Dziesmu un deju svētki
XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos, kas vasarā pulcināja vairāk nekā 40 tūkstošus dalībnieku no visas pasaules, piedalījāmies gandrīz ikviens – vai nu dziedot nepilnu 16 tūkstošu kopkorī, vai dejojot gandrīz 17 tūkstošu dejotāju pulkā. Varbūt apmeklējot kādu no grandiozajiem koncertiem neilgi pirms svētkiem pabeigtajā estrādē "Sidraba birzs", vai kādu mazāku koncertu, izstādi vai tirdziņu, ar ko bagātīgi bija papildināta svētku programma.
Starptautiski sasniegumi
Kā starptautisks izcilības apliecinājums Latvijas kormūzikas kultūrai, bet nu jau profesionālā līmenī, oktobrī izskanēja ziņa par prestižās britu žurnāla ‘‘Gramophone" gada balvas piešķiršanu Dziesmu svētku virsdiriģenta Sigvarda Kļavas vadītajam Latvijas Radio korim kategorijā ‘‘Labākais kormūzikas albums". Apbalvojums, kas akadēmiskajā mūzikā pielīdzināms kino nozares ‘‘Oskaram", pasniegts par somu izdevniecības "Ondine" ierakstu ‘‘John Cage. Choral Works".
Rīgas Filharmonija iegūst aprises
Pašā gada nogalē, 12. decembrī, saņēmām arī vēsti, ka Latvijas Radio koris, tāpat kā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris pārskatāmā nākotnē tiks pie jaunas, ērtas un skaistas mājvietas, bet klausītāji – pie ilgi gaidītās Rīgas Filharmonijas. "Baltic Shine" – tāds ir uzvarējušā meta nosaukums konkursā par jauno Rīgas koncertzāles izbūvi 1982. gadā celtā bijušā Kongresu nama vietā. Vīzijas autori – SIA "Mark arhitekti" un SIA "Mailītis A.I.I.M" ar dziesmusvētku estrādes radītāju Austri Mailīti priekšgalā Rīgas Filharmoniju raksturoja kā gaišu un mirdzošu vietu ar lielisku akustiku: "Mēs esam meklējuši īpašu, mums, Latvijai raksturīgu identitāti, lai šī mūzikas māja būtu citādāka nekā citas pasaulē."
Teātru remonti
Izremontētajās mājās gada nogalē atgriezās Latvijas Leļļu teātris, bet Jaunajam Rīgas teātrim pēc ilgas piespiedu emigrācijas politiskā trimdā esošās aktrises Čulpanas Hamatovas latviešu valodā spoži nospēlētā "Kurlmēmo zemes" pirmizrāde bija pēdējā pagaidu mītnē Tabakas fabrikā. Nākamgad mēs trupu jau redzēsim arhitektes Zaigas Gailes vadībā pārbūvētajā Lāčplēša ielas mājā.
Valmieras teātris, kura ēkā arī notiek rekonstrukcija, ar biroja "Sudraba arhitektūra" līdzdalību bijušajā katlumājā radījis jaunu kultūrvietu "Kurtuve", bet komandas sniegums "Spēlmaņu nakts" laikā apbalvojumu skaita ziņā kļuva par īstu fenomenu. Toties "Made arhitektu" labiekārtotais Dailes teātra skvērs saņēma gan Arhitektūras gada balvu, gan "Skolnieks pētnieks pilsētnieks" bērnu balvu "Zirnis".
Drāma ne tikai uz teātru skatuvēm
Taču teātra nozarē šis gads kļuva arī par cita veida pārmaiņu un pat ķildu gadu.
Savā amatā konkursa ceļā noturējās Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadītāja Dana Bjorka. Ar viņas stratēģiju, kas ietver politiski nospriegotās izrādes "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" un "Mātes piens" pēc Sandras Kalnietes un Nora Ikstenas romānu motīviem, skatītāji varēja iepazīties jau šogad. Bet vadības maiņu piedzīvoja Nacionālais teātris, kur aizejošajam direktoram Jānim Vimbam drīz sekoja arī mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs, bet vadības krēslu ieņēma Kultūras ministrijas izvēlētais Māris Vītols.
Neuzticību savai administrācijai šogad izteica Liepājas teātra aktieri, savukārt Dailes teātris un Jaunais Rīgas teātris vadības līmenī publiski skaidroja aktieru pārpirkšanas jautājumus.
Ogres muzeja sāga
Taču pavisam bēdīgs šis gads izvērsās Ogres Vēstures un mākslas muzejam, kur pēc Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā Pjotra Avena porcelāna kolekcijas izstādes atcelšanas pavasarī Nacionālās apvienības pārstāvja Egila Helmaņa vadītā novada dome sāka izrēķināšanos ar dumpīgajiem darbiniekiem.
Gan sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Zvirbule, kas medijiem skaidroja konfliktu, gan direktore Evija Smiltniece, gan lielākā daļa muzeja darbinieku ir devušies prom, šis gadījums Latvijas Muzeju biedrību rosinājis Kultūras ministrijā iesniegt priekšlikumus Muzeju likumā, skaidri nosakot, ka politiska, ideoloģiska vai reliģiska iejaukšanās muzeju trīs pamata funkciju – saglabāšanas, pētniecības un komunikācijas – īstenošanā ir nepieļaujama. Tikmēr Ogres novada dome muzeja direktores amatā apstiprināja eksotisko deju centra "Alegria" vadītāju Ilzi Zariņu, bet par viņas vietnieku zinātniskajā darbā – mēra Helmaņa partijas biedru, vēsturnieku Ritvaru Jansonu. Pēc 12 gadiem Nacionālās apvienības dominance Kultūras ministrijā šogad gan ir beigusies, to vada Agnese Logina no "Progresīvajiem".
Jautājumi un ieguvumi
Šogad uzzinājām, ka uz jautājuma zīmes ir arī Raiņa un Aspazijas muzeja liktenis Kastaņolā. Toties noslēgusies pirms 10 gadiem sāktā Rīgas pils kastelas atjaunošana, nākamgad pilī atgriezīsies postošajā 2013. gada ugunsgrēkā cietušais Nacionālais vēstures muzejs. Bet Kuldīgas vecpilsēta turpmāk varēs lepoties ar iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Tikmēr Latvijas kino, mākslas un literatūras nozares šogad mediju virsrakstos ir pārstāvētas mazāk, nebijis precedents ir vienīgi draudi dzimumu identitātes tēmai veltītās bērnu grāmatas "Tur lejā" tulkotājai Signei Viškai.
100. jubileju atzīmēja ikoniskais kinoteātris "Splendid Palace", bet desmito – Rīgas Starptautiskais kinofestivāls. Latvijas māksla, filmu nozare un rakstniecība turpina pierādīt konkurētspēju arī ārzemēs.
