Bibliotēku informācijas sistēma "Alise" aizvadītajās nedēļās pārstājusi darboties. Līdz ar to bibliotekāriem bija grūtības saprast, vai grāmata ir pie lasītāja vai plauktā.
"Tagad mums jādzen pēdas, kas kuram ir. Katram, kurš atnāk, prasām – kas tev vēl mājās palika? Tā viltīgi jautājam," stāsta Rēzeknes Bērnu bibliotēkas vadītājas pienākumu izpildītāja Vija Logina.
Bērnu bibliotēkās vasaras mēneši ir tie apmeklētākie, turpina Logina:
"Varbūt mums vajadzēja, kā arī direktore teica, apturēt to darbu, bet mums jau žēl to bērnu baru, kas stāv sanākuši. Gribējām, lai viņam varam iedod, jo pamēģini tu ieaicināt jaunu cilvēku!"
Publisko bibliotēku informācija sistēma "Alise" nestrādājusi vairākas dienas. Vēl joprojām pilnībā nedarbojas muzeju kopkatalogs.
Kultūras informācijas sistēmu centra direktora vietnieks Jānis Ziediņš skaidro:
"Sistēmu nepieejamība bija no vairākām dienām līdz pat trīs nedēļām, un mēs joprojām strādājam pie atsevišķām sistēmām, kas ir sabojātas un ir jālabo dati. Arī rezerves kopijas ir ne tik korektas, kā vajadzētu būt."
Krīzes iemesls – avārija jeb programmēšanas kļūda Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centrā. Lai ne tikai šādu kļūdu, bet arī kiberuzbrukuma gadījumā būtu gatavi, jāstiprina rezerves, norāda Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
"Pašas bibliotēkas spēkos, šī brīža budžetā to nav iespējams izdarīt. Attiecīgi būtu nepieciešams Kultūras ministrijai sniegt finansējumu atbilstoši saņemtajiem pakalpojumiem,"
norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tehnoloģiju departamenta direktors Jānis Freimanis.
Vēl viens risinājums – augstas pieejamības sistēmas būtu jāizvieto divās lokācijās nevis vienuviet, kā ir tagad. Arī tam būtu nepieciešams papildu finansējums.
