Kā pārliecināt deputātus, ka kultūra ir pelnījusi vairāk?

Dziesmu svētku biedrība jūtas piemānīta, bet nepadodas

Dziesmu svētku biedrības aktīvisti – diriģenti Ints Teterovskis un Agita Rimšēviča – pacietīgi klauvē pie visām  Saeimā ievēlēto politisko partiju durvīm. Viņi cenšas pārliecināt valsts maka dalītājus, ka amatierkolektīvu diriģentiem nepietiek ar valsts maksātajiem 39 eiro mēnesī un ka summai jābūt līdzvērtīgai pašvaldības maksātajai algas daļai – ap 135 eiro mēnesī. "Šobrīd ir absolūti lielākais vairums diriģentu ar 170 eiro mēnesī. Es nezinu, kas tas ir, tas nav nekas…. Mēs arī, es atvainojos, varam skatīties Satversmes preambulā, kur ir [rakstīts] nodrošināt nācijas pastāvēšanu, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, nodrošināt katra cilvēka labklājību. Nācija, kultūra un labklājība, mēs te esam iekšā. Visi taču to zina, bet iedzīvināts tas nav nevienā mirklī," uzskata Agita Rimšēviča. 

Neilgi pēc šīs vasaras Dziesmu un deju svētkiem nekas neliecināja, ka Dziesmu svētku biedrībai nāksies politiķus pārliecināt par naudas nepieciešamību no nulles. Iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis 23. jūlijā LTV ziņu raidījumā "Panorāma" publiski paziņoja, ka Kultūras ministrija virzās uz modeli, kurā pakāpeniski atbildība solidāri tiktu dalīta starp valsti un pašvaldību: "Šobrīd esam spēruši pirmo soli. Iesnieguši mūsu budžeta prioritātēs pieprasījumu par apmēram pieciem miljoniem, kas nozīmē, ka šie kolektīvu vadītāji no valsts saņemtu 25% atalgojuma, savukārt 75% – no pašvaldībām." 

Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis apzinās, ka, mainoties valdībām, visi skaļie paziņojumi ir zaudējuši savu nozīmi: "Iepriekšējais kultūras ministrs to bija izvirzījis kā savu prioritāti numur viens. Un valdības maiņas rezultātā vesela joma, vesela joma profesionāļu vienkārši paliek atkal pilnīgi bez kaut kā."

Jaunā kultūras ministre Agnese Logina Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norāda, ka vasarā iepriekšējā ministra Naura Puntuļa teiktais laikā bijis solījums, nevis reāls darījums:

"Ja met akmeni manā virzienā par šo, tad tikpat labi es varu mest akmeni atpakaļ priekšgājējiem par to, ka nozarei tika solīts paaugstinājums, bet nebija vienošanās ar Finanšu ministriju par to, ka šis finansējums sekos.

Tas, ko es teicu par cieņu pret nozari, mēs nedrīkstam nozarei melot un teikt, ka tāds un tāds palielinājums būs, ja nav vienošanās ar Finanšu ministriju."

Profesionālajiem mūziķiem vajag vairāk par 6% algas pielikumu

Dziesmu svētku kustības atbalstīšana, palielinot no valsts puses mērķdotāciju amatierkoru vadītājiem, nav patlaban ar finansējumu nodrošināto prioritāšu sarakstā. Kultūras ministrija atalgojuma palielināšanai kultūras nozarē strādājošajiem pieprasīja 16,2 miljonus eiro.  Saņēma 3,8 miljonus, kas ļaus algas palielināt tikai valsts kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem kultūras darbiniekiem pieļautajā līmenī – par  6%.

"Tā ir mūsu pirmā prioritāte jau daudzus gadus, un to, ko mēs vēlamies kā nozare sasniegt, ir tas, ka kultūras darbinieki tiek atalgoti līdzvērtīgi kā citi sabiedriskā sektorā strādājošie. Diemžēl gadu gadiem mums iznāk tāda pakaļdzīšanās sacensība, jo kultūra kā prioritāte un kultūras darbinieku atalgojums valstiskā līmenī šajos apstākļos nav noteikts," atzīst Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Profesionālie mūziķi tomēr nav mierā tikai ar 6% pielikumu. Arī viņiem Saeima pirmo reizi kļuvusi par skatuvi, kur viņi meklē finansiāli dāsnākus aplausus. Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas pārstāvis un Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš stāsta, ka viņu uzdevums ir pārliecināt politiķus, ka ar tādiem tempiem algu pielikumā profesionālajos orķestros tukšās štata vietas neizdosies aizpildīt, un tās paliks arvien vairāk: "Ir skaidrs, ka tā žilbinošā kvalitāte, kas šobrīd ir bijusi un šobrīd ir Latvijā, tā, protams, nesabruks gada vai divu gadu laikā, bet ilgtermiņā trīs četros gados mēs varam nonākt pie situācijas, kur mēs jau šobrīd redzam pirmās iezīmes, piemēram, cilvēki ļoti nelabprāt stājas Mūzikas akadēmijā. Tur bija šogad dažas programmas, kur teju neviens nepieteicās, bija, kur nepieteicās neviens cilvēks.

Ja mums neveidosies jaunā mūziķu ataudze un, ja viņi neredzēs savu nākotni mūzikā, mēs tiešām riskējam pazaudēt mūzikas nozīmi, mūzikas lomu kultūrā, ar kādu šobrīd Latvija ir slavena."

Šobrīd profesionāla mūziķa vidējā alga "uz rokas" ir zem 1000 eiro mēnesī. Lai atturētu vietējos mūziķus no došanās peļņā uz ārvalstīm, Sandis Voldiņš uzskata, ka atalgojumam būtu jāsasniedz vismaz valsts vidējās algas līmenis: "Tad mēs varētu runāt par to, ka mēs tuvojamies leišiem un igauņiem, mēs netuvojamies joprojām Eiropai… Līdz ar to atkal tas, ko mēs darām, mēs turpinām pacietīgi skaidrot politiķiem, kāpēc tas ir būtiski, es teiktu, ka tiešām izpratni mēs redzam, ka tā sāk veidoties, viss ir kārtībā, mēģināsim strādāt un risināt jau uz nākamo gadu."

Kamēr profesiocionālie mūziķi sev Saeimas gaiteņos meklē 2,1 miljonu eiro, Dziesmu svētku kustības uzturētāji – 4,9 miljonus. 

"Parasti liekas, ka Dziesmu svētki ir neprofesionāli, bet Dziesmu svētkus vada tieši tādi paši profesionāļi, kuri vada jebkuru profesionālu kolektīvu Latvijā, vienkārši mūsu ikdienas darbs vairāk saistīts ir saistīts ar amatieriem, bet mes esam tieši tādi paši profesionāļi, bet, ja salīdzinām, kas vienalga ir jāizdara, tad tas atalgojums, protams, nu ir absolūti neadekvāts," uzsver Dziesmu svētku valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis.

Pagaidām viņiem ir cerības uz kaut nelielu pielikumu tikai, tad, ja naudu, pārskatot savu bāzes budžetu, atradīs Kultūras ministrija, kas pēc valsts sekretāres Daces Vilsones teiktā šobrīd ir viņas pienākums:

"Kultūras ministrija ir saņēmusi to kā ierēdņu uzdevumu meklēt risinājumus Kultūras ministrijas budžeta ietvaros, lai nevis uzreiz īstenotu šo te atlīdzības modeli, bet mūsu uzdevums ir rast iespēju vismaz dubultot mērķdotācijas apmēru Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atlīdzības nodrošināšanai.

Šo risinājumu mēs strādāsim līdz gada beigām, kamēr atradīsim pareizāko risinājumu, kā to ieviest." 

Laikmetīgajai mākslai paliek Valsts kultūrkapitāla fonda konkursu programmas

Jaunā  Kultūras ministre Agnese Logina, stājoties amatā, paziņoja, ka viņas darba prioritāte būs laikmetīgā māksla. Taču 2024. gada prioritātēs bez atalgojuma celšanas ir, piemēram, bērnu lasītprasmes veicināšana (papildus piešķirti 0,4 milj. eiro) un nacionālais kino (papildus piešķirti 0,9 milj. eiro). Laikmetīgās mākslas nozares šajā sarakstā nav – lai gan jomā veicamo darbu ļoti daudz – Laikmetīgās mākslas muzeja projekta attīstība, izstāžu zāles "Arsenāls" ieilgusī rekonstrukcija, regulāra finansējuma vizuālās mākslas procesiem nodrošināšana, mākslas darbu iepirkums.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese liek lielas cerības uz ministres labo gribu: "Protams, man ir bažas par to, kā ministres vīzijas vai kā viņas ieceres darbosies sazobē ar finansējumu.

Es domāju, ka ministre ir arī vēl diezgan nepieredzējusi šajā politikas laukā, un varbūt, ka viņai citreiz ir tāds daudz pozitīvāks redzējums, nekā tas ir realitātē īstenojams." 

Agnese Logina intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzīst, ka viņai bija tikai četras dienas laika strādāt pie budžeta, pirms tas bija jāvirza tālāk un viņas idejas budžeta pārstrukturizēšanā te vēl nav redzamas: "Tad kad es sāku darbu,  budžets jau bija procesā. Patiesībā šis ir pārejas laika budžets,  kuru esmu mantojusi un liela daļa no šīm problēmām, kas ir, bija iepriekš."

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norāda, ka laikmetīgajai mākslai būs lielāks atbalsts pieejams caur Valsts kultūrkapitāla fondu: "Gan laikmetīgās kultūras aktivitātes, dažādas inovācijas un jauninājumi ir aktivitātes, kuras visbiežāk projektu veidā tiek atbalstītas Valsts kultūrkapitāla fondā. Un šeit ir ļoti skaidra arī atbilde no visu politiķu puses, ka Valsts Kultūrkapitāla fonds ir atbalstīts, Valsts Kultūrkapitāla fondam nākamā gadā atbilstoši likumā jau definētajiem 3% ienākumiem no visa veida akcīzes nodokļiem finansējums nākamajā gadā pieaug. Līdz ar to arī ministres definētā politika ir nosegta ar valsts budžeta līdzekļiem."

Interneta žurnāla "Satori" redaktors, filozofs Igors Gubenko cer, ka tas tomēr vēl nav viss, ar ko laikmetīgā māksla var rēķināties: "Es ceru, ka tas ir laika jautājums, kad šī ministres deklarētā vēlme spēcināt laikmetīgo kultūru, varbūt skaidrāk atspoguļosies arī budžeta pozīcijās un prioritātēs." 

Pārfinansētās kultūras mīts drīz tiks kliedēts

Interneta žurnāla "Satori" redaktors atzīst, ka apstākļos, kad radošie cilvēki cīnās par sava atalgojuma pielīdzināšu pārējam sabiedriskajām sektoram, viņu visvairāk  aizskar publiskajā telpā radītais mīts par kultūras pārfinansēšanu valstī. "Skaidrs, ka ideja, ka kāda nozare ir pārfinansēta, ir izdevīga konkurējošām nozarēm, kuras arī cīnās par savu finansējumu, un ļoti neizdevīga šai nozarei. Tas, ko nozare var darīt šajā gadījumā, ir vienkārši pierādīt, apliecināt to, ka pārfinansētības mīts tiešām neatbilst realitātei," uzskata Igors Gubenko.

"Satori" redaktoram piekrīt arī Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas pārstāvis Sandis Voldiņš, kurš jau ir atradis pāris pavedienus, kāpēc publiskajā telpā parādījies "pārfinansētās kultūras" stāsts: "Strādājot nozarē un runājot ar kolēģiem, kā tā var būt, ka jūs labi redzat, ka naudas jums pietiek, lai samaksātu rēķinus, cilvēkiem algas ir zemas, bet statistiski it kā ārkārtēji labi finansēta nozare, un tad, kad jūs sākat sijāt nost pēc būtības, apskatieties uz tiem statistikas datiem, tad arī var saprast, kur tā disonanse veidojās.

2021. gada kultūras finansējumā ir ieskaitīts pilnīgi viss, ko "Valsts nekustamie īpašumi" būvē par valsts budžeta naudu. Tur, protams, ir arī trīs Kultūras ministrijas objekti, bet tur ir arī robežbūve, pašas Finanšu ministrijas ēkas ieguldījumi, Saeimas ieguldījumi."

Mīta kliedēšanā nolēmusi iesaistīties arī ministrija, meklējot kļūdas statistikas aprēķinos. Tikmēr mītiskais pārfinansējums realitātē  nākamgad izpaudīsies kā inflācijas koeficienta nepiemērošana kultūras iestāžu budžetiem. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norāda, ka "šie izdevumu pieaugumu risinājumi ir jāmeklē iekšēji, iekšējā efektivizācijā, tātad mazāki patēriņi, pārskatīti izdevumi. Tur ir ļoti liels darba lauks visiem kultūras dzīves organizētājiem."

Ja šī gada inflācija šogad atbildīs Latvijas Bankas prognozēm, tad valsts finansētajām kultūrtelpām pašām būs jādomā, kā samazināt savus izdevumus par 9%.