ĪSUMĀ:
- Leļļu teātra repertuāra padome izņem no repertuāra izrādi "Krokodils Gena un Pekausis".
- Leļļu teātris krievu auditorijai paredzētajās izrādēs izmantos bezvārdu valodu.
- Nacionālā apvienība virza Valsts valodas likuma grozījumus, lai liegtu kinoteātros demonstrēt filmas ar titriem krievu valodā.
- Kino izplatītāji prognozē, ka skatītāju skaits samazināsies par 20%.
- Pētījumi liecina, ka Latvijā mākslas formas, kurās ļoti būtiska ir valoda, cittautiešu vidū nav ļoti populāras.
Jaunos krievu propagandas varoņus teātris noņem no skatuves
Latvijas Leļļu teātra izrāžu kalendārā 6. maijā paredzētais stāsts "Krokodils Gena un Pekausis" krievu valodā ir aizstāts ar izrādi par drosmīgā mangusta Riki-Tiki-Tavi cīņu ar karalisko kobru ģimeni. Leļļu teātra direktors Mārtiņš Eihe norāda, ka tas bijis repertuāra padomes lēmums: "Tas bija saistīts ar to, ka presē parādījās virkne bilžu ar šiem diviem tēliem – gan Genu, gan Čeburašku Krievijas armijas formās ar Z burtu virsū un ar automātiem. Un mēs diezgan vienprātīgi nolēmām izrādi noņem no repertuāra, jo, ja kāda valsts izvēlēsies tēlus izmantot savā propagandā, mēs to neatbalstīsim." Izrādē nodarbinātajiem aktieriem šo lēmumu grūti pieņemt.
"Es neesmu ļoti apmierināts ar šo lēmumu, jo, ja izmanto šo principu, gandrīz visas lelles tagad izmanto propagandai. Ja jūs vienkārši ieguglējat Sarkangalvīti, jūs pēc minūtes atradīsiet kaut kādu stulbu bildi, tad ko – mums izņemt visas izrādes?" jautā Ukrainā dzimušais aktieris Jurijs Luniks. Viņa kolēģe, aktrise Kristīna Varša stāsta, ka repertuāra padomes lēmums bijis pārsteigums gan aktieriem, gan skatītājiem, kas līdz tam pat nav nojautuši, kādiem mērķiem tagad kalpo Pekausis un Gena: "Priekš mums tas ir stāsts par draudzību, un mums tie ir tēli no mūsu bērnības, un mēs zinām, ka arī tagad vecāki veda bērnus uz izrādi, un tā bija tik krāšņa, spilgta, bija smukas lelles, bērniem ļoti patika šī izrāde."
Krievu valodas vietā Leļļu teātrī izmantos bezvārdu valodu
Iespējams, ka pavisam drīz Pekausim un Genam noliktavā pievienosies arī citi tēli. Šobrīd Leļļu teātra repertuārā ir 18 izrādes krievu valodā. No rudens pēc kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) rīkojuma nebūs nevienas, tāpēc teātris neiestudēs arī šogad plānā paredzētās jaunās izrādes krievu valodā. "Tas, ko mēs darām, mēs rēķināmies, ka daļu izrāžu mēs veidosim bez teksta, arī šobrīd mums jau tādas ir dažas repertuārā, viena arī šinī gadā tapa – Jāņa Znotiņa izrāde. Un arī nevalodā, kas diezgan izplatīta prakse bērnu un jauniešu teātrī, sevišķi ar lellēm vai objektiem spēlējot. Tā kā mēs nevaram teikt, ka nebūs pieejamas izrādes, izrādes būs pieejamas," stāsta Leļļu teātra direktors Mārtiņš Eihe.
Aktieris Jurijs Luniks neslēpj, ka izstāstīt stāstu bezvārdu valodā ir jauns izaicinājums: "Tā ir diezgan grūta valoda. Ļoti grūts veids, ko uz skatuves izmantot. Būs grūti, bet mēģināsim." Leļļu teātra aktrise Kristīna Varša baidās, vai auditorija šo jauno saziņas veidu ar skatītāju pieņems: "Laikam tā ir viena no iespējām, ko teātris varēs piedāvāt. Mēs skatīsimies, kā skatītājs uz to reaģēs. Jo pagaidām to reakciju, ko es redzēju internetā: skatītāji ir šokā, ir apmulsuši, un – vai viņi gribēs nākt?
Būs citiem teātriem iespēja piedāvāt bērniem izrādes krievu valodā, bet mums jāatceras, ka mēs esam vienīgais profesionālais leļļu teātris."
Dzejnieks un poētiskā multimediju projekta "Orbīta" dalībnieks Sergejs Timofejevs uzskata, ka, liedzot krieviem izrādes dzimtajā valodā, tiks palaista garām iespēja pašos mazākajos skatītājos ielikt pamatus piederības sajūtai Latvijai: "Vai mēs gribam, lai būtu tā iespēja ieiet Latvijas kultūras telpā caur kaut kādiem kvalitatīviem produktiem arī krievu valodā, vai pavisam mēs to negribam, – tāds konceptuāls jautājums. Jo man liekas, ka ir iespēja arī krievu valodā piedāvāt saturu, kas ir par Rietumu vērtībām, par Latvijas vērtībām, par demokrātiskām vērtībām, un kas var veidot to piederības sajūtu. Un principā varbūt mēs varam domāt arī par to, kā krievi, krieviski runājošie eksistē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, un veidot kaut kādu saturu, komunikāciju arī starp tiem, kas dzīvo mums blakus."
Saeimā virzīs likuma grozījumus, lai liegtu titrēt filmas krievu valodā kino
Pārtraucot piedāvāt izrādes krievu valodā, vismaz pagaidām Leļļu teātra vadība nevienu aktieri no darba neplāno atbrīvot. Tiesa, pēc Mārtiņa Eihes aprēķiniem, vairs nespēlējot izrādes krievu valodā, Leļļu teātris zaudēs apmēram trešdaļu no pašu ieņēmumiem.
Kamēr kultūrtelpai, kura saņem valsts dotāciju, pašu ieņēmumi nav izdzīvošanas jautājums, daudz lielāks izmisums valda kinofilmu izplatītāju vidū.
Saeima drīz pirmajā lasījumā skatīs grozījumus Valsts valodas likumā, to mērķis ir liegt filmas titrēt krievu valodā. Grozījumus sagatavojuši Nacionālās apvienības frakcijas deputāti. Grozījumu iesniedzēju vidū ir arī deputāts Edvīns Šnore: "Šāds ierosinājums ir tādēļ, ka mēs vēlamies izbeigt to praksi, kas ir iesākta jau okupācijas laikā, kad tika ieviests, ka filmas titrēja ne tikai latviski, bet arī krievu titrus lika ar vienu mērķi – to cilvēku ērtībai, kas šeit ieradās no Padomju Savienības.
Padomju Savienība sen ir beigusies, Latvija ir neatkarīga valsts, un no šīs prakses vajadzētu pamazām iet prom."
SIA "Baltic Content Media" direktore Ilze Roķe nespēj pieņemt, ka likumdevēji paši uz savu galvu virza grozījumus, kas ietekmē veselas nozares dzīvi: "Deputāti spēj sākt kaut kādus likumprojektus, vispār nerunājot ar industrijas pārstāvjiem, un mēs tiešām esam šokā. Kā var pateikt, ka šis jaunais likums neatstās nekādu ietekmi uz tautsaimniecību, jo mēs esam parēķinājuši par 2022. gadu, kas arī nebija pilns gads, jo tikai no aprīļa varēja normāli strādāt, ka mēs zaudēsim, ja tiks pieņemts likums, piemēram, nākošgad, gandrīz miljonu PVN. Es domāju, ka tas ir pietiekoši ietekmīgs cipars, lai neteiktu tā, ka – hei, ietekmes nav."
Kino izplatītāji grib trīs gadu pārejas laiku
SIA "Baltic Content Media" direktore Ilze Roķe prognozē, ka, spēji atsakoties no filmu titrēšanas krievu valodā, kinoteātri zaudēs 1/5 auditorijas: "Ja būs skatītāju samazinājums kinoteātros, tad būs naudas samazinājums izplatītājiem. Ja mēs tagad riskējam ar savu privāto naudu un pērkam filmas, piemēram, "oskarotās" filmas vai kāda festivāla filmas, tad nākotnē, ja mēs jau skaidri zinām, ka mums būs 20% samazinājums, mēs ļoti apsvērsim iespēju vispār tās filmas pirkt.
Ļoti iespējams, ka mums paliks uz kinoekrāniem tikai lielās supervaroņu filmas, animācijas filmas. "Arthouse" pazudīs."
Kinofilmu izplatīšanas nozares lielākie spēlētāji pēc apspriedes ar Nacionālā kino centra pārstāvi vienojušies, ka, lai atteiktos no filmu titrēšanas krievu valodā, nepieciešams noteikt trīs gadu pārejas periodu. Saeimas deputāts Edvīns Šnore nepieļauj šādu kompromisu: "Pārejas periodu no kā? 30 gadus jau mums ir pārejas periods. Krievu titri priekš to ērtības, kas šeit atbrauca. Cik tas pārejas periods? Viņiem jau vajadzēja 1991. gadā būt noņemtiem, kāds pārejas periods? Priekš kam?"
Ilze Roķe uzskata, ka nevar neņemt vērā realitāti – Rīgā 46% ir krievvalodīgi skatītāji: "Tad mēs rēķinām, ka 20% varētu negribēt atpūsties, lasot subtitrus latviešu valodā. Un jāatceras, ka mēs zaudējam arī ukraiņus." Edvīns Šnore uzskata, ka vēlmes Latvijā uzturēt krievu pasauli ir daudziem un no divvalodības ir jāatsakās daudzās sfērās: "Vai mums ir interese, lai šeit būtu krievu pasaule, vai mums ir interese, lai šeit būtu neatkarīga Latvijas valsts, kas ir orientēta uz Rietumiem."
Cittautieši nav aktīvi kultūras norišu apmeklēšanā Latvijā
Kultūrpatēriņa pētījumi liecina, ka tai sabiedrības daļai, kas Latvijā sevi identificē kā cittautiešus, kultūras patēriņš ir daudz zemāks nekā latviešu vidū. Latvijas iedzīvotājiem, kas nerunā latviski, topa kultūras aktivitātes ir populārās mūzikas koncerts, kultūrvēsturisku vietu, kultūras pasākumu apmeklējums vietējā kultūras centrā, muzeja apmeklējums. Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe norāda, ka tās mākslas formas, kur ļoti būtiska ir valoda, cittautiešu vidū nav ļoti populāras. 2022. gada kultūras patēriņa pētījumā tikai 7%, atzina, ka pēdējā gadā ir apmeklējuši kādu no Latvijas profesionālo teātru izrādēm.
"Jau tagad cittautieši ir pasīvi mūsu kultūras piedāvājuma izmantojumā.
Ja būs aktivitātes, kas centīsies mudināt cittautiešus arvien vairāk latviešu valodu apgūt, tad ģimenēm kultūras pasākuma apmeklējums, kas notiek latviešu valodā, var būt kā tāda papildu informatīva, izglītojoša vērtība. Ja cilvēku interesēs kultūras pieredze, tad no tā piedāvājuma, kas nebūs viņam komfortabls un patīkams, virzīsies uz citu piedāvājumu."
Par jaunumiem cirkā krievu valodā stāsta kulinārijas šovā
Nu jau vairākus mēnešus pēc kultūras ministra Naura Puntuļa lēmuma valsts dotētajām kultūrtelpām ir arī liegta saziņa mājaslapās un sociālajos tīklos krievu valodā. Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers atzīst, ka tas rada sarežģījumus: "Mums jau ir ļoti daudz it kā neverbāla mākslas forma, kur nav vajadzīga valoda, īpaši, lai viņu baudītu, bet skaidrot, kas ir laikmetīgais cirks, kas ir tas, kas saistās ar laikmetīgo cirku, ka tas ir cirks bez dzīvniekiem, to mums ir grūti izdarīt bez valodas. Nākamā lieta – šobrīd ir ļoti daudz ukraiņu bēgļu šeit un cilvēku, kas ir legālā veidā izbēguši no Krievijas, Kremļa diktatūras, un šajā gadījumā mēs festivālā "Re Rīga", kas ir veltījums Ukrainai, speciāla diena, kur ukraiņu mākslinieki uzstājas, un kā komunicēt?"
Valodas dēļ rodas pārpratumi, kurai auditorijai izrāde paredzēta. Ģimenes ar bērniem tiek atvestas uz pieaugušajiem domātu izrādi.
Mārtiņš Ķibers gan ir atradis oriģinālu iespēju, kā uzrunāt krievvalodīgo skatītāju: "Es tagad piedalos vienā privātās TV kulinārijas šovā, lai stāstītu par jaunām cirka izrādēm, par to, kas notiek cirkā, kā cirks izskatās. Tas ir gandrīz vai vienīgais iespējamais vārdiskais skaidrojums, kas mums atliek. Tas liekas mazliet smieklīgi, bet tā es uz to skatos. Es galīgi neraujos būt kulinārijas šovā, bet es redzu to kā iespēju kaut kā krievvalodīgai publikai stāstīt par to, kas notiek Rīgas cirkā."
Sekas valodas politikas maiņai kultūrtelpās grūti paredzēt
"Kultūršoka" uzrunātajiem ekspertiem grūti prognozēt, kādas sekas attiecībā uz cittautiešu kultūras patēriņu atstās krievu valodas ierobežošana Latvijas kultūrtelpās. Dzejnieks Sergejs Timofejevs latviešu un krievvalodīgo telpas salīdzina ar divām reālām telpām: "Mēs vienā telpā izslēdzam gaismu un domājam, ka visi aizies uz to telpu, kur tā gaisma ir, bet varbūt liela daļa paliks tur, kur ir tumsa. Un vai mēs gribam, lai cilvēki paliek tajā tumsā, jo tur nekā nav, tikai "TikTok" un soctīkli. Tur nav kultūras kā vērtības, kultūras arī kā valodas.
Notiek krieviski runājošās sabiedrības daļas marginalizācija vai getoizācija, un es domāju, ka šo variantu neviens īsti negrib, lai mēs virzītos šajā virzienā."
Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe domā, ka kultūras patēriņa procentu tabulās izmaiņas tomēr būs niecīgas: "Tas paradokss ir, ka arī tad, kad bija tā pretimnākšana un kad bija iespēja gan krievu valodā piedāvāt kādas teātra izrādes utt., tad tas krievu auditorijas apjoms jau vienalga nebija liels. Vienalga viņi meklēja to kultūras piedāvājumu kaut kur citur."
