Ziņojumā, ko veidojusi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) darba grupa, uzsvērts, ka vēl pirms LLMM telpiskās jeb fiziskās mājvietas nodrošināšanas ir nepieciešama laikmetīgās mākslas institucionālās vadības izveide un tās darbības uzsākšana. Šāds solis sperams, lai pārtrauktu fragmentārismu, kas izveidojies pēc Latvijas laikmetīgās mākslas funkciju sadalījuma starp ļoti dažādām institūcijām. Kā arī, lai stratēģiski apvienotu laikmetīgās mākslas pārvaldību valsts līmenī, tostarp arī nodrošinot stratēģisku pieeju un pietiekamus līdzekļus Latvijas laikmetīgās mākslas iepirkumam un pētniecībai. "LLMM institucionālās vadības pārstāvji strādās arī pie tā, lai mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu pie LLMM ēkas, kurā uzturēt nepārtrauktu laikmetīgās mākslas procesu," norādīja ministrijā.
Darba grupas redzējums attiecībā uz LLMM institucionālās vienības modeļa funkcijām paredz muzeja krājuma komplektēšanu, dokumentēšanu, saglabāšanu, digitalizēšanu un pieejamības nodrošināšanu, muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas izpēti, kā arī sabiedrības izglītošanu, izmantojot ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas, kā arī citus ar muzeja darbību saistītus komunikācijas veidus.
Apzinoties, ka visas LLMM funkcijas nevar tikt ieviestas vienlaicīgi, darba grupa piedāvā to progresīvu kāpināšanu periodā no 2025. gada (institūcijas darbības uzsākšana) līdz 2032. gadam, kad tiek provizoriski uzbūvēts LLMM, kas pārņemtu LLMM institucionālās vienības funkcijas.
Paralēli turpinās darbs pie LLMM fiziskās ēkas projekta ieviešanas ciešā sadarbībā ar Rīgas domi. Šobrīd notiek potenciālo vietu vērtēšanas process, kuram jānoslēdzas septembra beigās.
Darba grupa LLMM institucionālās darbības modeļa izstrādei strādāja kultūras ministres biroja vadītājas Līnas Birzakas-Priekules vadībā, darba grupas vadītājas vietnieces pienākumus pildīja KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja Līga Dimante. Darba grupas locekļi: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore, Latvijas Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja Solvita Krese, KIM? Laikmetīgā mākslas centra dibinātāja Zane Čulkstēna, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle Elīna Vikmane, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova, KM Juridiskās nodaļas juriskonsulte Lelde Puisāne un KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas referente Ieva Krūmiņa.
KONTEKSTS:
Laikmetīgās mākslas muzejs sabiedrības vajadzību sarakstā ir jau trīs gadu desmitus. Tas bija viens no "Jaunajiem trim brāļiem", ko divtūkstošo gadu sākumā apņēmās uzbūvēt valdība. Toreiz ekonomiskās krīzes rezultātā izdzīvoja tikai viens "brālis" – Nacionālā bibliotēka. 2014. gadā par privātiem līdzekļiem Laikmetīgās mākslas muzeju kā dāvanu Latvijas sabiedrībai valsts simtgadē apņēmās uzcelt Borisa un Ināras Teterevu fonds un "ABLV Bank" labdarības fonds.
2016. gada 16. jūnijā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursa žūrija paziņoja, ka ēkas projektēšanu uzticēs britu arhitektam seram Deividam Adžejam (arhitektu birojs "Adjaye Associates") un Latvijas arhitektu birojam "AB3D".
Muzeju bija plānots atvērt 2021. gada 18. novembrī, noslēdzot Latvijas valsts simtgades svinības. Tomēr bankas likvidācija, mecenāta Borisa Tetereva aiziešana mūžībā mainīja fonda ieceri, kurā jau bija ieguldīti 4 miljoni eiro. Tika nolemts projektu, kurš ir gatavs būvniecībai, dāvināt valstij. Šis piedāvājums Kultūras ministrijai tika izteikts 2020. gada jūnijā. Lēmuma pieņemt vai noraidīt šo dāvinājumu joprojām nav.
Kā 2024. gada jūlijā informēja kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie") veikts pasūtījums divu jaunu lokāciju izpētei – kā iespējamās atrašanās vietas tiek vērtētas bijusī Rīgas Tehniskā universitātes ēka Kaļķu ielā un Centrāltirgus.
