Koncertprogramma sastāv no deviņiem skaņdarbiem un vēstuļu lasījumiem. Scenārijs jaunajiem māksliniekiem ir radies sadarbībā ar dramaturģi Madaru Rutkēviču. Koncerta centrā ir stāsts par komponista Kloda Debisī dzīvi, hronoloģiskā secībā izmantojot daiļrades avotus, tiek uzburta sajūta, ka par savu dzīvi klāsta pats komponists.
"Šis ir viens no pirmajiem lielajiem koncertiem, ko es rīkoju. Kāpēc Debisī mūzika? Manuprāt, gan man, gan Daniilam impresionisma mūzika ir diezgan tuva. Debisī ir viens no spilgtākajiem šī stila autoriem. Jā, tā bija viegla izvēle, ka šis komponists varētu mums piestāvēt," Latvijas Radio raidījumā "Pa ceļam ar Klasiku" atklāja Etīna Emīlija Saulīte.
"Impresionisms man ir tuvs," uzsvēra pianists Daniils Mickevičs. "Bija liels prieks pētīt šo mūziku, atklāt jaunus skaņdarbus un tos izpildīt. Līdz šim ar franču vokālo kamermūziku neesmu bijis tik cieši saistīts, tāpēc man ir jo īpašs prieks atklāt jaunu mūziku, daloties šajā atklājumā ar klausītājiem."
Pianists atklāja, ka koncertā izskanēs komponista Debisī retāk atskaņoti vai pat Latvijā publiski nespēlēti darbi. Sākot ar pavisam agriem darbiem – koncertā varēs dzirdēt komponista pirmo opusu "Madrides princese" – līdz vēlīniem, pēdējam skaņdarbam, kas uzrakstīts īsi pirms viņa nāves. Mākslinieki izvedīs klausītājus cauri visai Debisī dzīvei.
Savukārt aktiera Arta Jančevska uzdevums uzvedumā būs stāstīt komponista dzīvesstāstu – kā viņš ir rakstījis un veidojis savus skaņdarbus. "Man šī ir absolūta avantūra, ar klasisko mūziku esmu uz jūs. Man ir liels prieks būt projektā kopā ar šiem jauniešiem, kas ir brīnišķīgi mākslinieki. Es gūstu tikai pozitīvas emocijas. Ar sava stāstījuma palīdzību es papildinu muzikālo daiļradi," atklāja aktieris.
Pianists Daniils Mickevičs iezīmēja arī grūtības, kuras radās koncerta izveidošanas laikā: "Sākumā Etīna piedāvāja skaņdarbu sarakstu, kuru mēs varētu atskaņot. Man tas patika, bet darba procesā radās arī sarežģījumi, jo ne visus darbus fiziski varēja atrast Latvijā, pat ne Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur jāatrodas būtu visam. Mēs izlēmām dažas dziesmas, kuras bija sākotnējā sarakstā, aizvietot, un īstenībā visas izmaiņas nāca mums par labu. Man ir liels prieks, ka radošajā procesā ir labvēlīgas diskusijas, kas rezultējas ar skaistu muzikālu priekšnesumu un kopdarbu ar aktieri."
Koncerta tapšanas laikā, mākslinieki ir iepazinušies ar Debisī mūziku un vēstuļu tekstiem, atklājot komponista personību un tā mākslas izpausmes tuvāk. "Es noteikti vairāk atklāju par Debisī raksturu. Viņš nemaz nav bijis tik pašpārliecināts, viņam arī ir bijušas savas šaubas un grūtības. Jā, viņš tiešām ir bijis pavisam parasts cilvēks, tāds pats kā mēs visi pārējie mākslinieki," stāstīja soliste.
"Iepazīstoties ar vēstuļu tekstiem, tie lika pārliecināties, ka komponista mūzika un viņa personība ir diezgan atšķirīgas lietas.
Mēs nevaram pilnībā asociēt komponista mūziku ar to, kāds viņš ir bijis dzīvē. Lasot viņa vēstules, mēs tiešām redzam parastu cilvēku, kas varētu tikpat labi mūsdienās staigāt pa ielām un runāties ar mums. Mēs nepamanītu, ka viņš ar kaut ko acīmredzami atšķiras no pārējiem talantīgajiem komponistiem. Manuprāt, tas attiecas uz ļoti daudziem komponistiem. Viņi savā realitātē bijuši vienkārši cilvēki, jo to laiku kontekstā nevarēja saprast, kurš no viņiem paliks atmiņā uz vairākiem gadsimtiem un kurš varbūt pazudīs kopā ar savu laiku," atzīmēja pianists.
Savukārt Artis Jančevskis par komponistu sacīja: "Interesanti ir tas, ka viņš pats bieži vien ir pretrunā ar sevi. Viņš saka, ka nespēj rakstīt, strādāt, kad jūtas slikti, bet pēc tam viņš min, ka labākie darbi un iedvesmas ir no viņu drūmās dzīves eksistences. Kad tad viņš raksta vislabāk?
Viņš ir ļoti pretrunīgs, tāpat arī viņa skaņdarbi… klausoties, kad mani kolēģi spēlē un dzied, viņa mūzika tiešām ir krasa, krāsaina, ka tu saproti, – komponists to ir radījis no tā brīža situācijas gan viņa ārējā, gan iekšējā pasaulē. Viņš ir tāds dzīves līdzatkarīgs cilvēks."
"Mums bija svarīgi uzburt mājīgu, ļoti sapņainu, patīkamu gaisotni, lai pēc iespējas precīzāk atainotu paša komponista dzīvi. Jā, tas noteikti nebūs visvienkāršākais stāsts, jo Debisī dzīvē ir daudz pārdzīvojumu, par kuriem runāt, un tam ir pieejams plašs muzikāls atspoguļojums," norādīja Etīna Emīlija Saulīte.
"Vēlamies radīt to brīvo atmosfēru, kurā cilvēks ar cilvēku sarunājas; to sajūtu, kad gribas dalīties ar savu dzīvesstāstu – pastāstīt, kā klājas man, kā klājas citiem, kā es uztveru dzīvi. Lai tā būtu tāda mīļa, harmoniska saruna pie apaļā galda, kur visi sēž, ēd, čalo… Tiešām – tāda viegluma un brīvības sajūta," uzsvēra Artis Jančevskis.
Iespējams, Lielā ģilde neasociējas ar vietu, kur veidot ģimeniskas un brīvas atmosfēras koncertu, tomēr Artis Jančevskis atzīmēja: "Būtiskākais ir tas, kā mēs paši pret to attiecamies. Man liekas, ka atslēga ir tajā, kā mēs to uzsāksim, kā mēs uzrunāsim tos cilvēkus, kas klausīsies mūs, un kādus spēles noteikumus mēs viņiem piedāvāsim. Un, ja cilvēks, kas atnāks mūs klausīties, būs atvērts mūsu piedāvājumam, es domāju, ka Lielā ģilde būs visperfektākā vieta, lai radītu mājīguma un ģimeniskuma sajūtu, ko mēs arī gribam panākt, – lai tie, kas mūs klausās, uz to brīdi būtu mūsu labākie draugi."
