākumu programma vasarā ir diezgan piepildīta. Ir jau virkne lietu notikušas, Zāļu tirgus tikko bija, rallijs ir programmā un dažādas sporta spēļu skatīšanās, arī Rīgas vasaras kultūras programma, protams, pavisam drīz sāksies.
Papildus tam būs vides instalācijas. Mākslinieki un arhitekti strādā pie tā, lai Doma laukumā būtu paviljons, kā arī Līvu laukumā un 11. novembra krastmalā," stāstīja Ozola.
Plānā paredzēti arī dažādi labiekārtojumi, taču, kā secināja Ozola, "kā vienmēr – pašvaldībā ar iepirkumiem ir mazliet neparedzamas lietas". Līdz ar to plāna labiekārtojumu daļa netiks īstenota jūlijā, bet būs jāpagaida mazliet ilgāk. Bet ar vides instalācijām viss iet, kā plānots.
Pagaidu priekšvēstneši
"Doma laukumā būs tāds paviljons, kurā cilvēki var mazlietiņ atpūsties, tur notiks arī vasaras kultūras programmas pasākumi. Līvu laukumā būs paviljons, kas atgādinās tornīti. Savukārt 11. novembra krastmalā mākslinieks Andris Eglītis veidos skulpturālus darbus, kur būs tādi tīkli, kuros pasēdēt, atpūsties, pagulēt. Tā ka, manuprāt, būs diezgan liela dažādība," stāstīja Ozola.
Vienlaikus dizainere atzina, ka viss, kas paredzēts šogad, ir tikai priekšdarbi tam, kas plānots, – gan pagaidu labiekārtojums, gan pagaidu instalācijas būs tikai priekšvēstneši tam, kas sekos vēlāk.
"Skaidrs, ka projektēšana un būvniecība aizņems vairākus gadus, lai pielāgotu Vecrīgā ielas. Tā ir diezgan nozīmīga pārbūve. Bet šis labiekārtojums un vides objekti ir tāda kā pagaidu lieta, kas nāk vispirms, lai mums nav viss tas laiks jāgaida, neredzot neko, lai kaut kas jau parādītos ielās," skaidroja Ozola.
Piepildīt, bet nesabojāt
Rīgas Centra attīstības biedrības pārstāvis Kaspars Kondratjuks piekrita tam, ka Vecrīgā ir daudz tukšu māju un telpu, kuras ir jāpiepilda.
"Skaidrs, ka tā Rīga mums ir skaista, ēkas ir skaistas, un viss ir ļoti forši, bet ir jāmeklē kaut kāds balanss, kā nebojāt to vēsturisko, bet arī piepildīt to telpu," vērtēja Kondratjuks.
Vienlaikus, viņaprāt, Vecrīga pārāk daudz tiek fokusēta un pārdota tūrismam, nereti atstājot novārtā tās vietējos iedzīvotājus un cilvēkus.
"Godīgi sakot, tā ir tāda nebeidzama pārdošana. Mazliet vispār pietrūkst uzmanības uz pašiem iedzīvotājiem – tā, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk dzīvot.
To var redzēt arī no instalācijām, kuras ir tikai sezonālas, vai labiekārtojumiem, kas ir sezonāli, nevis tiek veidoti paliekoši un ilgtermiņam. To var redzēt arī kafejnīcās un restorānos pēc cenām – tikko beidzas sezona, uzreiz restorāni ir tukši un saka, ka nav klientu, jo viņu fokuss ir likts uz tūrismu. Bet kur mēs ejam, kad kaut kur aizbraucam? Tur, kur iet vietējie," skaidroja Kondratjuks.
Ja vietējie paši neapmeklē un neapdzīvo Vecrīgu, kāpēc mēs gribam, lai to cauru gadu darītu tūristi, sprieda Kondratjuks.
