Smiltīs ieskalotais un daļēji erodējušais koka kuģis pie Daugavgrīvas nogrimis 17.–18. gadsimtā.
Īpaši izceļams, ka uz vraka saglabājusies mortīru šāviņu krava, kas ir lielākais zināmais šāda veida atradums Latvijas arheoloģiskajā materiālā.
Atzīstot senvietas kultūrvēsturisko nozīmi, "Daugavgrīvas vraks V" virzīts iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.
Par kuģa vraku Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei 2024. gada septembrī ziņoja biedrība "Baltijas ronis, ūdenslīdēju klubs", aicinot tam noteikt valsts aizsardzību. Vrakam noteikta aizsargājamā teritorija, kā arī aizsardzības zona, kurā jebkādas saimnieciskās darbības turpmāk ir jāsaskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Kuģa vraks ir saglabājams pilnā apmērā, un to nedrīkst pārveidot vai celt no tā ārā mantas un ar to saistāmās daļas.
Veicot zemūdens kultūras mantojuma apzināšanas darbus Daugavgrīvas piekrastē 2024. gadā, ir atklāti vēl vairāki nozīmīgi zemūdens kultūras mantojuma objekti, kuru atbilstību valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusam Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde vērtēs pēc pilnīgākas informācijas apkopošanas.
Diemžēl daļa no Latvijas teritoriālajos ūdeņos esošajiem vrakiem ir izlaupīti, nelikumīgi izceļot uz tiem esošos priekšmetus. Šī ir daļa no maz apzinātā zemūdens kultūras mantojuma, kas ir pakļauts dabas ietekmes un cilvēku apzinātas postīšanas riskam, tāpēc NKMP uzsver, ka
ir aizliegts izcelt mantu no jebkura zemūdens objekta, tajā skaitā no kuģu un citu nogrimušu transportlīdzekļu vrakiem. Kuģu vraki ir pakļauti īpašumtiesībām, kā arī tie var būt bojā gājušu jūrnieku mirstīgo atlieku atdusas vietas.
Tāpat tiek atgādināts, ka par atradumiem (tajā skaitā kuģu vrakiem), kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem nekavējoties jāziņo Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.
